Tomass Metjūss nekur nebija redzams.
Pēc dotās zīmes īans strauji devās uz priekšu. Malons ieslīdēja ļaužu drūzmā, kāda parasti valdīja pie krodziņiem un veikaliem nedēļas nogalēs, un pamazām virzījās tuvāk krustojumam, kur satiksmes straumē stāvēja policijas automašīna. īans ielas otrā pusē gāja solsolī ar Malonu.
Luksoforā iedegās zaļā gaisma, un transporta līdzekļi pamazām uzsāka braukšanu.
īans priecājās, ka Malons viņu uzklausījis. Viņš tiecās palīdzēt.
Vecais vīrs ar spieķi bija bīstams. īans pats personīgi bija par to pārliecinājies. Tā aģente bija aizdzinusi otro vīru no grāmatveikala, izglābjot visus. Tātad viņai nebija ne vainas.
Šī iecere jau agrāk bija izmēģināta vairākas reizes. Tajā
bija nepieciešama divu, dažkārt pat trīs personu sadarbība, ja gaidāma liela peļņa. Taču arī risks bija liels. Divreiz viņam gadījās kļūmes. Atlika cerēt, ka šī nebūs trešā reize.
Malons redzēja, ka īans izšaujas policijas automašīnas priekšā.
Iedarbojās bremzes, riepas nošvīkstēja pret asfaltu.
Automobilis ar asu rāvienu apstājās.
Saķerdams kājas un sāpēs kaukdams, īans saguma uz ielas.
Puisis tēloja lieliski. Malons pasmaidīja.
Formastērpā ģērbtais šoferis izkāpa, durvis palika vaļā.
Jau nākamajā brīdī Malons izspraucās starp divām automašīnām, pagrieza vīrieti pret sevi un trieca ar labo dūri tam pa krūškurvi.
Vīrietis streipuļodams atkāpās un atspiedās pret auto.
Sataustījis pistoles maksti pie pretinieka pleca, Malons aši izvilka ieroci. Policists šķita atgūstamies, taču Malons tūdaļ ar ieroča spalu iegāza viņam pa labajiem deniņiem. Pretinieks saļima uz asfalta.
Malons notēmēja ieroci pret automašīnas priekšējo stiklu.
Priekšējās pasažiera durvis atsprāga vaļā, taču īans jau bija pielēcis kājās un iespēra pa durvju apakšējo daļu, liegdams pretiniekam izkāpt. Malons apsēdās pie stūres un nomērķēja uz otro policistu, atņemdams ieroci arī tam.
Vai varam iet? viņš noprasīja Ričardsai, paturēdams policistu acis.
Aizmugures durvis atvērās.
īans palīdzēja sievietei izkāpt.
Tu paliksi tepat, Malons pavēlēja policistam.
Pats viņš izkāpa un devās atpakaļ uz ietvi. lans un Ričard sa, kurai rokas joprojām bija saistītas aiz muguras, piebied rojās viņam.
Es ieteiktu doties prom, Malons sacīja.
34 nodaĻa
Parastos apstākļos Entrims bažitos par to, cik zinoša ir Daidala biedrība un cik nestiprs izrādījies viņa drošības vairogs. Operācijā "Karaļa viltība" bija iesaistīti divi aģenti un divi analītiķi. Vēl divi citi ārštata darbinieki bija norīkoti cirka izrādei ar Malonu. Divi no šiem sešiem bija pagalam. Vai viņa cilvēks, kurš ieradās uz tikšanos Svētā Pāvila katedrālē, bija tai biedrībai par traucēkli? Kādi bija viņa pēdējie vārdi? "Tā tam nebija jānotiek." Toreiz Entrims tos nebija sapratis, taču tagad nojauta sevišķo nozīmi. Un aizdomājās. Kam bija jānotiek katedrālē?
Būtu loģiski, ja Svētā Pāvila katedrālē mirušais izrādītos nodevējs. Taču arī pārējie četri bija turami aizdomās. īpaši ārštatnieki. Par visiem Entrims zināja maz, vienīgi to, ka viņiem bijusi atļauja darboties tik augsta līmeņa operācijās.
Taču Entrimam bija vienalga.
Tagad jau bija.
Viņš grasījās aiziet no darba. Ja visu izspēlēs kā piedienas, tad, pateicoties Ferova Karija nāvei, operācija "Karaļa viltība" gluži vienkārši tiks slēgta. Lenglijā neapšaubāmi vainos Entrimu, un viņš kritīs uz zobena, piedāvādamies aiziet. Atlūgums tiks pieņemts.
Visiem iesaistītajiem tā būs nesāpīga, ātra šķiršanās.
