— Te ir trīs dažādi dokumenti, — Glenervens sacīja, — acīmredzot viena un tā paša dokumenta kopijas trīs valodās: angļu, franču un vācu. To liecina daži saglabājušies vārdi.
— Vai šais vārdos nav kāda jēga? — lēdija Glenervena vaicāja.
— Grūti dot noteiktu atbildi, dārgā Helēna, dokumentos saglabājies ļoti maz vārdu, un tie paši daļēji izdzisuši.
— Varbūt kopijas papildina cita citu? — majors ieminējās.
— Iespējams, — Džons Mengls atsaucās. — Nav ticams, ka jūras ūdens būtu izdzēsis vienas un tās pašas rakstu rindas. Savirknēdami teikumu drumslas, mēs galu galā izlobīsim kaut ko sakarīgu.
— Tā arī darīsim, — lords Glenervens izlēma, — turklāt sistemātiski. Sāksim vispirms ar dokumentu angļu valodā.
Sai dokumentā rindas un vārdi bija izkārtoti šādi:
62
Bri
gow
sink
aland
stra
skipp
Gr
that monit
of long
and
lost
ssistance
— Nekas sakarīgs te gan nav saskatāms, — majors vīlies noteica.
— Lai nu būtu kā būdams, — kapteinis atbildēja, — tomēr tā ir skaidra angļu valoda.
— Par to nevar būt nekādu šaubu, — lords Glenervens apstiprināja. — Vārdi sink, aland, that, and, lost saglabājušies neskarti; skipp droši vien nozīmē skipper, un runa ir par kādu misteru Gr…, domājams, avarējuša kuģa kapteini.
— Redziet nu! Kaut kas mums jau ir, — lēdija Helēna sacīja.
— Diemžēl trūkst pat veselu rindu, — majors piezīmēja. — Kā lai uzzinām avarējušā kuģa nosaukumu un avārijas vietu?
— Gan uzzināsim arī to, — lords Edvards noteica.
— Bez šaubām, — piekrita majors, kurš vienmēr bija tādās pašās domās kā visi pārējie. — Bet kādā veidā!?
— Papildinot dokumentus citu ar citu.
— Tad stāsimies pie darba! — lēdija Helēna skubināja.
Otrs papīra gabaliņš bija cietis vairāk nekā iepriekšējais. Tajā atsevišķi vārdi bija izkārtoti šādi:
7 Juni
Glas
zwei
atrosen
graus
bringt ihtien
— Tas rakstīts vācu valoda, — Džons Mengls konstatēja, uzmetis papīram skatienu.
— Vai jūs protat šo valodu, Džon? — Glenervens jautāja.
— Ļoti labi, jūsu augstība.
— Tad pasakiet mums, ko nozīmē šie nedaudzie vārdi! Rūpīgi izpētījis dokumentu, kapteinis sacīja:
— Tagad mēs jau varam pateikt, kad notikusi katastrofa — 7 Juni> tas ir, septītajā jūnijā, un, pievienojot skaitli 62 no angļu valodā uzrakstītā dokumenta, mēs dabūjam precīzu datumu: 1862. gada 7. jūnijs.
— Brīnišķīgi! — lēdija Helēna iesaucās. — Turpiniet, Džon!
— Tai pašā rindā, — jaunais kapteinis atsāka, — es redzu vārdu Glas. Savienojot to ar vārdu gow no pirmā dokumenta, mēs dabūjam Glasgow. Acīmredzot kuģis ir no Glazgovas ostas.
— Gluži manas domas, — majors paziņoja.
— Otrās rindas šai dokumentā nemaz nav, — Džons Mengls turpināja. — Toties trešajā es redzu divus visai svarīgus vārdus: zwei, kas nozīmē divi, un atrosen jeb, pareizāk, Matrosen, kas vācu valodā nozīmē matroži.
— Tatacl dokumenti stasta par kapteini un diviem matrožiem, — lēdija Helēna secināja.
— Ļoti iespējams, — lords Glenervens atbildēja.
— Man jāatzīstas jūsu augstībai, — kapteinis turpināja, — ka nākamais vārds — graus mani mulsina. Es nezinu, kā to pārtulkot. Varbūt trešais dokuments mums palīdzēs. Turpretī divi pēdējie vārdi saprotami bez grūtībām. Bringt ihtien nozīmē sniedziet viņiem, un, savienojot šos vārdus ar angļu vārdu assistance, kas pirmajā dokumentā arī atrodas septītajā rindā, gluži dabiski, veidojas teikums sniedziet viņiem palīdzību.
— Tiešām! «Sniedziet viņiem palīdzību!», — Glenervens atkārtoja. — Bet kur atrodas šie nelaimīgie? Pagaidām mums trūkst pat visniecīgākā norādījuma par katastrofas vietu.
— Cerēsim, ka franču valodā uzrakstītais dokuments būs izsmeļošāks, — lēdija Helēna piebilda.
— Tūlīt izpētīsim arī franču dokumentu, — Glenervens atsaucās, — un, tā kā mēs visi šo valodu protam, tas būs daudz vieglāk.
Lūk, precīza trešā dokumenta kopija:
trois
ats
tannia
gonie
austral
abor
contin
pr
cruel indi
jete
ongit
et 37° 11'
lat
— Te ir skaitļi! •— lēdija Helena iesaucas. — Skatieties, kungi, skatieties!
— Rīkosimies sistemātiski, — lords Glenervens teica, — un sāksim no sākuma. Atļaujiet man atjaunot citu pēc cita šos izkliedētos un aprautos vārdus. Jau. pēc pirmajiem burtiem es redzu, ka runa ir par trīsmastu burinieku, kura nosaukums angļu un franču dokumentā pilnīgi saglabājies: «Britannia». No nākamajiem diviem vārdiem — gonie un austral — tikai pēdējā vārda nozīme mums visiem saprotama.
— Tas ir vērtīgs norādījums, — Džons Mengls secināja, — tātad kuģis avarējis Dienvidu puslodē.
— Pārāk nenoteikti, — majors piezīmēja.
— Es turpinu, — Glenervens atsāka. — Vārds abor ir darbības vārda ūborder sakne. Tātad šie nelaimīgie izcēlušies krastā. Bet kur? Ko nozīmē cotitin? Vai tas nav kontinents? Pēc tam cruel.
— Cruel! — Džons Mengls iesaucās. — Lūk, izskaidrojums vācu vārdam graus … grausam — nežēlīgs!
— Turpināsim! Turpināsim! — Glenervens steidzināja, jo viņa interese, nepilno vārdu jēgai atklājoties, auga augumā. — Indi… Vai šie jūrnieki būtu izmesti Indijas krastā? Un ko nozīmē vārds ongit? Ak jā! Lon- gitude — garums! Un tepat arī platums: trīsdesmit septiņi grādi vienpadsmit minūtes. Beidzot mums ir precīzs norādījums.
— Bet garuma grādu nav, — Maknebs ieminējās.
— Nevajag gribēt pārāk daudz, dārgais major, — Glenervens atsaucās. — Jau tas ir ļoti labi, ka mēs precīzi zinām platuma grādus. Franču dokuments neapšaubāmi ir pilnīgākais no visiem trim. Acīmredzot divi dokumenti burtiski pārtulkoti no trešā, jo rindu skaits visos ir pilnīgi vienāds. Tāpēc būtu lietderīgi šos trīs dokumentus apvienot, pārtulkot vienā valodā un pēc tam censties atrast visticamāko, visloģiskāko un visnepārprotamāko skaidrojumu.