Elektroniskā slēdzene ir iedarbojusies, viņa pavēstīja. Viņi nevar sekot, ja nezina kombināciju.
Viņš sprieda, ka šie vīri, visticamāk, ir no M/6", strādā Tomasa Metjūsa uzdevumā un varbūt sadarbojas ar Metropoles policiju. Bet kurš to lai zina? Nav izslēgts, ka tiks iesaistīts vietējās apsardzes dienests.
Malons nopētīja apkārtni, kas grima piķa melnā tumsā. Miklais gaiss oda pēc pelējuma.
Viņš dzirdēja Tanju sakustamies, un piepeši iegaismojās kabatas lukturītis.
Tos šeit glabā darbinieki, viņa paskaidroja.
Kur mēs atrodamies?
Kanalizācijas sistēmā. Kur tad vēl?
Ketlīna devās lejup pa kāpnēm uz pirmo stāvu. Izgājusi garā gaitenī, viņa uzreiz nonāca šaurā telpā, ko sauca par Augšējo oranžēriju. Ārsienās bija vesela rinda logu, novie-
toti cieši cits pie cita. Telpu pildīja saules gaisma. Arī te drūzmējās apmeklētāji, lai gan mazāk nekā otrajā stāvā.
Ja Tomass Metjūss atrodas tuvumā, kālab viņš nenāk palīgā?
Tikām Eva Pazana netraucēta dodas viņai pa pēdām. Nepaies ilgs laiks, un vajātāja atģidīs, ka mērķis nosteidzies lejup. Nevarēja saprast, kā pusē Pazana darbojas, taču pēc piedzīvojuma grāmatveikalā Ketlina nolēma nevienam neuzticēties.
Jādodas prom.
Taču pa durvīm iziet nesanāks visas izejas katrā ziņā uzmana.
Aiz logiem pavērās skats uz krāšņo Karaļa Privāto dārzu, kas aizstiepās no pils līdz upei.
Tas varētu būt labs bēgšanas ceļš.
Apskatījusi tuvāko logu, Ketlīna neredzēja nekādas signalizācijas sistēmas. Nebūtu jēgas tādu ierīkot. Pilī bija simtiem logu, un instalēšanas un loģistikas summas būtu neaptveramas. Signalizācijas vietā bija ierīkoti kustības detektori, un viņa pamanīja sensorus pie oranžērijas griestiem lai piefiksētu visus, kas ierastos pa logu.
Taču dienas laikā sensori būs atslēgti.
Ketlīna pārlaida skatienu telpai. Nevienu uniformā tērptu darbinieku neredzēja. Tāpēc, atbultējusi apakšējo loga daļu, viņa pastūma to augšup.
Līdz zemei bija aptuveni divi metri.
Daži cilvēki, kas atradās tuvāk, Ketlīnu vērīgi nopētīja.
Nelikdamās zinis, viņa uzkāpa uz palodzes.
41 nodaĻa
lans gribēja zināt vairāk par Henriju Ficroju. Mis Mērijas stāstījums viņu bija aizrāvis.
Ficrojs piecpadsmit gadu vecumā apprecēja četrpadsmitgadīgu meiteni?
Tai laikā tas bija visnotaļ ikdienišķi. Privileģētajā šķirā laulājās nevis mīlestības dēļ, bet gan tāpēc, lai noslēgtu savienību un iegūtu bagātības. Pēc Henrija Astotā uzskatiem, laulības saites ļautu nostiprināt attiecības ar turīgo, ietekmīgo Hovardu dzimtu. Tajos laikos dēla piedzimšana ārlaulībā nebija par cēloni sarežģījumiem, jo Henrijs savas dēkas nebūt neslēpa.
Ko par to visu teica Henrija sieva? pavaicāja Gērijs.
Sajūsmināta nebija. Spriedze, iespējams, bija par cēloni dažiem spontānajiem abortiem. Aragonas Katrīna daudzējādā ziņā bija trausla sieviete.
Amerikānis, ko sauca par Entrimu, kopā ar abiem pārējiem vīriem bija iegājis birojā. Lai arī nule iepazīstināts ar šo cilvēku, īans instinktīvi juta nepatiku pret viņu. Un zēns bija iemācījies uzticēties instinktam. Mis Mērija un Kotons Malons bija viņam uzreiz iepatikušies. Ari Gērijs bija krietns puisis, lai arī maz zināja par dzīves grūtībām. īans nepazina ne māti, ne tēvu, un droši vien nekad neiepazīs. Radiniece gan bija mēģinājusi stāstīt par ģimeni, taču tolaik viņš bija pārāk mazs, lai visu saprastu. Vēlāk, pēc aiziešanas no mājām, dusmu pārņemtajam zēnam ģimene jau bija vienaldzīga.
Gērijam bija divi tēvi.
Kas tur slikts?
īans bija ievērojis piesardzību mis Mērijas acīs brīdī, kad viņa uzdeva nepatīkamus jautājumus Entrimam. Arī viņai ir radusies nelāga priekšnojauta. Tas bija skaidrs. Toties Gērijs, pārāk iegrimis savās problēmās, nespēja loģiski domāt.
