Выбрать главу

Brema Stokera grāmata "Slavenie blēži", kas publicēta 1910. gadā (25. un 26. nodaļa) ir pirmais pierakstītais Bizli zēna leģendas izklāsts. 27. nodaļā kursīvā ievietotais teksts ir citēts no Stokera grāmatas. Neiv York Times uzskats par šo grāmatu "glupības" arī ir citāts (38. nodaļa).

Nostāstu par zēnu no Bizli es pirmo reizi izdzirdēju, ap­meklēdams Īli ciematu Londonas ziemeļu pusē. Stokera grā­mata bija pirmā rakstītā liecība par šo leģendu. Mēs nekad neuzzināsim, vai tā ir patiesība. Tomēr ir zināms, ka Bizli iedzīvotāji gadsimtiem ilgi ik gadu pirmajā maijā vadā pa ielām zēnu, kas ģērbts Elizabetes tērpā (27. nodaļa).

Kāpēc?

Neviens nezina.

Taču Elizabetes un viņas pusmāsas Mērijas kaps Vestminsterā nekad nav atvērts. Ja tajā atdusas trīspadsmit gadu ve­cumā mirušās jaunās princeses mirstīgās atliekas, mūsdienu zinātne bez pūlēm atrisinātu šo mīklu.

Gatavojoties rakstīt šo grāmatu, es izlasīju apmēram trīs­simt grāmatu par Elizabeti I. Daudzās atradu neizskaidro­jamus paziņojumus, piemēram, to, kurš ievietots 38. noda­ļā, šis fragments vārds vārdā aizgūts no 1929. gadā Amerikā izdotās grāmatas "Karaliene Elizabete", kuru sa­rakstījusi Ketrina Entonija. Pēdējais teikums nudien liek aiz­domāties: "Savu noslēpumu viņa paņēma līdzi kapā neskar­tu." Autore nav sniegusi nekādas atklāsmes vai izskaidrojumus, par kādu noslēpumu ir runa, un lasītājam atliek vienīgi minēt.

Tas pats attiecas arī uz "Portretu ar varavīksni" (titulla­pa un 63. nodaļa).

Roberts Sesils pasūtīja šo gleznu, un tā netika pabeigta līdz Elizabetes 1 nāvei 1603. gadā. Portrets joprojām apska­tāms Hetfīldhausā, tajā ir visi 63. nodaļā aprakstītie simbo­li. Frāze latīniski non sine sole iris jeb "bez saules nav vara­vīksnes" šķiet vēl interesantāka, ja ņem vērā leģendu par zēnu no Bizli.

Ja Elizabete I patiesi nebija tā, par ko uzdevās, no liku­ma viedokļa viss, kas paveikts šī ilgās valdīšanas laikā, ne­būtu spēkā (49., 56. un 63. nodaļas). Nelikumīga būtu arī vē­rienīgā zemes sagrābšana Īrijā, laika gaitā radot Ziemeļīrijas valsti (56. nodaļa). Tūkstošiem protestantu imigrantu saņē­ma no Elizabetes karaliskās īpašumtiesības, un ikviens šis lē­mums tiktu apšaubīts. Konflikts tiešām gadījās (56., 57. un 59. nodaļa). Vairākus desmitus gadu ilgušajā vardarbībā ti­ka nonāvēts tūkstošiem cilvēku. Pirms 1970. gada vēl des­mitiem tūkstošu gāja bojā sadursmēs starp unionistiem un nacionālistiem, un šīs pretestības saknes meklējamas Eliza­betes 1 laikā. Lielākā daļa novērotāju ir vienisprātis, ka naids Ziemeļīrijā turpina gruzdēt. Tas klusi kvēlo, un abas puses gaida dibinātu iemeslu atsākt karošanu.

Vai var būt labāks iemesls par to, ka angļu klātbūtne sa­lā balstās uz krāpšanu? Elizabete Makgvaira 63. nodaļā vēsta Kotonam Malonam, ka vēsturei ir liela nozīme.

Viņai bija taisnība.

PAR AUTORU

Stīvs Berijs ir New York Times saraksta un starptau­tisku bestselleru autors. Viņš sarakstījis tādas grāmatas kā Columbus Affair, The Jefferson Key, The Emperor's Tomb, The Paris Vendetta, The Charlemagne Pursuit, "Nodevība Venēcijā", "Alekšandrijas sargs", "Tempļa ordeņa man­tojums", "Vatikāns", The Romanov Prophecy, "Dzintara is­taba", un īsos stāstus The Tudor Plot, The Admiral's Mark, The Devil's Gold un The Balkan Escape. Viņa darbi ir tul­koti četrdesmit valodās un pārdoti piecdesmit vienā valstī. Stīvs Berijs dzīvo senatnīgā Sentogastinas pilsē­tā Floridas pavalstī. Kopā ar sievu Elizabeti viņš ir no­dibinājis bezpeļņas organizāciju History Matters, kas vel­tīta cilvēces mantojuma saglabāšanai. Vairāk informācijas par Stīvu Beriju un viņa fondu rodams WWW.STEVHBERRY.ORG

Stīvs Berijs

KARAĻA VILTĪBA

t

Redaktore Liene Akmens Korektore Liene Kāposta Maketētājs Igors Iļjenkovs Atbildīgais sekretārs Igors Iļjenkovs

"Apgāds "Kontinents"", LV-1050, Rīgā, Elijas ielā 17, tālr. 67204130. Apgr. formāts 130x200. Ofsetiespiedums. Iespiesta un iesieta S1A "Jelgavas Tipogrāfija", LV-3002, Jelgavā, Langervaldes ielā 1A.

S. Berijs

Be 560 Karaļa viltība/ No angļu vai. tulk. Uldis Šēns. R., "Apgāds "Kontinents"" 480 lpp.

Veco labo laiku vārdā bijušais aģents Kotons Malons piekrīt pavadīt uz Angliju kādu bēgli. Taču Londonā viņš negaidot nonāk ieroča stobra galā… Malons uzzina, ka nejauši iekļuvis diplomātiskā spēlē uz augstām likmēm šo starptautisko incidentu uzkurina ģeopolitiskas kaislības un šokējoši Tjūdoru laika noslēpumi.

CIP operācija cenšas atrisināt gadsimtiem senu noslēpumu, kurš spētu satricināt Lielbritāniju līdz pašiem tās karaliskajiem pamatiem.

ISBN 978-9984-35-688-4

"Apgāda "KONTINENTS"" interneta grāmatnīca

Pirmais interneta grāmatveikals Latvijā aicina Jūs savās lappusēs! Mūsu adrese interneta:

www.kontinents.lv

informāciju par šo gramatu vairumtirdzniecību var iegūt pa tālruni 67204130.