Выбрать главу

Tā vismaz cenšos pats sev iegalvot. Diemžēl es pārāk reti sevī ieklausos. Kādas ir Metjūsa intereses?

Viņš grib mani nogalināt.

Mani arī, iejaucās īans.

Ak tā gan? Ketlīna pagriezās pret zēnu.

Vispirms viņš lika nogalināt cilvēku Oksfordas loka sta­cijā un pēc tam gribēja novākt arī mani.

Ketlīna paskatījās uz Malonu, un viņš, galvu palocījis, ap­stiprināja: Puika runā patiesību.

Tad viņa pievērsās zēnam. Izskriedams priekšā mašī­nai, tu uzņēmies lielu risku. Esmu tava parādniece.

Esmu to jau darījis. īans paraustīja plecus.

Patiesi? Tas tev ir tāds paradums?

īans ir profesionālis ielas dzīvē, ar smaidu paskaid­roja Malons. Viens aptur automašīnu un izliekas, ka ir sa­vainots, bet otrs tikmēr nozog no salona visu, kam tiek klāt. Ko jūs pirms brīža teicāt? Metjūss grib jūs novākt?

Sieviete pamāja. Acīmredzot mans lietderīguma termiņš ir beidzies.

Vai tas nevarētu būt blefs?

Iespējams. Bet es negribēju nogaidīt un noskaidrot, vai tā ir.

Vai mēs nevarētu apmainīties ar informāciju? Varbūt pa visiem trim mēs varētu atrast kādu jēgu šiem notikumiem.

Tā viņi arī izdarīja.

Ketlīna izstāstīja Malonam visu, kas kopš vakardienas at­gadījies gan Vindzorā, gan Oksfordā, kā ari pauda savas bažas par Evu Pazanu un Metjūsa stāstu automašīnā. Malons izklāstīja pēdējo divdesmit četru stundu notikumus savā dzī­vē, kuri šķita tikpat juceklīgi. īans papildināja stāstījumu ar mēnesi veciem notikumiem Oksfordas loka stacijā.

Sieviete noklusēja tikai trīs aspektus.

Savu pašreizējo stāvokli pārvaldē un pagaidu atbrīvoša­nu, sakaru pagātnē ar Bleiku Entrimu un to, ka viņu aizvili­nāja uz Tiesu inniem ar nolūku parādīt Entrimu. To visu ne­likās būtiski atklāt.

Vismaz pagaidām ne.

Kā jums ienāca prātā meklēt mūs grāmatu veikalā? Ma­lons vaicāja.

Mani sūtīja Metjūss. Viņš zināja, ka jūs tur būsiet.

Vai pateica arī, kā viņš to zina?

Ketlīna papurināja galvu. Es nesauktu viņu par sevišķi atsaucīgu cilvēku.

Malons smaidīja. Kā tas nākas, ka Smago organizēto no­ziegumu pārvaldes aģente sadarbojas ar M/6?

Tas man ir īpašs norīkojums.

Un tā bija patiesība.

Vismaz daļēji.

Ar Ketlīnas Ričardsas sniegtajiem paskaidrojumiem Malons nebija pilnībā apmierināts. Kaut arī nevar prasīt, lai tikko ie­pazīts cilvēks uzreiz atklāj visas kārtis, tomēr ar viņas izpaus­to pietika, lai pieņemtu dažus lēmumus. Pirmais bija par lanu. Zēns jānogādā tālāk no ugunslīnijas, pie Entrima un Gērija, ta­ču Malons nojauta, ka piespiest jaunekli aiziet būs grūti.

Es raizējos par mis Mēriju.

Vīrietis paskaidroja Ričardsai, ka tā sauc veco dāmu no grāmatveikala, un piebilda:

Tie vīri var atgriezties, bet mēs viņu tur atstājām vienu.

Uz Metropoles policiju nevar paļauties, Ričardsa no­rādīja. Tā sadarbojas ar Metjūsu.

Malons uzlūkoja īanu. Tev būs par viņu jāparūpējas.

To solījāties darīt jūs!

Jā, es tā arī darīšu, aizgādādams viņu un tevi pie Gerija.

Es gribu braukt jums līdzi.

Kurš teica, ka es kaut kur došos?

Jūs pats.

Gudrs puika, taču tas nenozīmēja, ka viņš panāks savu.

Mis Mērija pieskata tevi, kad tas vajadzīgs. Tagad jums jāmainās lomām.

lans pamāja. To var.

Es sazināšos ar Entrimu un likšu viņam atbraukt pakaļ gan tev, gan viņai.

Un kurp jūs dosities? Ričardsa vaicāja.

Iegūt dažas atbildes.

Mis Mērijas iedotā papīra lapiņa ar tālruņa numuru jopro­jām atradās viņam kabatā. "Es jau pirmīt ar māsu aprunā­jos, un viņu mans stāstījums savaldzināja. Māsa ar nepacie­tību gaidīs jūsu zvanu rīt no rīta."

Vai ņemsiet mani līdzi? Ričardsa lūdza.

/

Es spriežu, ka atteikumu jūs šā vai tā neuzklausītu.