Tas nekas. īans apņēmās domāt Gērija vietā.
Galu galā Malons taču lūdza viņam parūpēties par Gēriju.
Pagāja kāds laiks, un arī Henrijs Astotais apprecēja sievieti no Hovardu dzimtas. Ketrīna kļuva par viņa piekto sievu. Diemžēl šī Hovarda izrādījās draiskule, un karalis lika viņai nocirst galvu. Hovardi Henrijam to nekad nepiedeva, un arī karalis nepiedeva viņiem. Hovardi sāka zaudēt labvēlību un krita nežēlastībā. Mērijas Hovardas brālis Henrijs, Sari grāfs, tika sodīts ar nāvessodu par nodevību un kļuva par pēdējo cilvēku, kuru Henrijs nosūtīja uz bendes bluķi pirms savas nāves tūkstoš pieci simti četrdesmit septītā gada janvārī.
Kā jūs to visu zināt? Gērijs vaicāja.
Viņa lasa grāmatas, īans iejaucās.
Mis Mērija pasmaidīja. Tā ir. Taču šis temats mani allaž saistījis. Mana māsa ir sevišķi zinoša Tjūdoru laikmeta jomā. Rādās, ka misters Entrims arī par to ieinteresējies.
Viņš tikai dara savu darbu, Gērijs aizrādīja.
Patiesi? Un kas ir par cēloni šai lielajai interesei par britu vēsturi? Cik man zināms, Lielbritānija un Savienotās Valstis ir tuvi sabiedrotie. Kāpēc nepieciešams te spiegot? Ierīkot midzeni noliktavā? Kādēļ nevar palūgt to, kas vajadzīgs?
Spiegošanā ne vienmēr var rīkoties tik vienkārši. Es zinu. Mans tētis pats ilgu laiku darbojās šai laukā.
Tavs tēvs šķiet krietns vīrs, mis Mērija atzina. Un
es varu apliecinat, ka viņu šie notikumi mulsina ne mazak kā mani.
Entrims bija panikā.
M/6 saistīts ar Ferova Karija slepkavību? Tas nozīmē, ka organizācija zina par operāciju "Karaļa viltība". Daidala biedrība apliecināja, ka Ferova Karija slepkavība ir viņu roku darbs. Un tas nozīmē, ka viens no abiem biedrība vai īans Danns melo.
Kurš?
Un tagad Kotons Malons atradās Hemptonkortā kopā ar Ketlīnu Ričardsu?
Ko viņa tur, velns parāvis, dara?
Tas bija jāizdibina, tālab Entrims nevilcinoties nosūtīja abus aģentus noskaidrot situāciju.
Viņš vērās noliktavas telpā, kur mis Mērija un abi zēni sēdēja pie priekšmetiem, kurus drīz iznīcinās. Viņš gaidīja zvanu, kas apstiprinātu Kotona Malona bojāeju, jo vēlējās pats paziņot bēdīgos jaunumus Gērijam. Protams, pavisam drīz iesaistīsies Pema, taču no tā Entrims nebaidījās. Gērijs nepieļaus, lai viņa īsto tēvu jau otro reizi atstumj, un otrs tēvs vairs nevarēs iejaukties. Uzvaras tuvums mudināja pasmaidīt. Entrims jau bija licis privātdetektīvam Atlantā pastiprināt novērošanu. Pieslēgšanās Pemas tālruņa līnijai varētu izrādīties noderīga tuvākajos mēnešos. Informācija bija izlūkdienesta darbinieku svarīgākais sabiedrotais. Jo vairāk tās bija, jo labāk. Un bankā noguldītie septiņi miljoni ļaus neraizēties par finansējumu.
Taču svarīgākie darbi vispirms.
Operācija "Karaļa viltība" ir jāslēdz.
Kā norunāts.
Gēriju satrauca mis Mērijas kritiskā attieksme pret Entrimu. Viņai nebija tiesību izteikties tik slikti par šo cilvēku. Lai ari sieviete šķita rūpīgi izvēlamies vārdus, to nozīme likās nepārprotama.
"Vai tu esi drošs par šo cilvēku?"
Cik vien drošs var būt. Bleiks Entrims vismaz nebija viņam melojis. Pretēji mātei. Un Entrims nebija nodarījis mātei pāri. Pretēji tēvam. Gērijs vēl aizvien alka aprunāties ar māti. "Viņai nepatiks šie jaunumi, taču nāksies ar to samierināties. Ja nē, es izpildīšu draudus un pārcelšos uz Dāniju. Varbūt tētis būs saprotošāks."
Henrijam Ficrojam un Mērijai Hovardai piedzima bērns, mis Mērija turpināja. Zēns. Viņam bija trīspadsmit gadi, kad tūkstoš pieci simti četrdesmit septītā gada janvārī nomira viņa vectēvs Henrijs Astotais. Zēns bija kalsns un bāls, rudiem matiem kā Tjūdoriem. Taču stiprs un mērķtiecīgs kā Hovardi.