Выбрать главу

Tu zini, kāpēc es gribēju pavadīt brīvdienas kopā ar tevi.

Zēns pamāja.

Mamma pastāstīja man par īsto… tas ir, bioloģisko tēvu.

Saprotu, dēls. Es zinu, ka tas ir grūti.

Viņa nepateica, kurš tas ir. Es gribu zināt. Vai viņa pa­tiešām tev nekad nav stāstījusi?

Malons papurināja galvu. Es par to uzzināju pirms da­žiem mēnešiem, un tava mamma nenosauca tā cilvēka vār­du. Ja būtu nosaukusi, es tev to pateiktu.

Viņš nemēģināja šādi graut Pemas autoritāti bet nav pie­ļaujams izstāstīt tikai pusi, īpaši gadījumā, kad iestājas tik graujošas sekas.

Kad beigsies šī jezga, Gērijs ierunājās, es gribētu no­skaidrot to, kas notika pirms manas dzimšanas. Visu.

Ne gluži Malona iecienītākais temats. Kuram gan patīk no jauna izdzīvot savus klupienus? Bet, pateicoties Pemai, viņam nebija izvēles. Es tev izstāstīšu visu, ko tu gribēsi zināt.

Kaut mamma rīkotos tāpat!

Nepārmet viņai. Mamma pati to stipri pārdzīvo.

Viņi stāvēja uz ielas, un gar ietvēm abās malās rindojās automašīnas. Aptuveni simts pēdu attālumā rosīgajā avēnijā dūca satiksme.

Vai tu domā, ka īanam draud nepatikšanas? Gērijs pa­vaicāja.

Dēla balsī Malons saklausīja bažas, un viņu māca līdzīgs uztraukums.

Baidos, ka jā.

24. nodaĻa

Entrims jutās apmierināts, jo bija saticis Malonu un pār­liecinājis viņu doties meklēt īanu Dannu, notēlodams tik lielu sarūgtinājumu un radīdams iespaidu, ka apdraudēts ir vi­sas operācijas sekmīgs iznākums. Tas gan nebija nemaz grū­ti, jo nebija tālu no patiesības. Protams, parastos apstākļos nepiederošas personas netiktu informētas par problēmām.

Taču viņam bija nepieciešams laiks.

Malonu viņš bija atvilinājis uz Londonu vienīgi Gērija dēļ.

Tu man meloji, Entrims paziņoja.

Pema Malona vērās viņā. Sieviete stāvēja pie sava galda At­lantas centra biroja ēkas divpadsmitajā stāvā. Pirms divām die­nām viņi bija saskrējušies iepirkšanās centrā. Viņi nebija nedz ti­kušies, nedz sarunājušies sešpadsmit gadus. Tolaik viņš bija CIP operatīvais darbinieks, nometināts bāzē Vācijas pilsētā Vīsbādenē. Pema tur bija atbraukusi lidzi savam virām, kas dienēja jūras kara flotē viņš bija jurists, komandierleitnants un ietilpa ASV NATO kontingentā. Entrimam ar Pemu sākās iss romāns, kuru sie­viete drīz pārtrauca.

Es neesmu melojusi, viņa taisnojās. Es tikai tev neko ne­stāstīju.

Viņš ir mans dēls.

Tas viņam bija kļuvis skaidrs, pirmo reizi uzlukojot Gēriju. Viss šai zēnā atgādināja viņu pašu pusaudža gados. Un…

Viņam ir pelēkas acis. Tāpat kā man.

Manam bijušajam vīram arī acis ir pelēkā krāsā.

Atkal tu melo. Es atcerējos tava bijušā vīra vārdu. Patiesība kopš mūsu abu sakara es šo vārdu esmu dzirdējis daudzas reizes. Viņš bija itin labs aģents. Vakar es izpētīju viņa dosjē. Viņa acis ir zaļā krāsā. Tavas ir zilas.

Tu smagi maldies.

Un kāpēc tu trīci?

Aši pāršķirstīdams Džordžijas pavalsts juristu katalogu, Entrims bija noskaidrojis, kur Pema strādā. īsā patērzēšana iepirkšanas cen­trā aizritēja nepiespiestā gaisotnē. Pema bija minējusi, ka strādā par advokāti, tāpēc viņu uzmeklēt nebija sarežģīti. Entrims iera­dās birojā, iepriekš nebrīdinājis, jo gribēja pārsteigt Pemu nesa­gatavotu. Iesākumā viņa gan lika sekretārei pateikt, ka ir aizņem­ta, tomēr padevās, kad Entrims draudēja pretējā gadījumā "apciemot viņu mājās".

Tu esi nožēlojams, niecīgs ķēms, kam patīk pazemot sievie­tes.

Viņu šķiršanās nebija noritējusi bez sekām. Uzbrukums nāca negaidīts, un viņš to nekādi nebija provocējis. Sāpīgi. Šī sieviete viņam patiešām bija patikusi. Vairāk par daudzām citām. Viņš al­laž jutis noslieci uz sievietēm, kas dzīvo nelaimīgā laulībā. Tās bija tik atdevīgas, tik pateicīgas. Pietika tikai izlikties par mīlo­šu. Pema nebija izņēmums. Pārliecināta, ka vīrs viņu krāpj, viņa gribēja atdarīt ar to pašu un dedzīgi atdevās.