Protams, vēl būs jautājumi par Svētā Pāvila katedrālē mirušo, taču cik tālu izmeklēšana tiks? Vašingtonā mazāk par visu vēlētos lieku uzmanību, īpaši no britu izmeklēšanas ielādēm. Labāk pieļaut, lai šāvienu iemesls paliek nenoskaidrots un līķis netiek atrasts. Vainīgo zināja tikai Entrims un ft.mbījās, vai šo notikumu var sasaistīt ar Daidala biedrību. Vienīgais saziņas līdzeklis ir viņa mobilais tālrunis lēts apar.its, pirkts Briselē, izmantojot svešu vārdu, un tas drīzumā tiks sadragāts gabalos un sadedzināts.
Atlika vienīgi trīs cietie diski.
Tā viņš atstāja Gēriju ar vienu no saviem vīriem un aizbrauca uz dzīvokļu namu Londonas īstendas rajonā. Holandietis, kas tajā apmeties, bija datorspeciālists, kuru piesaistīja daudziem uzdevumiem. Neatkarīgais darbinieks, kurš apzinājās, ka neiedomājamo naudu saņem ne tikai par sniegtajiem pakalpojumiem, bet arī par mutes turēšanu. Entrims nebija vērsies pie CIP atšifrēšanas speciālistiem, jo tie atradās pārāk tālu. Piedevām pretoperāciju vienības tik un tā parasti neizmantoja savus cilvēkus to galvenais uzdevums bija darboties ārpus sistēmas.
Man vajadzīgi visi trīs diski, viņš paziņoja holandietim, kolīdz bija iegājis dzīvoklī un aizvēris durvis. Pirmīt ar tālruņa zvanu puisis bija uzmodināts no cieša miega.
Šī lieta galā?
Entrims pamāja. Mums nogriezts skābeklis. Operācija slēgta.
Analītiķis uz sava darba galda sameklēja visus trīs cietos diskus un bez jautājumiem pasniedza viesim.
Tomēr Entrimu māca ziņkāre. Vai tu kaut ko atradi?
Es atguvu apmēram sešdesmit failus un centos uzlauzt tos, kuri aizsargāti ar paroli.
Vai nepalasīji, kas tajos rakstīts?
Analītiķis papurināja galvu. Tik daudz prāta man ir. Es negribu zināt.
Tad es pieraudzīšu, lai atlikušais honorārs kontā nonāk rīt, Entrims solīja.
Tos aizsargātos failus es varētu atšifrēt.
Šāds paziņojums piesaistīja uzmanību.
Tu tos uzlauzi?
Vīrietis nožāvājās. Vēl ne. Bet domāju, ka varētu. Vienu Karija paroli un šifru es dabūju vaļā. Pārējos arī varētu. Protams, tas, ka mēs darbojamies vienā un tai pašā pusē, šoreiz padara manu uzdevumu vieglāku.
Lai apmierinātu Daidala biedrības prasības, Entrims piekrita atdot visu, kas atrodas noliktavā, kā arī cietos diskus. Taču neliela rezerves kopija nenāktu par ļaunu. īpaši, ja nakas sadarboties ar tik pilnīgi neparedzamu organizāciju kā šī biedrība. Turklāt kārojās uzzināt, vai pēc gadu ilga darba ir noskaidrots kaut mazākais sīkums.
Todien, runājot pa tālruni, Karijs izklausījās priecīgs un satraukts.
Acīmredzot gribēja palepoties ar kādu nozīmīgu atklājumu.
Vai tu nokopēji visus trīs cietos diskus?
Analītiķis pamāja. Protams. Katram gadījumam. Kopijas taču arī gribēsiet, vai ne? Viņš jau dzīrās tās atnest.
Nē. Turpini strādāt ar kopijām. Es gribu zināt, kas rakstīts ar paroli aizsargātajos failos. Tiklīdz tos uzlauz, nekavējoties zvani man.
Nekad Ketlīna nebija izjutusi tādu sajūsmu, ieraugot kādu cilvēku, kā brīdī, kad automašīnai priekšā iznira zēns, kuru viņa uzreiz pazina. Ketlīna bija cerējusi, ka īans Danns nav ieradies viens, un cerības piepildījās, kad parādījās arī Kotons Malons. Patlaban viņi atradās vairāku kvartālu attālumā pie slēgta suvenīru veikaliņa. īans ar līdzpaņemto kabatas nazi pārgrieza plastmasas roku važas.
Kāpēc jūs tā darījāt? viņa vaicāja Malonam.
No malas izskatījās, ka jums nepieciešama palīdzība. Ko tad Tomass Metjūss grib no jums?
Tātad jūs pazīstat mūsu krietno bruņinieku.
Mēs esam tikušies. Iepriekšējā dzīvē.
Viņš stāstīja, ka esat bijušais aģents. CIP.
Malons papurināja galvu. Tieslietu ministrija. Divpadsmit gadus strādāju starptautiskajā izmeklēšanas vienībā.
Un vairs nestrādājat.