Jautājums vīrieti saērcināja.
Tikai daļēji, mis Ričardsa. Un kādēļ gan tāda neticība jūsu balsī? Šī glabātava mums sniegtu milzum daudz informācijas. Nav noslēpums, ka daudzas Vaitholas valdības ēkas bija un ir savienotas ar pazemes ejām. Jūs taču to zināt, vai ne?
To Ketlīna tiešām zināja. Mūsdienās šīs ejas sargāja durvis ar šifra atslēgām. Reiz viņa pa tādu tuneli bija gājusi.
Pa tamlīdzīgām ejām Henrijs Astotais varēja nonākt savā tenisa kortā un ķegļu zālē Vaitholas pilī. Mēs domājam, ka dažādiem nolūkiem pastāv arī citas ejas, kuras viņa tēvs atklājis vai licis izrakt. Un tās palikušas apslēptas piecsimt gadu.
Tas bija pilnīgi iespējams, jo Londonas pazemi krustu šķērsu vagoja tuneļi, kas izrakti dažādos vēstures posmos, un ik pa laikam tika atklātas agrāk nezināmas ejas.
Ketrīnu Parru saistīja pienākums nodot noslēpumu Henrija nepilngadīgajam dēlam Edvardam, taču nav nekādu liecību par to, ka viņa tā rīkojusies. Divdesmit vienu mēnesi pēc Henrija nāves viņsaulē aizgāja pati Parra. Mēs domājam, ka viņa izpaudusi noslēpumu kādam citam, nevis Edvardam.
Kam tad? Sesiliem?
Tas nav iespējams. Henrijs Astotais nomira piecpadsmit gadus pirms Viljama Sesila ienākšanas varas gaiteņos līdz ar Elizabeti un trīsdesmit gadus pirms tam, kad Roberts Sesils stājās tēva vietā. Nē, Ketrīna Parra to izstāstīja kādam citam.
Kā jūs to zināt?
Šajā jautājumā uzticieties man. Profesori Pazanu lūdza jums izstāstīt par Roberta Sesila piezīmēm un dažnedažādām iespējām. Piezīmju atšifrējums ir atslēga visa šai jezgai. Tjūdoru bagātības nav nedz atrastas, nedz uzskaitītas. Mūsdienu tirgū tās būtu miljardiem vērtas.
Un amerikāņiem vajadzīgi mūsu dārgumi?
Mis Ričardsa, vai jūs pastāvīgi visu apšaubāt? Vai jūs nevarat pieņemt to, ka uz kārts likti augstākās pakāpes valsts drošības jautājumi? Turklāt jums tie nemaz nav jāzina, lai veiktu konkrētus uzdevumus. Vai jūs nevarat gluži vienkārši tos izpildīt?
Vienu man tomēr gribētos noskaidrot, Ketlīna neatlaidās. Slepenā izlūkdienesta uzdevums ir novērst draudus ārvalstu teritorijā. Kādēļ izmeklēšanu neveic Drošības dienests? Apdraudējumi savās mājās taču ir M15 jurisdikcijā.
Tāda ir premjerministra pavēle.
Nezināju, ka premjerministrs drīkst pārkāpt likumu.
Jūs nudien esat nekaunīga.
Ser Tomas, pirms neilga laika gāja bojā sieviete. Es gribētu noskaidrot, kādēļ viņa noslepkavota. Interesanti, ka jums tas īpaši nerūp.
Metjūsa sejā manīja aizkaitinājumu. Viņš acīmredzami nebija pieradis dzirdēt pretimrunāšanu.
Ja man nebūtu nepieciešama jūsu palīdzība, es atbalstītu jūsu priekšniecības vēlmi atbrīvot jūs no darba.
Man laimējies, ka esmu patlaban tik vērtīga.
Piedevām jums laimējies, ka situācija ir mainījusies. Entrims ir iesaistījis šai lietā to bijušo amerikāņu aģentu, kuru jums iepriekš minēju. Viņš līdis vai no ādas ārā, lai piesaistītu Malonu. Gribu, lai jūs noskaidrojat šādas centības motīvus. Kā jau minēju, Roberta Sesila piezīmju atšifrēšana ir vitāli svarīga šīs lietas atrisinājumam. Turpmāko dažu stundu laikā Entrimam var rasties iespēja pie tā nonākt. Sakiet, vai viņš ir spējīgs saķert veiksmi aiz astes?
Viņš nav stulbs, ja to jūs gribat zināt. Taču pārāk gudrs ari nav. Drīzāk viltīgs un nodevīgs.
Tieši tāds raksturojums ir arī manā rīcībā. Entrima operācija nav guvusi panākumus. Viņš ir sarūgtināts un vilies. Priekšnieki izdara spiedienu, pieprasa rezultātu. Paldies Dievam, laika ir maz, un meklētais ir grūti atrodams.
Metjūss ieskatījās pulkstenī un nopētīja pagalmu. Ielā bija daudz cilvēku.
Es gribu, lai jūs atgriežaties Londonā, viņš sacīja.
Nekavējoties.
