Attiecībās ar sievietēm Henrijs Astotais bija nejēga, Metjūss paziņoja. Viņš velti uzticējās Ketrīnai Parrai, kura Henriju ienīda. Par visu mazāk viņa gribētu nodot uzticētās ziņas Edvardam Sestajam. Metjūss brīdi klusēja. Vai jūs zināt daudz par Ketrinu Parru?
Ketlīna papurināja galvu.
Metjūss pastāstīja, ka viņa piedzimusi kādai Henrija Astotā kurtizānei un nosaukta par godu viņa pirmajai sievai Aragonas Katrīnai. Labi izglītotā sieviete pratusi franču, spāņu un itāliešu valodu. Henrijs apprecēja viņu tūkstoš piecsimt četrdesmit trešajā gadā. Kad karalis nomira, Ketrina Parra bija tikai trīsdesmit četrus gadus veca. Drīz pēc tam viņa apprecējusies vēlreiz ar Tomasu Seimūru un drīz jau gaidīja no viņa bērnu. Pārcēlusies uz Sjūdli pili Glosteršīrā, viņa tūkstoš piecsimt četrdesmit astotā gada augustā dzemdēja meitiņu un pēc sešām dienām nomira. Seimūrs nodzīvoja līdz nākamā gada martam, kad tika sodīts ar nāvi par nodevību. Pēc tam atmiņas par Ketrīnu Parru, Tomasu Seimūru un viņu meitu Mēriju nogrima aizmirstībā.
Taču ir iespējams, ka tagad situācija mainīsies, atzina Metjūss.
Ketlīna aptvēra, ka norisinās kaut kas nopietns. Tā Vindzoras pilī bija izteicies priekšnieks. Runas par to, ka viņas karjerai Smago organizēto noziegumu pārvaldē pienācis gals, un atgriešanās Midlholā bija uzjundījušas atmiņas par to, kā viņa kopā ar citiem baristriem un studentiem sēdēja pie šiem galdiem un ieturēja maltīti tāds pienākums bija laiku pa laikam jāpilda katram Midltemplas loceklim. Kādreiz, pirms vairākiem gadsimtiem, pusstundu pirms pusdienām uz Midlholas kāpnēm pūta ragu. Taču tie, kas bija izgājuši medīt zaķus Temzas tālajā krastā, pūtienus nedzirdēja, tādējādi laika gaitā ragam atradās vieta arhīvā.
Viņa bieži bija iztēlojusies, kāda dzīve te ritējusi pirms simtiem gadu, kā studenti gatavojās apgūt jurista profesiju. Iespējams, viņa drīz atgriezīsies un pati to izbaudīs.
Taču nedrīkstēja tik viegli piekāpties.
Kāpēc esmu šurp atsaukta?
Smago organizēto noziegumu pārvaldes direktors bija izteicies: "Viņi lūdza piesaistīt lietai tieši tevi."
Bleiks Entrims.
Sen nedzirdēts vārds. Tiklīdz tas atskanēja Midlholā, Ketlīna aptvēra, ka pārsteigumi nebeidzas un situācija kļūst arvien sarežģītāka.
Acīmredzot jums nav noslēpums, ka mēs ar Entrimu kādreiz bijām tuvi.
Mēs cerējām, ka vienā no mūsu pārvaldēm atradīsies cilvēks, kas viņu pazīst. Meklējumos datubāzē uzgājām visai spīdošu Entrima rekomendāciju pārjums, kas iekļauta jūsu pieteikumā darbam pārvaldē.
Jau desmit gadus es neesmu ne ar viņu sarunājusies, ne viņu redzējusi.
"Un arī negribu," Ketlīna domās piebilda.
Jūsu tēvs bija Midltemplas loceklis, atgādināja Metjūss. Ari jūsu vectēvs un vecvectēvs. Visi bija baristri. Jūsu vecvectēvs bija benčers. Jums bija paredzēts iet viņu pēdās. Lai ari jūs pamētāt jurisprudenci un kļuvāt par inspektori, tomēr līdz pat šai dienai nesatricināmi uzturat piederību Midltemplas biedrībai, nevairoties neviena pienākuma. Kādēļ tā?
Par viņu ir čakli ievāktas ziņas. Dažas no tām nebija atrodamas Smago organizēto noziegumu pārvaldes personāla dosjē. Tam, kāpēc es nevēlos strādāt jurisprudencē, patlaban nav nozīmes.
Neesmu vienisprātis. Tieši otrādi, tas var kļūt par visbūtiskāko patiesību, kuru neviens nevar atstāt neievērotu.
Ketlīna neatbildēja, un Metjūss šķita jūtam viņas vilcināšanos.
