Plāns izdevās.
Pateicoties visu uztraukumam par skotu valdības nodomiem.
Glābšanas operācijas laikā viņš bija uzmanīgi nopētījis Gēriju, ievērojis uzrauto degunu, garo zodu, augsto pieri un īpaši jau pelēkās acis. Tagad Gērijs bija ticis viņam vien. Pema Malona nekur tuvumā negrozījās. Kotonam Malonam par abu saistību acīmredzot nebija nekādas nojausmas, un
viņš, spriežot pēc izteicieniem pie kafejnīcas, diez vai steigsies visu izstāstīt savai bijušajai sievai. Tagad atlika vienīgi nepieļaut, lai Gērijs zvana uz Džordžiju mātei. Un tas būs viegli.
Turpmākās dažas stundas būs kritiski svarīgas. Entrims apņēmās rīkoties uzmanīgi. Bet tas nebūs grūti. Viņš taču ir profesionālis.
25. NODAĻA
23.02
Malonam allaž paticis Pikadili laukuma dzīvīgais pulss. Tās vētraino un brāzmaino gaisotni tā vien gribējās salīdzināt ar Taimskvēru. Taču atšķirībā no Amerikas šeit trokšņi valdīja jau gadsimtiem ilgi. Te aplī, kas apjoza Erota statuju, vienu no Londonas zīmīgākajām vietām, saplūda piecas ielas. Dažu kvartālu attālumā atradās Svētā Džeimsa pils, viena no pēdējām atlikušajām Tjūdoru rezidencēm. Pirmīt, lasīdams par Ketrīnu Parru un Elizabeti I, viņš bija no jauna aizdomājies par Tjūdoriem, kas valdīja no tūkstoš četrsimt astoņdesmit piektā līdz tūkstoš sešsimt trešajam gadam. Par šo laikmetu viņš bija lasījis daudz un, ņemot vērā pircēju interesi par to, savā Kopenhāgenas veikalā pat iekārtojis atsevišķu plauktu. Tagad viņam bija zināms kas tāds, par ko nevienā grāmatā nebija rakstīts.
Noslēpums.
Gana svarīgs, lai pievērstu CIP uzmanību.
Pie rosīgā krustojuma sastinga auto straume, un viņš šķērsoja ielu, ievirzoties dziļāk Londonas izklaides rajonā, kas pletās aiz Pikadili laukuma. Te senatnīgajās ēkās mājoja kinoteātri, teātri, restorāni un krodziņi, un visos kūsāja piektdienas nakts dzīve. Koka fasādes un plašo vitrīnu stikli atsauca atmiņā pavisam citus laikus. Viņš meta līkločus cauri cilvēku zvērnīcai, par galamērķi izvēlējies iPhone uzmeklētu adresi.
Any Old Books ēka līdzinājās tai, kurā atradās viņa veikals. Šī gadsimtu mijā būvētā celtne bija iespraukusies starp krodziņu vienā un galantērijas veikalu otrā pusē. Notraipītajās ozolkoka ārdurvīs ar nobružātu misiņa rokturi bija stikla logs. Arī telpas atgādināja viņa veikalu. Koka plauktu rindas no grīdas līdz griestiem bija pilnas lietotām grāmatām. Pat smarža putekļu, veca papīra un novecojoša koka smārdu sajaukums atgādināja Kopenhāgenu. Viņš uzreiz ievēroja kārtību šai neprātā plauktos vīdēja uzrakstu ieliktņi, vēstot par tematiski sakārtotiem sējumiem. Šķita, ka stingra sistēma ir kaite, kas piemīt ikvienam panākumiem bagātam grāmatniekam.
Aiz letes stāvēja maza auguma tieva sieviete ar īsiem, sirmiem matiem. Gleznos vaibstus kā vārs vecuma tīkliņš klāja vien retas grumbas. Viņa runāja maigā balsī, kuru nekad nepacēla, un ik vārdu pavadīja smaids.
Bez izlikšanās.
Sieviete šķita neliekuļoti ieinteresēta, kad ievadīja kases aparātā pirkumu, izdeva atlikumu un pateicās klientam.
Vai jūs esat mis Mērija? Malons uzrunāja sievieti, kad viņa bija pabeigusi apkalpot pircēju.
Tā mani sauc.
Vai šis ir jūsu veikals?
Viņa pamāja. Tas man pieder jau sen.
Malons ievēroja, ka lete nokrauta ar grāmatu kaudzēm tās noteikti bija nupat iegādātas. Viņš ik dienu rīkojās tāpat "iepirka par centiem, pārdeva par eiro". Jācer, ka abi darbinieki viņa prombūtnes laikā tiek galā Dānijas veikalā. Viņš bija plānojis jau rīt atgriezties darbā.
Veikals vēlu ir vaļā.
Piektdienas un sestdienas vakari man ir nevaļīgi. Beidzas izrādes, visi steidzas uz vēlām vakariņām vai iedzert kādu glāzīti. Jau labi sen nācu pie secinājuma, ka šiem cilvēkiem patīk iegādāties grāmatas.
