Tas ir stulbs jautājums.
Iespējams, ka tomēr nav. Ja ņem vērā, pie kā puisis šobrīd atrodas.
Malons spēra soli tuvāk Metjūsam. Pietiks gvelzt. Kas te īsti notiek?
Ketlīna sēdēja nelielā istabā pie galda, un Eva Pazana bija iekārtojusies krēslā netālu no durvīm.
Izrādi Jēzus koledžā sarīkoja jums par godu, Pazana stāstīja. Lai jūs iesaistītu šajā pasākumā.
Acīmredzot veltīgi šķiedāt laiku. Varējāt vienkārši man visu izstāstīt. Kurš ar kāju piespieda manu seju grīdai?
Es jau zināju, ka jums tas nepatiks. Pazana iespurcās. Tas bija mans kolēģis, kurš stāv aiz durvīm. Mēs nospriedām, ka šāda vardarbība un vienlaikus uzbrukums man varētu piesaistīt jūsu uzmanību šim noziegumam. Diemžēl mēs kļūdījāmies.
Vai jūs piederat Daidala biedrībai?
Tāda biedrība nepastāv.
Tas Ketlīnu nepārsteidza. To izdomāja Tomass Metjūss. Vai ne?
Pazana pamāja. Ja jūs to izsecinājāt, kādēļ pilī bēgāt no mums?
Šādos apstākļos grūti būt par kaut ko pārliecinātam. Un, ja atmiņa neviļ, Metjūss vēl nesen tīkoja manas nāves.
Sagūstitāja smaidīja. Darbs izlūkdienestā atšķiras no darba Smago noziegumu pārvaldē. Jūs vācat faktus un gatavojat apsūdzību. Mums nav tiesu. Nav cietumu. Mums ir tikai dzīvības vai nāves jautājums, un vienīgā mēraukla ir panākumi.
Metjūss radīja Daidala biedrību Entrima dēļ, vai ne? Viņš gribēja ar amerikāni manipulēt, taču nevarēja atklāt saistību ar britu Slepeno izlūkdienestu.
Jūs esat ļoti atjautīga. Mēs vērojam Entrimu un viņa operāciju jau no paša sākuma. Mums vajadzēja piekļūt tuvāk, neatstājot pirkstu nospiedumus. Izdomāta aizvēsturiska biedrība šķita labākais paņēmiens. Mums par laimi, Entrims uzķērās. Bet jūs ne.
Vai tas ir kompliments?
Diez vai. Jūs izrādījāties visai ciets rieksts. Mēs cerējām, ka jautājumā ar Entrimu jūs noderēsiet, taču apstākļi ir mainījušies.
Un Ketlīna arī zināja, kāpēc tā noticis.
Kotona Malona dēļ.
Malons gaidīja atbildi uz savu jautājumu un nolēma piebilst: Es zinu par Abdelbāsita el Megrahi atbrīvošanu.
Tad jūs arī zināt, ka jūsu valdība pūlas to nepieļaut. Tā lūdz, lai aizkavējam Edinburgu īstenot šos nodomus.
Un jums tas ir pa spēkam.
Iemeslus, kāpēc tas nav iespējams, Malons jau bija apcerējis. Un loģisks bija tikai iens izskaidrojums.
Nafta.
Ko jūs īsti vēlaties no Lībijas? Ko jums piedāvāja par Megrahī atbrīvošanu?
Sacīsim tā… Mēs nevarējām nelikties zinis par šādu lūgumu humānu apsvērumu dēļ.
Tātad jūs pārdevāties par naftas cenas koncesijām?
Metjūss paraustīja plecus. Nācijai ir jāizdzīvo. Mēs, tāpat kā visi citi, turamies ar pēdējām rezervēm. Mums ir tas, kas viņiem vajadzīgs. Viņiem ir tas, kas vajadzīgs mums. Vienkārša apmaiņa.
Viņš noslepkavoja britu, skotu un amerikāņu pilsoņus.
Tiesa. Un drīz viņš tiksies ar savu Radītāju un izpirks savus grēkus. Viņam ir vēzis pēdējā stadijā. Ticis uz brīvām kājām, šis cilvēks tik un tā nedzīvos ilgi. Ja viņa atbrīvošana mums ilgtermiņā sola lielākus ieguvumus, tad tam ir vērts piekrist.
Tagad kļuva skaidrs, kādēļ britu valdības pārstāvji cietuši klusu. Ja atklātībā parādītos kaut niecīgākais mājiens par šādu darījumu, sāktos neiedomājams tracis. Avīžu virsraksti būtu postoši. "Lielbritānija iesaistās darījumos ar teroristiem." Amerikāņu nostāja bija un vienmēr bijusi viena ar teroristiem pārrunas nenotiek, un punkts. Tas gan nenozīmēja, ka ar tiem nevar sarunāties šādi novilcināt laiku, lai sagatavotos rīcībai.
