Tikai Entrimu un Malonu. Bet īans Danns ir negaidīts papildu labums. Viņš ieradās kopā ar Malona dēlu.
"Kas aiz tām durvīm norisinās?" Ketlīna prātoja.
Tad viņa pamanīja vēl kādu priekšmetu, kuru Metjūss bija cieši satvēris rokā. Vecu grāmatu trauslos ādas vākos.
Kas tas ir? Ketlīna vaicāja.
Tas, ko es meklēju. Un tas, ko jūs galu galā būsiet palīdzējusi man atrast.
Roberta Sesila piezīmes.
Jūs nudien esat teicama aģente. Jums piemīt laba intuīcija. Cik nelaimīgi, ka šo slavējamo īpašību pavada disciplīnas trūkums.
Es apzinos, kas likts uz spēles, Ketlīna sauca, pārkliegdama ūdens šalkoņu. Es zinu, ko Ziemeļīrija ir spējīga atsākt. Man nepatīk, ka amerikāņi jaucas mūsu darīšanās, bet es izprotu viņu mērķus. Tam nelietīgajam teroristam ir jāpaliek cietumā. Jūs visi esat salaiduši šo lietu dēli!
Visnotaļ asa kritika no negodā kritušas aģentes mutes.
Viņa norija apvainojumu. Negodā kritušas aģentes, kurai rūp divi nelaimē nonākuši zēni.
īans Danns kļuva par liecinieku Slepenā izlūkdienesta pastrādātai likvidācijai. Šeit, uz britu zemes. Un tas, kā jūs jau atzīmējāt Karalienes koledžā, ir likuma pārkāpums.
Diezgan pamatīgs skandāls, kurā esat iesaistīts gan jūs, gan premjerministrs. Sakiet, vai viņš zina visu, ko esat sastrādājis?
Metjūsa klusēšana bija gana daiļrunīga atbilde.
Sacīsim tā… Es to pašlaik kārtoju, mis Ričardsa. Šeit tam ir jāpieliek punkts. Tam ir jāpieliek punkts tagad. Nācijas labā.
Un jūsu paša labā. Ketlīna vairs negribēja klausīties. Dodiet man durvju atslēgu!
61. nodaĻa
Malona nervi dusmās bija uzvilkti līdz pēdējam, viņš vēroja ikkatru Entrima kustību. Vai tas viss bija tā vērts?
Skaidrs, ka bija! Man tagad ir kaudzēm naudas. Un pēc dažām minūtēm tu būsi līķis.
Skat, kāda pārliecība.
Es ilgi esmu darījis šo darbu, Malon.
Es neesmu tava bijusi draudzene. Mani piekaut tev būs daudz grūtāk.
Entrims pavirzījās pa labi, tuvāk atvērtajam akmens zārkam. Ierocis bija nokritis uz grīdas desmit pēdu attālumā no abiem vīriešiem, bet Entrims to šķita neievērojam un kustējās pretējā virzienā.
Tad tur tas āķis? Entrims noprasīja. Tu aizstāvi savas bijušās sievas godu? Pirms piecpadsmit gadiem tev tas nebija tik svarīgs.
Vai tev tik ļoti patīk sist sievietes? Malons attrauca.
Tavējā toreiz īpaši neiebilda. Entrims paraustīja plecus. Malonam tāds apvainojums sāpīgi iedzēla. Ja tev, Malon, no tā kļūst vieglāk, puika man ir vienaldzīgs. Es tikai gribēju pārliecināties, vai varēšu ar viņu nodibināt kontaktu. Pirms dažiem mēnešiem Pema mani sadusmoja. Laikam domāja, ka varēs man pavēlēt. Mans dzīves princips noteic nekad neļaut sievietei valdīt pār sevi.
Gērijs dzirdēja Entrima vārdus.
Viņā uzbangoja dusmu un pretīguma vilnis.
Zēns jau grasījās iebrāzties blakus telpa, bet arī šoreiz īans viņu saķēra un papurināja galvu.
Lai to kārto tavs tētis, īans klusi izdvesa.
"lanam taisnība. Nav īstais brīdis. Mana pēkšņā parādīšanās tikai visu sarežģītu. Lai tētis to nokārto," Gērijs atzina.
Kā jūties? Normāli? īans čukstēja.
Viņš pamāja.
Tomēr tā nebija.
Entrims kacināja Malonu, pūlējās aizvainot, mēģināja izprovocēt. Taču arī nemeloja. Ne par Pemu, ne par Gēriju. Nedz vienam, nedz otram vairs nebija nozīmes. Nāksies Malonu notriekt gar zemi un apdullināt, pēc tam aizbēgt pa otru izeju un visu uzspridzināt. Piecdesmit pēdu atstatums būtu gana drošs, ņemot vērā biezās pazemes sienas. Sprādziena radītais karstums un satricinājums visādā ziņā sadrupinās akmeņus un telpa iegrūs, radot pienācīgu kapavietu bijušajam Magelāna vienības aģentam Kotonam Malonam. Atlika vienīgi tikt līdz durvīm desmit pēdu attālumā.
