Kśemarāja, Śivasūtrāvimarśinī, ed., J.C. Chatterjee, KS.T.S. no. 1, Śrīnagar, 1911.
Spandasaṃdoha, ed., M.R. Śāstrī, KS.T.S. no. 16, Śrīnagar, 1917.
Madhurāja, Gurunāthaparāmarśa, ed., R.K. Kaw. KS.T.S. no. 85, Śrīnagar, 1962.
Maheśvarānanda, Mahārthamañjarī with Parimala, ed., M.K Śāstrī, KS.T.S. no. XI, Bombay, 1918.
Nārāyaṇabhaṭṭa, Stāvacintāmaṇi with commentary by Ksemarāja, ed., M.K. Śāstrī, no. X, Śrīnagar, 1918.
Pandit, B.N. «History of Kashmir Śaivism». Śrīnagar, 1989.
Kaśmira Śaiva-darśana (Hindi), Jammu, 1973.
«The Parādvaita Śaivism of Kashmir: An Insight into Essentials».
«Śaivācārya Nāgārjuna: His Two Hymns», Sanskrit with Hindi commentary, New Delhi, 1987.
«Svātantryadarpaṇa: The Mirror of Self-Supremacy», New Delhi, 1993.
Śankarācārya, Brahmasūtrabhāṣya, Bombay, 1934.
Prapañcasā̄ra, ed., Т. Vidyāratna, Tantrik Text III, Calcutta, 1914.
Saundaryalaharī, ed., Vidvan N.S. Venkaṭanāthācārya, Mysore, 1969.
Somānanda, Śivadṛṣṭi, with vṛtti (incomplete) by Utpaladeva, ed., M.S. Kaul Sāstrl, KS.T.S. no. 54, Śrīnagar.
Udayana, Ācārya, Nyāya-kusumāñjali, Varanasi, 1957.
Utpaladeva, Īśvarapratyabhijnākārikā, with own vṛtti, ed., M.S. Kaul Sāstrl, KS.T.S. no. 34, Śrīnagar, 1921.
Siddhatrayī, consisting of Ajaḍapramātṛsiddhi, Īsvarasiddhi, and Saṃbandhasiddhi, ed., M.S. Kaul Sāstrl, KS.T.S. no. 34, Śrīnagar, 1921.
Śivastоtrāvalī, Sanskrit text with Introduction, English translation and Glossary by N.K Kotru, Delhi, 1985
Utpala-Vaiṣṇava, Spandapradīpikā, published in the Tantrasaṃgraha, vol. 1, Yogatantragranthamālā no. 3, pp. 83-128, ed., G.N. Kavirāja, Benares, 1970.
Цитаты на санскрите
Вступление
Durvijneyā hi sāvasthā kimapyetad anuttaram.
(Тантралока, II.28)
Глава I
Парадвайта. Абсолютная недвойственность
Brahmāpiṣtam avidyayā saha tato naikānta-vādo pyayam.
(Ишварапратьябхиджняеивритивимаршини III. 404)
Avidyayā ityanirvacya-rūpayā. Ayaṃ Brahma-vado’pi naikānta-vado, na niścitādvaita-vādaḥ iti.
(Там же).
Vivarto hyasatya-rūpa-nirbhāsanetyuktam; nirbhāsate cāsatyam ceti katham iti tu na cintitam.
(Там же, I.8).
Avidyā cānirvācyā, vaicitryaṃ cādhatte, iti vyāhatam.
(Там же, I.9).
Eka-padena Brahma-vivartavado’pi nānyah siddah iti dhvanati.
(Там же, 176).
Paśu-pramātṛṇam astyakhyāti-rūpo mohah. Kāranam cāsyeśvara-śaktiriti svarūpataḥ kāraṇataśca nirvācyataiva. Na khalvanirvācyakārah kaścid avidyātma mohaḥ. Avastutvenāsyeyad-vaicitryaprathanasāmarthyā-sambhavat. Sambhave vā pūrṇam eva vastutvaṃ, nānirvācyatā.
(Там же, 80).