Profesora Pazana nepaspēja pastāstīt to, kas man būtu jāzina. Šāviena brīdī viņa devās uz ēku pēc citām šifrētajām lapām.
Ēdamzālē mēs neko neatradām.
"Kādēļ tas nepārsteidz?" prātoja Ketlīna un skaļi teica:
Tā vien rādās, ka šeit papilnam mīklu. Es neesmu radusi strādāt tādos apstākļos.
Un cik izlūkdienesta operācijās jūs esat piedalījusies?
Kārtējais dzēliens, taču viņa bija spiesta atbildēt:
Es esmu strādājusi ar tūkstošiem izmeklēšanas lietu. Jā, atzīstu, neviena nebija valsts drošības līmenī, tomēr uz spēles bija likta dzīvība, īpašumi un sabiedrības drošība. Es protu saskatīt situācijas nopietnību.
Metjūss atspiedās uz spieķa, un Ketlīna atkal pievērsa uzmanību neparastajam rokturim.
Visai savdabīga nūja.
Pats sev to uzdāvināju pirms vairākiem gadiem. Viņš pacēla spieķi. Solīds ziloņkaula rokturis, kura virsmā iegrebti pasaules kontinenti. Es to turu rokā katru dienu kā atgādinājumu par mūsu darba nozīmīgumu.
Ketlīna uztvēra mājienu.
Tas ir svarīgi. Sadarbojies ar mani.
Labi, ser Tomas. Vairs jautājumu nebūs. Es došos atpakaļ uz Londonu.
Un es jums noorganizēšu vēl vienu instruktāžu. Esiet modra arī turpmāk!
2 1 nodaĻa
Malons Holbornas tuvumā sameklēja interneta kafejnīcu un uzreiz nopētīja visus apmeklētājus. Lielākoties pusmūžā. Neievērojami. Droši vien juristi tas būtu loģiski, jo viņi atradās netālu no Tiesu inniem. Viņš iegādājās interneta laiku un sāka strādāt. lans kavējās turpat līdzās un izrādīja interesi, pat nemēģinādams aizbēgt. Malona tālrunis vēl aizvien klusēja, un viņš sāka bažīties. Pie spriedzes bija pierasts, taču pavisam citāda ir sajūta, ja apdraudēts paša tuvinieks. Mierināja doma par to, ka Gērija sagūstītajiem zēns ir viņu vienīgais trumpis un viņi to zina.
Viņš iesprauda datorā zibatmiņu.
Parādījās trīs faili.
To izmēri bija dažādi viens fails mazs, pārējie diezgan lieli.
Vispirms Malons noklikšķināja uz mazākā.
Tas atvērās.
Elizabetei I bija četrpadsmit gadi, kad nomira viņas tēvs Henrijs VIII un tronī kāļ)a viņas pusbrālis Edvards VI. Ketrīna Parra, viņas tēva atraitne, ātri uzzināja, ko nozīmē būt bijušajai karalienei viņai liedza jelkādi saistīties ar savu padēlu. Reģenta padome, kuru iecēla atbilstoši Henrija VIII testamentam, pārņēma visu varu valstī. Edvards Seimūrs, jaunā karaļa tēvocis, panāca savu apstiprināšanu Lorda protektora amatā. Lai remdētu Parras sirdssāpes, viņai uzticēja savā namā uzņemt jauno Elizabeti šajā savrupmājā no sarkaniem ķieģeļiem Temzas krastā Elizabete dzīvoja mazliet ilgāk par gadu.
Tūkstoš piecsimt četrdesmit septītajā gadā uzradās agrākais Ketrīnas Parras aplidotājs Tomass Seimūrs, Lorda protektora brālis un otrs Edvarda VJ tēvocis. Savulaik Henrijs VIII bija Tomasam Ketrīnu atņēmis, kad nolēma iecelt šo lēdiju savas sestās sievas godā. Turpat laikabiedra apraksts vēstīja, ka Tomass ir "kvēls savā drosmē, smalks uzvedībā, cēls iznesībā, krāšņu balsi, bet savā būtībā tāds patukšs". Vienlaikus viņš bija pārgalvīgi godkārīgs un cietsirdīgs egoists. Mūsdienās viņu sauktu par cilvēku, kas spēj izraisīt uzticību un ar šarmu un viltu pārliecināt upurus rīkoties pretēji tam, kā tie iecerējuši.
Kā jaunā karaļa tēvocim piedienas, Tomass kļuva par Sjūdli baronu un saņēma Lorda augstā admirāļa titulu. It kā mierinājums, taču viņš sirdījās, jo brālis bija kļuvis par Lordu protektoru. Tādēļ Tomass nosprieda uzlabot stāvokli. Vecpuiša gods dāvāja dažādas iespējas, un gudri noslēgtas laulības spētu radikāli mainīt spēku samēru. Henrija VIII testaments strikti noteica, ka viņa meitas Mērija un Elizabete nedrīkst apprecēties bez reģenta padomes apstiprinājuma. Tomass centās iegūt atļauju apprecēt vienu vai otru meitu, taču tika noraidīts un pievērsa uzmanību karalienei atraitnei.