Bija nepieciešams paralizēt Malonu uz dažām sekundēm.
Ar to pietiktu, lai izšautos no telpas un nospiestu kabatā noglabātās detonatora pults pogu.
Tomēr jāuzmanās.
Pārāk sparīgā cīkstiņā iesaistīties nedrīkst nevar pieļaut, ka poga tiek piespiesta nejauši.
Bet gan viņš tiks galā.
Malons lēca un apķēra Entrimu ap vidukli. Abi nogāzās uz akmens grīdas. Bet viņš turēja pretinieku stingri.
lans dzirdēja, kā pret zemi nobūkšķ krītošie augumi un viens no vīriem iestenas. Viņš paslepus ielūkojās telpā. Vīrieši bija uzsākuši kautiņu Entrims atgrūda Malonu un pielēca kājās. Arī Malons jau bija piecēlies, sita ar dūri, bet pretinieks sitienu bloķēja un deva pretī triecienu pa vēderu.
Nopētījis telpu, lans ieraudzīja pistoli uz grīdas pa labi no durvīm, pie kāpnēm, kas veda telpā.
Mums ir jādabū tas ierocis, viņš nolēma.
Bet Gērijs uzmanīgi vēroja cīņu.
Entrimam ir spridzekļi.
Šāds apgalvojums lanu pārsteidza.
Somā uz grīdas. Detonators viņam ir kabatā, Gērijs paskaidroja.
Un to tu pasaki tikai tagad?
Gērijs bija redzējis, ko šīs māla pikas spēj nodarīt cilvēkiem.
"īpaša manta," bija sacījis Entrims.
Zēns atcerējās, ka sprādziena brīdī Entrims bija atradies piecdesmit pēdu attālumā no asinspirts noliktavā un palicis neskarts. Ja varētu mugursomu izmest pa durvju aiļu pretējā telpas pusē, ar to varētu pietikt. Jāšaubās, vai Entrims iedrošinātos uzspridzināt vietu, kur pats atrodas.
Bet detonators… Entrimam kabatā.
Kautiņa gaitā pogu var nejauši piespiest. Tētim draudēja briesmas.
Tu paķer pistoli, viņš lika īanam. Es aizmetišu prom mugursomu.
Malons izvairījās no sitiena un blieza pretī, trāpīdams Entrimam sejā. Pretinieks streipuļodams atkāpās, atgrūdās no sienas un atkal metās uzbrukumā.
Sitieni bira kā krusa.
Viens trāpīja pa lūpu. Mutē ielija sāļa garša. Asinis. Malons vairākreiz trāpīja uzbrucējam pa galvu un pa krūtīm, taču kādā brīdī Entrims paķēra vienu no metāla krūkām un
svieda ar to viņam.
/
Tomēr Malons paguva pieliekties, un lādiņš aizlidoja garām.
Bet Entrims jau uzklupa viņam un sāpīgi iesita ar kādu smagu priekšmetu pa sprandu. Atguvies viņš savija plaukstas un trieca augšup, ar izveidoto dubultdūri trāpot Entrimam zem zoda.
Uz grīdas nokrita bronzas flakons.
Galva Malonam reiba, deniņos pulsēja tik sāpīgi, ka žilba acis.
Saņēmis spērienu pa kājām, Malons sagrīļojās.
Viņš izlikās, ka aizcirtusies elpa, un gatavojās uzbrukt.
Piepeši telpā ieskrēja īans. Lēkdams lejup pa akmens pakāpieniem, zēns devās taisni pie ieroča.
Aiz viņa istabā iesteidzās Gērijs.
"Kas tad tas, velns parāvis?"
Abu parādīšanās uz brīdi Malonu apstulbināja.
īans jau stiepa roku pēc ieroča, bet Entrims tūdaļ bija klāt, izrāva pistoli un ar plaukstas virspusi iecirta zēnam pa seju.
Gērijs aši pacēla mugursomu no grīdas un iemeta tumšajā blakus telpā.
Entrims sataustīja mēlīti un notēmēja ieroci. Viss!
Malons šķita kā apreibis, abi zēni uzmanīgi lūkojās Entrimā.
lans berzēja seju, kas sūrstēja pēc sitiena.
Uzbrāzās baiļu vilnis. Sviedri izdalīja saldu muskusa smaržu.
Prātā Entrimam virmoja tikai viena vienīga doma.
"Ej prom! Nekavējoties!"
Visi nostājas tur, pie kāpnēm!
Kreisā acs pēc Malona dūres trieciena bija aizpampuši, zods, deniņi un uzacs smeldza. Sirds krūtīs pukstēja aizvien stiprāk, un viņš atkāpās pie pretējās durvju ailas.
Malons kustējās lēni, tāpēc Entrims nomērķēja tieši uz Gēriju un iebļāvās: Vai labāk gribi, lai nošauju viņu? Velcies!