- Jā, un ļoti nožēloju, ka viņa majestāte ir saslimis. Kaut gan viņš nav mans, bet gan Francijas karalis, es viņu ļoti mīlu.
- Vai tiešām?
- Goda vārds! Lūk, par viņa brāli, Alansonas hercogu, es nu gan to nevaru teikt. Atklāti runājot, viņš…
- Tagad mēs nerunājam par Alansonas hercogu, bet par viņa majestāti.
- Es jums jau teicu, ka esmu viņa padevīgākais kalps, - atbildēja Kokonna, pārgalvīgi mīņādamies.
- Ja jūs tiešām esat viņa majestātes padevīgākais kalps, tad papūlaties pastāstīt visu, ko jūs zināt par maģisko vaska lelli.-
- O! Mēs atkal atgriežamies pie šīs lelles?
- Pareizi. Vai jums tas nepatīk?
- Nē, ļoti patīk.
- Kāpēc šī lelle atradās pie grāfa de la Mola?
- Pie grāfa de la Mola? Šī lelle? Jūs gan gribējāt teikt - pie Renē?
- Tātad jūs atzīstat, ka tāda lelle tiešām ir?
- Parādiet to, tad es jums atbildēšu.
- Lūk! Vai jūs to pazīstat?
- Pazīstu.
- Sekretār, - tiesnesis sacīja, - pierakstiet, ka apsūdzētais lelli pazīst un to ir redzējis pie grāfa de la Mola.
- Nē, taču, - Kokonna pretojās. - Kāpēc jūs jaucat? Es to redzēju pie Renē.
- Labi, kaut pie Renē. Kad?
- Tai dienā, kad mēs ar la Molu bijām pie viņa pirmo un pēdējo reizi.
- Tātad jūs atzīstaties, ka jūs ar grāfu de la Molu esat bijuši pie Renē?
- Protams. Vai tad es kādreiz to esmu noliedzis?
- Sekretār, - sacīja priekšsēdētājs, - pierakstiet, ka apsūdzētais bijis pie Renē, lai nodarbotos ar burvestībām.
- Pagaidiet, pagaidiet, priekšsēdētāja kungs! ~ Kokonna iesaucās. - Ne tik dedzīgi. Es neko tamlīdzīgu neesmu teicis.
- Jūs noliedzat, ka esat bijuši pie Renē, lai nodarbotos ar burvestībām?
- Noliedzu. Burvestības nāca nejauši, bez iepriekšēja nodoma.
- Bet tādas tomēr bija?
- Jā, bija, kaut kas līdzīgs buršanai bija gan.
- Sekretār, pierakstiet: apsūdzētais atzinās, ka pie Renē ir nobūris karali.
- Kā? Karali! Meli! Karali neviens nenobūra.
- Redzat nu, kungi! - sacīja la Mols.
- Klusējiet! - priekšsēdētājs viņu pārtrauca un atkal pagriezās pret sekretāru: - Nobūruši karali. Vai uzrakstījāt?
- Tā taču nav patiesība! - Kokonna nerimās. - Turklāt šī lelle ir nevis vīrietis, bet gan sieviete.
- Nu, ko es jums, kungi, teicu?!
- Grāf de la Mol, - sacīja priekšsēdētājs, - jūs atbildēsit, kad mēs jums jautāsim. Lūdzu, netraucējat cita nopratināšanu. Tātad jūs, monsieur Kokonna, apgalvojat, ka lelle ir sievietes veidols?
- Protams.
- Kāpēc viņai ir karaliskā mantija un karaļkronis?
- Velns lai parauj, ļoti vienkārši, - Kokonna atbildēja. - Tāpēc…
La Mols piecēlās un pielika pie lūpām pirkstu.
- Pareizi, - teica Kokonna. - Kāpēc stāstīt niekus, kas jūs, kungi, nemaz neinteresē?
- Jūs vēl arvien apgalvojat, ka šī lelle atveido sievieti?
- Protams, vēl arvien.
- Un jūs atsakāties minēt šīs sievietes vārdu?
- Tā ir mana radiniece, - atbildēja la Mols. - Es viņu mīlēju un gribēju, lai viņa manī iemīlas.
- Jums neviens nejautā, grāf de la Mol, - priekšsēdētājs brīdināja. - Stāvat klusu, citādi es likšu jums aizbāzt muti!
- Aizbāzt muti! - iesaucās Kokonna. - Kā jūs teicāt? Manam draugam aizbāzt muti? Muižniekam? Pietiek!
- Ievediet Renē! - pavēlēja ģenerālprokurors.
- Jā, ievediet Renē, - Kokonna atkārtoja, - Redzēsim, kam taisnība: jums trim vai mums diviem.
Renē ienāca tik bāls un savārdzis, ka mūsu draugi viņu gandrīz vai nepazina. Jaunais noziegums, kuru viņš gatavojās izdarīt, mocīja vēl vairāk, nekā visas līdz šim izdarītās neģēlības.
- Maitre Renē, - sacīja tiesnesis, - vai jūs pazīstat abus apsūdzētos?
- Jā, pazīstu, - Renē drebošā balsī atbildēja.
- Kur jūs viņus redzējāt?
- Dažādās vietās un arī savā mājā.
- Cik reizes viņi jūs apmeklēja?
- Vienreiz.
- Kāpēc viņi atnāca?
Likās, ka Renē mirkli šaubījās dot atbildi.
- Lai pasūtītu vaska lelli, - viņš atbildēja.
- Atvainojiet, atvainojiet, maitre Renē, - Kokonna iebilda, - jūs maldāties!
- Klusu! - priekšsēdētājs uzkliedza un, pagriezies pret Renē, turpināja:
- Vai lelle atveidoja vīrieti vai sievieti?
- Vīrieti, - Renē atbildēja. Kokonna nodrebēja.
- Kā, vīrieti? - viņš iesaucās.
- Jā, vīrieti, - Renē vēlreiz apliecināja, bet tik klusi, ka viņa vārdus sadzirdēja vienīgi priekšsēdētājs.
- Kāpēc lelle tērpta karaliskā mantijā un karaļkronī?
- Tāpēc, ka tā atveido karali.
- Neģēlīgais melis! - Kokonna izmisumā kliedza.
- Klusē, Kokonna, klusē! - la Mols viņu pārtrauca. - Ļauj šim cilvēkam runāt: ikvienam ir tiesības savu dvēseli atdot velnam.
- Bet taču ne cita miesu, mordieul
- Kāpēc lelles sirdī iedurta adatiņa, pie kuras piesieta saitīte ar burtu M?
- Adatiņa attēlo zobenu vai dunci, burts M nozīmē "A/orf". Kokonna gribēja mesties virsū Renē un viņu nožņaugt, bet četri
sargkareivji grāfu aizturēja.
- Labi, - sacīja prokurors Lagels, - lieta tiesai pietiekami skaidra. Aizvediet apsūdzētos uz viņu istabām nogaidīt spriedumu.
- Bet, dzirdot šādus apvainojumus, mums taču jāprotestē, - Kokonna sauca.
- Protestējiet, cik patīk, to jums neviens neliedz. Sargkareivji, izpildiet pienākumu!
Sargkareivji izveda apsūdzētos: Kokonnu pa vienām durvīm, la Molu pa otrām.