Man ari pieder gramatu veikals. Kopenhāgena.
Tad jūs noteikti esat Kotons Malons.
Gērijs vēroja, kā Bleiks Entrims izrīko abus aģentus un vada notikumus. Zēns nekad nebija sastapis cilvēku, kurš strādātu CIP. Protams, aģentus redz televizorā un filmās, par tiem lasa grāmatās. Bet redzēt tādu darbībā? Tā ir reta veiksme. Tēvs agrāk strādāja Tieslietu ministrijā, taču Gērijs tikai nesen bija sapratis, ko tas nozīmē.
Mēs esam gaužām pateicīgi tavam tēvam par to, ka viņš nāca mums talkā, Entrims viņam sacīja. Mums palīdzība noder.
Gēriju mocīja ziņkāre. Kas šeit īsti notiek?
Mēs jau veselu gadu meklējam dažus ārkārtīgi īpašus priekšmetus.
Viņi bija aizbraukuši uz kādu noliktavu netālu no Temzas Entrims to nodēvēja par savu komandstaciju. Viņi sēdēja nelielā, skopi mēbelētā kabinetā pie angāra ieejas durvīm, šaurā taisnstūra istabā ar logu, pa kuru pavērās skats uz milzīgi plašu halli.
Kas tur īsti glabājas? Gērijs jautāja.
Entrims pienāca tuvāk. Tas, ko mēs esam savākuši. Gabaliņi no kādas lielas bilžu mīklas.
Interesanti.
Vai tu gribētu tos apskatīt?
Malons smaidīja. Redzu, ka īans ieradies pirms manis.
Viņš minēja, ka jūs varētu ienākt, un aprakstīja jūs nevainojami.
Man viņš nekavējoties jāatrod.
Ianu meklē daudzi. Jau kopš tā laika, kad tas vīrs gāja bojā metro.
Vai viņš jums par to izstāstīja?
Sieviete pamāja. Mēs abi jau labu laiku esam tuvi draugi. Kopš dienas, kad viņš te pirmoreiz ieklīda.
Un prata lasīt.
Mis Mērija pasmaidīja. Tieši tā. Viņu šāds grāmatu klāsts apbūra, tāpēc es izdabāju viņa interesēm.
Bet Malonu nevarēja tik viegli apmānīt. Tātad zēns varēja pārlaist naktis tepat, nevis uz ielas?
Ja arī īans nojauš manus patiesos nodomus, viņš to nekādi nav licis manīt. Es saucu viņu par savu naktssargu un lūdzu pieskatīt manas mantas.
Malonam mis Mērija uzreiz iepatikās caurcaurēm praktiska sieviete un acīmredzami labsirdīga.
Man nav tikusi tā svētība radīt bērnus, viņa atzinās. Un jau labu laiku ir skaidrs, ka man to vairs nebūs. īans šķita kā dāvana. Tāpēc mēs pavadījām daudz laika kopā.
Viņam draud nepatikšanas.
Tik daudz es zinu. Taču viņam laimējies.
Kā? Malons pajautāja.
-Jau otro reizi… Mis Mērija cieši viņā palūkojās. …īans iepazīst cilvēku, kuram var uzticēties.
Nezināju, ka esam draugi. Īstenībā mūsu attiecības bijušas nedaudz svārstīgas.
Jūs taču aptverat, ka zēns paņēma to zibatmiņu, jo cerēja, ka jūs dosities to meklēt. Šādi viņš pauda vēlmi pēc draudzības ar jums. Redzu, ka viņš ir izdarījis labu izvēli. Spriežot pēc visa, jums var uzticēties.
Esmu cilvēks, kurš neprot draugiem atteikt un izpalīdz viņiem.
īans pastāstīja, ka jūs savulaik esat bijis slepenais aģents.
Malons smaidīja. Biju pieticīgs ierēdnis ASV valsts iestādē. Tagad esmu grāmattirgonis, tāpat kā jūs.
Viņam patika, kā tas skan.
Arī to viņš man pastāstīja. Kā jau teicu, jūs esat vīrs, kuram var uzticēties.
Vai tiešām īanu meklē citi cilvēki?
Pirms mēneša šo veikalu rajonu apstaigāja vairāki vīri. Daži veikalu īpašnieki pazina īanu un norādīja uz mani. Taču es sameloju, ka neesmu viņu redzējusi. Diemžēl nedēļu vēlāk lans pazuda un vairs neparādījās. Līdz šai dienai. Es lūdzu Dievu, lai ar viņu nenotiek nekas ļauns.
Kā jau sacīju, zēnam draud nepatikšanas. Pie viņa ir kāds priekšmets, kuru tie vīri meklē.
Zibatmiņa.
Malons nojauta, ka mis Mērija šo vārdu izrunā īpaši zīmīgi. Vai jūs to izlasījāt?