— Tātad, — viņš vaicāja bocmanim, — jūs izsēdināja Austrālijas rietumu krastā 1862. gada 8. aprīlī?
— Tieši tā, — Airtons atbildēja.
— Vai jūs nezināt, kādi bija Harija.Granta turpmākie plāni?
— Tikai aptuveni.
— Tomēr izstāstiet mums, Airton, — Glenervens sacīja. — Pat šķietami nenozīmīgs fakts var uzvest mūs uz īstajām pēdām.
— Es varu pateikt vienīgi to mazumiņu, ko es zinu, — bocmanis atbildēja. — Kapteinim Grantam bija padomā apmeklēt Jaunzēlandi. Kamēr es atrados uz «Britānijas», šo savu nodomu viņš vēl nebija izpildījis. Tādējādi nav izslēgts, ka «Britānija» no Kalao devusies taisnā ceļā uz Jaunzēlandes krastiem. Tas nerunā pretī arī dokumentā norādītajam burinieka bojā ejas datumam — 1862. gada 27. jūnijam.
— Skaidrs, — Paganels noteica.
— Bet vārdu paliekās, kas saglabājušās dokumentā, itin nekas nenorāda uz Jaunzēlandi, — Glenervens iebilda.
— Uz to nevaru nekā atbildēt, — bocmanis atteica.
— Labi, Airton, — Glenervens sacīja. — Jūs esat turējis savu vārdu, un es turēšu savējo. Mēs apspriedīsimies, kādā Klusā okeāna salā jūs izsēdināt.
— Tas man ir pilnīgi vienalga, milord, — Airtons atbildēja.
— Ejiet atpakaļ uz savu kajīti un .gaidiet mūsu lēmumu, — Glenervens paziņoja.
Bocmanis aizgāja divu matrožu pavadībā.
— Šis nelietis vēl varētu kļūt par cilvēku, — majors ieminējās.
— Jā, — Glenervens atbildēja. — Viņš ir gudrs vīrs ar spēcīgu raksturu. Tikai savas spējas viņš veltījis ļauniem darbiem.
— Bet kā ar Hariju Grantu?
— Baidos, ka atrast viņu nebūs iespējams. Nabaga bērni! Kas gan varētu viņiem pateikt, kur atrodas viņu tēvs?
— Es varu, — Paganels atsaucās. — Jā, es!
Parasti tik runīgais un nepacietīgais ģeogrāfs Airtona pratināšanas laikā nebija bildis gandrīz ne vārda. Viņš tikai klausījās, toties nupat izteiktie skopie vārdi atstāja tik spēcīgu iespaidu, ka Glenervens pat nodrebēja.
— Jūs?! — viņš iesaucās. — Jūs, Paganel, zināt, kur atrodas kapteinis Grants?
— Cik nu tas vispār ir iespējams, — ģeogrāfs atbildēja.
— Un kā jūs to uzzinājāt?
— No tā paša dokumenta.
— Ā! — majors novilka, izteikdams vislielāko neticību.
— Vispirms uzklausiet, Makneb, — Paganels sacīja, — plecus varēsit raustīt pēc tam. Es nerunāju par to agrāk, zinādams, ka jūs tik un tā neticēsit. Turklāt tas arī nemaz nebija vajadzīgs. Ja patlaban es iedrošinos runāt, tad vienīgi tāpēc, ka Airtona viedoklis pilnīgi saskan ar manējo.
— Tātad Jaunzēlande? — Glenervens vaicāja.
— Uzklausiet mani un spriediet paši, — Paganels atbildēja. — Vēstulē iezagusies kļūda, kas mūs izglāba, nebija nejauša, tai bija savs pamats. Toreiz, kad rakstīju, Glenervenam diktējot, vārds «Zēlande» neatlaidīgi urdīja manas smadzenes. Tūlīt jūs uzzināsit, kāpēc. Atcerieties, mēs visi sēdējām ratos. Maknebs pastāstīja lēdijai Helēnai par katordzniekiem un iedeva viņai laikraksta «Australian and Zealand Gazette» numuru, kurā bija aprakstīta katastrofa pie Kemdenas tilta. Brīdī, kad rakstīju vēstuli, šī avīze mētājās uz grīdas un bija tā salocīta, ka no tās nosaukuma bija redzami tikai divi balsieni. Šie divi balsieni bija aland. Te pēkšņi pār mani nāca apskaidrība. Vārds aland taču bija angļu valodā rakstītajā dokumentā, un līdz šim mēs bijām to tulkojuši kā «krasts», lai gan patiesībā tas nav nekas cits kā vārda Zealand divi pēdējie balsieni.
— Kas to būtu domājis! — Glenervens iesaucās.
— Jā, — Paganels turpināja, dziļi pārliecināts, — šāds skaidrojums man agrāk nebija ienācis prātā. Un vai jūs zināt, kāpēc? Tāpēc, ka mēs galvenokārt studējām franču dokumentu, jo tas bija pilnīgāks nekā pārējie divi, taču tieši šajā dokumentā trūka šī svarīgā vārda.
— Ai, ai! — majors iesaucās. — Jums, Paganel, ir pārlieku neapvaldīta fantāzija, un jūs viegli aizmirstat savus iepriekšējos skaidrojumus.
— Jautājiet man, major, esmu gatavs jums atbildēt.
— Tad pasakiet, — Maknebs attrauca, — ko varētu nozīmēt vārds austra?
— To pašu, ko agrāk. Tas nozīmē — vienīgi Dienvidu puslodes zemes.
— Labi, un zilbes indi, kuras sākumā mēs tulkojām kā indietis — indiāņi —, bet pēc tam kā indigenēs — iezemieši?
— Tad klausieties šā vārda trešo un pēdējo tulkojumu, — Paganels atbildēja. — Tās ir pirmās zilbes no vārda indigence — trūkums.
— Un contin\ Vai tas joprojām ir «kontinents»? — Maknebs iesaucās.
— Nē, protams, nē, jo Jaunzēlande ir tikai sala.
— Kas tad? — Glenervens jautāja.
— Dārgais lord, — Paganels atbildēja, — es tūdaļ nolasīšu jums dokumentu jaunajā — trešajā skaidrojumā, un jūs paši varēsit spriest. Jums jāievēro tikai divi noteikumi: pirmkārt, aizmirstiet, cik vispār iespējams, agrākos skaidrojumus un atbrīvojiet prātu no iepriekšpieņemtajiem apsvērumiem; otrkārt, ņemiet vērā, ka dažas vietas jums var likties samocītas, un iespējams, ka es tās aplam tulkoju, taču šīm vietām nav izšķirošas nozīmes, starp citu, grūtības man sagādā vārds agonie, kuru es tomēr nekā citādi nevaru iztulkot. Turklāt mans skaidrojums pamatojas uz franču valodā uzrakstīto dokumentu, un neaizmirstiet, ka to ir rakstījis anglis, kas varēja arī nezināt dažas franču valodas nianses. Bet tagad klausieties, es sāku.