Pavēzējis savu sarkankoka spieķi, Metjūss atkal norādīja uz zāli. Pirmo reizi viņa ievēroja, ka spieķa rokturis veidots ziloņkaula globusa formā un gludajā virsmā iegravēti melni kontinenti. Šī ēka būvēta pirms piecsimt gadiem un ir viena no pēdējām Tjūdoru celtnēm. Tiek apgalvots, ka Sarkanās un baltās rozes karš aizsākās tepat līdzās, dārzā. Tūkstoš četrsimt trīsdesmitajā gadā karotāji izvēlējās puses, noplūcot ziedu. Lankasterieši noplūca sarkanu rozi, jorkieši baltu, un izcēlās piecdesmit piecus gadus ilgs pilsoņu karš. Vīrietis brīdi klusēja. Šie templiešu īpašumi ir pieredzējuši daudz mūsu vēstures notikumu un joprojām pastāv, ar katru aizgājušo gadu kļūstot arvien nozīmīgāki.
Uz Ketlīnas jautājumu viņš tā arī nebija atbildējis.
Kāpēc jūs mani šurp aicinājāt?
Labāk es jums to parādīšu.
11.nodaĻa
Malons savāca savas un Gerija drēbes un visu sakrāva ceļojumu somās. Izrādījās, ka Gērijs nav paņēmis līdzi daudz mantu tieši tā, kā viņš bija mācījis. Galva pēc atsitiena pret pagalma akmeņiem joprojām sāpēja, un acu priekšā viegli miglojās. lans nāca talkā visu salasīt un pat nemēģināja bēgt. Tomēr drošības pēc Malons ik brīdi atradās starp īanu un izeju no staļļu iekšpagalma.
Vīrietis apsēdās uz bruģakmeņiem un centās noskaidrot prātu. Lietus ārā bija pierimis un pārvērties migliņā. Dzestrais gaiss gan nāca par labu, taču viņš priecājās, ka uzvilcis ādas jaku.
Kā jūtaties? īans apvaicājās.
Ne īpaši labi. Saņēmu diezgan stipru belzienu pa galvu.
Malons paberzēja pieri, cenzdamies nepieskarties sāpīgajam punam.
Es negribēju pamest jūsu dēlu tur, lans sacīja. Es liku Gērijam lēkt.
Viņš nav tāds kā tu.
Lidmašīnā viņš man pastāstīja, ka jūs neesat viņa īstais tēvs.
Skaļi izteikti, šie vārdi aizskāra.
Es neesmu viņa bioloģiskais tēvs, tomēr es viņu uzaudzināju.
Viņš grib sameklēt savu īsto tēvu.
Vai viņš tā sacīja?
īans pamāja ar galvu.
Tagad nebija īstais brīdis šķetināt šo problēmu. Cik lielas nepatikšanas tev draud?
Neuztraucieties. Gan būs labi.
To es nejautāju. Cik lielas ir nepatikšanas?
īans neko neteica.
Taču Malonam bija nepieciešamas atbildes. No kopējā mozaīkas attēla iztrūka gabaliņi. Iepriekš tam nebija nozīmes, bet tagad Gērijs bija pazudis un viņš gribēja visu zināt.
Kā tu no Londonas nokļuvi Džordžijā?
Kad izspruku no automobiļa ar to zibatmiņu, mani sāka meklēt. Daži vīri ieradās ciemos pie mis Mērijas, bet viņa neko nestāstīja.
Kas ir mis Mērija?
Viņai Pikadili laukumā pieder grāmatveikals. Tur un arī citās vietās, kur es parasti apgrozos, ieradās vīri un uzdeva jautājumus. Visbeidzot es iepazinos ar kādu puisi, kas man piedāvāja aizbraukt uz Savienotajām Valstīm, un es iespēju izmantoju.
Stefānijā bija Malonam izstāstījusi, ka Īans aizturēts Maiami muitā, kad mēģināja iebraukt valstī ar viltotu pasi. Viņa ceļabiedru, Īrijas pilsoni, kas izsludināts meklēšanā saskaņā ar vairākām apsūdzībām, arī arestēja. Nav zināms, kas šim cilvēkam bija padomā saistībā ar īanu. Ceļojumi par brīvu nekad nav par brīvu.
Tu zināji, ka tas puisis nav lāgā.
īans pamāja. Es domāju aizlaisties no viņa, tiklīdz iziešu no lidostas. Es protu par sevi parūpēties.
Šis apgalvojums likās apšaubāms. Zēnu acīmredzot māca tādas bailes, ka viņš bēga prom no valsts. Stefānijā stāstīja, ka CIP meklējusi īanu kopš oktobra vidus. Kad Maiami datubāzē ievadīja ceļotāja vārdu, iedarbojās trauksmes signāls, un zēnu nekavējoties aizturēja un lidmašīnā aizveda uz Atlantu.
Atlika vienīgi atrast pavadoni, kas nogādātu viņu atpakaļ Anglijā.
Un par to kļuva Malons.
Kāpēc tu laidies prom no manis Atlantas lidostā?
Es negribēju atgriezties šeit.
Vai tev nav ģimenes?