Ityeṣā hi na Sāṃkhyeya nāpi VaidāntikI dṛg, api tu Śaivyeva.
(Паратришикавиварана, 181).
Antargata-viśva-vīirya-samucchalattāmaka-visarga-viślṣānanda-śaktyeka-ghanaṃ Brahma brhad vyāpakaṃ bṛṃhitaṃ ca.
(Там же, 221).
Natu Vedānta-pāṭhakāngikṛta’-śūnya-vādāvidūra-varti-Brahmadarśana iva.
(Паратришикавиварама).
Ata eva bhedābhedayor virodhaṃ duḥsamartham-abhimanya-mānair ekair avidyātvena anirvācyatvam aparaiścābhāsa-lagnatayā sāṃvṛtatvam abhidadhadbhir ātmā paraśca vañcitaḥ.
(ИшварапратьябхиЬжня с «Вхяскари», 11.131).
Cidrūpasyaikatvaṃ yadi vāstavaṃ, bhedaḥ punar ayam avidyopaplavād ityucyate, tadā kasyāyam avidyopaplavaḥ iti na sartgacchate. Brahmaṇo hi Vidyaikarūpasya katham avidyārūpatā? Na cānyaḥ kaścid asti vastuto jīvādir yasyāvidyā bhavet.
(Там же, 11.201).
Anirvācyeyamavidyeti cet, Kasyānirvācyeti na vidmaḥ. Svarūpeṇa ca bhāti na ca nirvācyeti kimetat? Yuktyā nopapadyate iti cet, samvedana-tiraskāriṇi kā khalu yuktir nāma. Anupapatiśca bhāsamanasya kānyā bhaviṣyati.
(Там же, II.202).
Saṃvid-rūpam Brahma abhinnaṃ cakāstyavikalpake, vikalpabalāttu bhedoyam.
(Там же, II.202).
Kasyāyaṃ Vikalpanavyāpāro nāma? Brahmanaś-ced avidyā-yogo, na cānyosti.
(Там же).
Avikalpakaṃ ca satyaṃ vikalpakam asatyam, iti kuto vibhāgo; bhāsamānasyaviśeṣat.
(Там же).
Bhāsamānam-avadhīrya āgama-pramāṇakoyam-abhedaḥ iti ced, āgamo’pi bhedātmaka eva-vastubhūtaḥ.
(Там же, 203).
Vāstavaṃ cidekatvam abhyupagamyāpi tasya kartṛtva-lakṣaṇā bhinnarūpa-samāveśatmikā kriyā nopapadyate. Parāmarśa-svarūpaṃ tu svātantryaṃ yadi bhavati tadopapadyate sarvam.
(Там же, II.203-4).
Idam hi tat parādvaitaṃ bheda-tyāgagrahau na yat.
(Малинивиджаявартика, /. 123).
Amuṣmin paramādvaite prakāśātmani ko’paraḥ.
("Тантралока", II.16).
Paramādvaya-dṛṣṭiṃ tat Saṃśrayeḥ saraṇaṃ mahat.
(Малинивиджаявартика. 1.693).
Ucyate nādvaye’muṣmin dvaitaṃ nāstyeva sarvathā: uktaṃ hi bhedavan-dhye’pi vibhau bhedāvabhasanam.
(Там же, I.108).
Kintu durghaṭakāritvāt Svacchandyān-nirmaladasau; Svātmapracchādana-krīḍā Paṇḍitaḥ Parameśvaraḥ.
(Тантралока, IV. 10).
Asthāsyad ekarūpena vapuṣā cen maheśvaraḥ:
Maheśvaratvaṃ saṃvittvaṃ tadatyakṣyad ghaṭādivat.
(Тантралока, III.100).
Etau bandha-vimokṣau ca Parameśa-svarūpataḥ;
Na bhidyete na bhedo hi Tattvataḥ Parameśvare.
(Бодхапаньчадашика, 14).
Idaṃ sandhana-kalikā-pariniṣṭhita-buddhinā;
Âcaryanarasiṃhena Pratyakṣādvayamucyate.
("Малинионджаявартика", I.763).