Diez vai. Bet mans dienesta žetons var izrādīties no­derīgs.

Var gan. īpaši tad, ja būs jāvicina ieroči.

Malons pasniedza Ketlīnai vienu no policistiem atņemta­jām pistolēm.

-Jāpiezvana Entrimam, viņš atgādināja. Un tad es gri­bētu dažas stundas nosnausties.

Es piedāvātu doties uz manu dzīvokli, Ričardsa tei­ca. Tomēr baidos, ka tur mani meklēs vispirms.

Labāk sameklēsim viesnīcu, Malons ierosināja.

35. NODAĻA

Sestdiena, 22. novembris

8.00

Malons ēda brokastu pārslas ar augļiem. Kopā ar Ketlīnu Ričardsu viņi bija pārlaiduši dažas nakts stundas Churchill viesnīcā sieviete guļamistabā, viņš uz izvelkamā dīvā­na. Viņi bija ieradušies pēc pusnakts, un viesnīcā bija palicis brīvs tikai luksusa numurs. Laika zonu maiņu nogurdināts, Malons iekrita miegā, tikko paguvis atlaisties uz dīvāna. Ta­ču vēl pirms tam viņš piezvanīja Entrimam un pārliecinājās, ka īans un mis Mērija ir ieradušies un Gērijs ir drošībā. Ričardsa atgādināja, ka viņiem tomēr būs nepieciešams izru­nāties, tāpēc Entrimam par viņu pagaidām labāk nebilst ne vārda. Šo lūgumu izpildīdams, Malons Entrimam par Ričard­su neko neteica.

Metjūss mani sūtīja Bleika Entrima dēļ, sacīja Ričardsa, sēdēdama otrpus galdam.

No Churchill viesnīcas restorāna, kurā varēja nokļūt cau­ri galvenajam vestibilam, pa lielajiem logiem pavērās skats uz rosīgo Portmenskvēru.

Mums reiz bija sakars. Pirms desmit gadiem, viņa stās­tīja. Metjūss gribēja, lai es izmantoju šīs attiecības un sazi­nos ar viņu.

Vai Entrims sagādā problēmas?

Tas bija jāzina, ja reiz Gērijs ir šī cilvēka aizbildniecībā.

Ketlīna papurināja galvu. Ne tādā ziņā. Nemaz. Jūsu dēls ir drošās rokās. Turpretim, ja tā būtu sieviete, kas sa­domājusi pamest Entrimu… Viņa bridi klusēja. Tad būtu cita runa.

Malons, šķiet, saprata. Šis vīrietis neprot ar godu aiziet?

Uz to pusi. Teiksim tā… mūsu šķiršanās ir palikusi at­miņā.

Un jūs piekritāt no jauna dibināt attiecības?

Noprotams, ka Entrims ir nācis uz pēdām atklājumam, kas apdraud valsts drošību.

Tas piesaistīja Malona uzmanību.

Diemžēl Metjūss neko sīkāk neminēja, Ketlīna tur­pināja.

Tātad vakar vakarā viņš lika jums doties uz grāmatveikalu, lai jūs sazinātos ar mani un lanu. Es minēšu. Viņam va­jadzīga tā zibatmiņa?

Ketlīna pamāja. Tieši tā. Jādomā, ka jūs nebūsiet ar mie­ru izstāstīt, kas tajā atrodas?

"Kāpēc ne? Vai nav vienalga? Vai tad tā būtu mana darī­šana? Turklāt nekā daudz jau tajos failos nebija," Malons sprieda.

Lai cik pārsteidzoši tas izklausītos, Entrims tiecas pie­rādīt, ka Elizabete Pirmā patiesībā bija vīrietis.

Viņš pamanīja pārsteigumu Ketlīnas sejā.

Vai jūs esat jucis? Un tādēļ Metjūss gatavojās mani aiz­raidīt uz viņsauli?

Ir vēl kaut kas. Malons paraustīja plecus. Metjūss atradās tuvumā toreiz, kad Ferovu Kariju nogrūda metro vilciena priekšā. To izdarīja viens no viņa vīriem. īans to re­dzēja pats savām acīm.

Tagad skaidrs, kāpēc viņš meklē īanu Dannu.

Zēns kļuvis par liecinieku slepkavībai, kas pastrādāta uz britu zemes un ir tieši saistīta ar M/6. Labi, ka īans paš­reiz atrodas visdrošākajā vietā, kopā ar Entrimu, kura inte­reses ir tieši pretējas Metjūsa iecerēm.

Vai Entrims par to visu ir informēts?

Malons pamāja. Vakar vakarā es izstāstīju viņam visu telefonsarunā. Viņš teicās uzraudzīt īanu.

Tas arī izskaidroja, kādēļ Malons nekur nebija aizbrau­cis. Ja īans nebūtu iekūlies tik lielās nepatikšanās, Malons kopā ar Gēriju šodien dotos prom. Taču viņš nevarēja tā vienkārši uzgriezt muguru. Viņš nolēma turpināt šo spēli un palūkot, vai nevar izvest zēnu mierīgākos ūdeņos.