Saistoties ar tevi, es piejāvu milzīgu kjūdu, Pema paziņo­ja. Un es joti vēlētos notikušo izdzēst no atmiņas.

Bet nevari. Atgādinājums par to ir katru dienu tev acu priekšā.

Entrims saprata, ka trāpījis mērķī.

Tas ir vienīgais, ko es nicinu savā dēlā. Lai Dievs man pie­dod!

Nevajag tā domāt. Un, starp citu, viņš ir mūsu dēls.

Pemas skatiens liesmoja.

Tā nerunā. Tā tu nekad nerunā. Viņš nav tavs dēls. Viņš ir mans.

Un tavs bijušais vīrs? Es esmu pārliecināts, ka viņš par to neko nezina.

Klusums.

Es varētu viņam pastāstīt.

Atkal klusums.

Vīrietis noirdzās. Tas acīmredzot tev sāp. Es varu saprast. Dro­ši vien juties satriekta, ieraudzījusi mani iepirkšanās centrā.

Es cerēju, ka tu esi pagalam.

Izbeidz, Pema. Nemaz tik slikti nebija.

Tu ielauzi man ribas.

Tu salauzi man sirdi. Liki man aizvākties un vairs neatgriez­ties. Mēs taču kopā pavadījām tik daudz jauku brīžu! Vai tiešām tu domāji, ka es vienkārši uzgriezīšu tev muguru?

Vācies ārā no mana kabineta!

Kad tu atklāji, ka esi stāvoklī?

Kāda tam nozīme?

Vai tu to zināji, kad pameti mani?

Man… vajadzēja… pārtraukt grūtniecību jau tajā brīdī.

Tu taču to nedomā nopietni. Taisīt abortu? Tas nav tavā garā.

Augstprātīgais smerdeli! Tu par mani nezini neko. Vai tu vēl neesi to apjēdzis? Vēl līdz šai dienai es skatos savā zēnā, kuru dievinu, un redzu tevi. Man tas ir jāpārcieš ik dienu. Es biju pa­visam tuvu tam, lai pārtrauktu grūtniecību. Sasodīti tuvu. Tomēr es iznēsāju bērnu un meloju vīram, apgalvoju, ka tas ir viņa bērns. Vai tev ir kaut neliela nojausma, kā tas ir, kad jāsadzīvo ar šā­diem meliem?

Entrims paraustīja plecus. Vajadzēja man to pateikt.

Vācies. Ārā!

Es jau eju. Bet tavā vietā es izstāstītu dēlam un bijušajam vīram patiesību. Tā kā tagad es visu zinu, šī nav pēdējā mūsu tikšanās reize.

Un to viņš sacīja no sirds.

Uz karstām pēdām Entrims bija sameklējis privātdetek­tīvu, uzdodot tam novērot gan Pemu, gan Gēriju. Tas gan izmaksāja pāris tūkstošu dolāru mēnesī, taču bija katra iztē­rētā graša vērts uzzināt par viņu gaitām un rīcību, par vi­ņu vēlmēm un iegribām. Nolīgtajam vīram likums nebija šķērslis, un viņš pat pieslēdzās Pemas mājas tālruņa līnijai. Katru otro dienu pienāca elektroniskā pasta vēstule ar zva­nu ierakstiem. Tā viņš noskaidroja, ka Malons zina patiesī­bu par Gēriju. Pema stāstīja Malonam, ka Gērijs ir sarūgti­nāts un sašutis un vēlas Pateicības dienas brīvlaikā doties viņam līdzi uz Dāniju. Vēl labāk Gērijam un Malonam ne­bija ne jausmas, kas ir Entrims. Pema nebija to atklājusi ne vīram, ne dēlam.

Laba meitene.

Entrims gan nebija izpildījis savus draudus sazināties ar Malonu vai Gēriju. Ne viens, ne otrs ceļš nešķita pareizais. Viņš pacietīgi nogaidīja un rīkojās kā īstens izlūkdienesta darbinieks ievāca informāciju, kas ļautu pieņemt saprātī­gus lēmumus. Iesākumā viņš bija nospriedis satikties ar Gē­riju Kopenhāgenā.

Taču negaidītā īana Danna uzrašanās plānus mainīja.

Tikšanās Londonā likās daudz piemērotāka.

Tāpēc Entrims bija licis Dannu atvest no Floridas uz Džordžiju un paziņojis Lenglijā, ka Malons atrodas Atlantā un pošas uz Eiropu. Vai viena valsts iestāde varētu izpildīt otras lūgumu? Magelāna vienības aģents (precīzāk, bijušais aģents) izpalīdzētu CIP. Vienkāršs aukles darbiņš. "Tādējā­di mēs būtu droši, ka Danns tiks nogādāts galamērķī."