Koton, paraugieties uz to no citas puses! Pēc Otrā pasaules kara gan Savienotās Valstis, gan Lielbritānija izmantoja nacistus. Principā tieši nacisti radīja jūsu kosmosa programmu. Jūsu aviācijas un elektronikas industrija zēla un plauka. Izlūkdienests paplašinājās. Tas viss, pateicoties mūsu bijušajiem ienaidniekiem. Pēckara Vāciju pārvaldīja ar šo cilvēku atklātu palīdzību. Abas mūsu valstis viņus izmantoja, lai nepielaistu sev klāt Padomju Savienību. Vai šī situācija stipri atšķiras?
Ja reiz viss ir tik ideāli, kādēļ jūs to visu neatklājat pasaulei?
Par nožēlu, ne viss ir tikai melns un balts.
Tas ir vēl viens iemesls, kādēļ es pametu šo nodarbošanos. Tagad es patiešām varu darīt labus darbus.
Metjūss pasmaidīja. Man jūs allaž esat paticis, Koton. Cilvēks, kuram piemīt drosme un gods. Ne tāds kā Bleiks Entrims. Tā kā Malons neatbildēja, Metjūss turpināja: Entrims jau gadu vada CIP sankcionētu operāciju "Karaļa viltība" šeit, uz britu zemes. Viņš sistemātiski zog mūsu nacionālos dārgumus. Bāž degunu mūsu noslēpumos. Pēdējo četrdesmit astoņu stundu laikā viņš devis atļauju apgānīt Henrija Astotā kapenes Svētā Jura kapelā. Ar perkusiju sprāgstvielām izārdījis marmora plāksni, viņš izrakņāja karaliskās mirstīgās atliekas. Tāpat viņš bija ar mieru saņemt piecus miljonus mārciņu, lai operācija "Karaļa viltība" tiktu izbeigta. Puse ir izmaksāta, otra puse drīz būs viņa rīcībā.
Malons saausījās. Kā jūs to zināt?
Es noorganizēju šo maksājumu. Es radīju mītisku pretinieku. Daidala biedrību. Un pārliecināju Entrimu par tās autentiskumu.
Nogalinot Ferovu Kariju?
Jūs zināt, ka šāds ceļš palaikam ir neizbēgams. Karijs zināja pārāk daudz, izdibināja mūsu noslēpumu. Es cerēju, ka viņa nāve atrisinās šo samezglojumu. Diemžēl nācās nogalināt vēlreiz. Vienu no Entrima operatīvajiem darbiniekiem, kurš sniedza mums ziņas apmaiņā pret naudu. Taču viņš kļuva alkatīgs un sāka prasīt vairāk, nekā bija vērts. Tad mēs izmantojām viņa nāvi, lai iegūtu Entrima uzticību. Un tas, man jāteic, izdevās. Viss ritēja gludi un tā arī būtu beidzies, ja nebūtu iesaistījies jūs.
Tāpēc jūs nosūtījāt vīrus mani tunelī nogalināt.
Metjūss pazibināja stingru, sirdīgu skatienu.
Tā bija gan.
Ketlīnas dusmas auga ik brīdi.
Malons mūsu vienādojumā bija nezināmais, Eva paziņoja. Viņa ierašanās pasteidzināja notikumu gaitu. Taču tam tiks pielikts punkts tagad un šodien.
Kam tiks pielikts punkts?
Amerikāņi ir izteikuši lūgumu. Mēs negribam to pildīt. Tāpēc viņi ir gatavi izdarīt spiedienu. Pārliecināt mūs rīkoties tā, kā viņi vēlas. Par laimi, mēs nepatīkamo situāciju novērsām. Tagad atliek vienīgi veikt uzkopšanas darbus.
Jūs domājat mani.
Un Entrimu.
Jau dažās sekundēs Ketlinai bija skaidrs, kā rīkoties.
Es negribu mirt. Viņa cieši vērās Pazanā. Es darīšu visu, ko liksiet. Bet es negribu mirt.
Runādama Ketlīna pieslējās no krēsla.
Acīs sariesās asaras, un skatiens bija kā piekalts otrai sievietei.
Lūdzu! Es jūs lūdzu! Es negribu mirt. Man apnicis bēguļot. Es saprotu… jūs esat guvuši virsroku. Jūs esat mani notvēruši. Vai jūs nevarat sazināties ar Metjūsu un pastāstīt, ka es paveicu to, ko viņš gribēja? Ketlīna sameklēja kabatā papīra lapas. Tās es nozagu Malonam. Zibatmiņas failu izdrukas. Es tās nesu seram Tomasam brīdī, kad jūs mani sagūstījāt. Es taču nezināju, ka jūs strādājat pie viņa. Kā es to varēju zināt?
Viņa paslīdēja tuvāk, izstiepusi lapas trīcošajā kreisajā plaukstā.
Pazana pastiepa roku.
Es tikai vairs negribu nekādus sarežģījumus. Ketlīna atdeva lapas.
Labo roku sažņaugusi dūrē, Ketlīna mērķēja augšup, izdarot nevainojamu aperkotu pa Evas Pazanas žokļa kreiso pusi. Pretiniece sazvārojās un krita atmuguriski.