Mesjē Versuā bija pusmūža vīrs ar vienu roku. Otru viņš bija zaudējis, cīnoties Franču leģiona rindās Madagaskarā. Viņš bija draugos ar Rojālas policijas komisāru, un tas ari bija Vesperei ieteicis šo vietu un pats piezvanījis īpašniekam, lai visu sarunātu. Viņš esot bijis visai prasīgs.
Versuā kundze patlaban beidza gatavot vakariņas, tāpēc iznāca pretī viesiem, apsējusi priekšautu un ar karoti rokā. Viņa bija jaunāka par savu vīru, apaļīga, glīta, ar siltu skatienu. Bonds instinktīvi nojauta, ka viņiem nav bērnu un tie abi visu savu mīlestību atdod draugiem un dažiem pastāvīgajiem klientiem. Varbūt arī kādam mājdzīvniekam. Droši vien viņiem nebija viegli uzturēt šo viesnīcu, jo ziemā te diez vai apgrozijās daudz viesu. Klausoties vienīgi jūras un priežu šalkoņā, te varēja būt diezgan vientuļi.
Īpašnieks ierādīja abiem istabas.
Vespere apmetās divvietīgā numurā, bet Bonds - tieši blakus. Viņa istaba atradās ēkas stūri, un tas deva iespēju pārredzēt apkārtni divos virzienos. Viņus šķira vienīgi vannasistaba. Viss bija nevainojami tīrs un ārkārtīgi ērts.
īpašnieks priecājās, redzot viesu sajūsmu. Viņš paziņoja, ka vakariņas, kurām madame la patronnē* pašlaik gatavo kausētā sviestā sautētus omārus, tiks pasniegtas pusastoņos,
•Saimnieces kundze.
un atvainojās, ka "nav īstas atmosfēras, jo vēl jau ir tikai trešdiena", tomēr viņi gaidot vairāk ļaužu ierodamies brīvdienās. Šī sezona neesot bijusi ipaši veiksmīga. Citkārt te esot apmeties daudz angļu, bet šajos grūtajos laikos tie uz Rojālu atbraucot tikai brīvdienās un, pazaudējuši visu naudu pie spēļu galdiem, tūlīt dodoties prom. Neesot vairs tā, kā agrākajos laikos. Viņš filozofiski paraustīja plecus. Nevarot jau gaidīt, ka pasaule dienu no dienas vai gadsimtu no gadsimta aizvien paliks tāda pati, un…
- Tā ir gan, - piekrita Bonds.
23. nodala Kaisles vilnis
Viņi sarunājās uz Vesperes istabiņas sliekšņa. Kad īpašnieks devās projām, Bonds iestūma jauno meiteni pāri slieksnim un aizvēra durvis. Tad uzlika rokas viņai uz pleciem un noskūpstīja uz abiem vaigiem.
- Šeit ir debešķīgi, - viņš sacīja.
Bonds pamanīja, kā iemirdzējās viņas acis. Vesperes rokas lēni virzījās augšup gar vīrieša ķermeni. Bonds strauji pievilka viņu sev klāt un cieši apņēma tās vidukli. Vespere atlieca galvu, un viņas lūpas pavērās, gaidida- mas skūpstu.
- Mana dārgā, - viņš nočukstēja un, ar lūpām apņēmis viņas muti, spieda tajā savu mēli, sajuzdams, ka Vespere atbild - sākumā kautrigi, tad jau kaisligāk. Bonds noslidināja plaukstas zemāk, uz viņas dibena apaļumiem, un kaislīgi saspieda tā vaidziņus. Aizelsusies viņa atrāva muti, tomēr vēl bridi abi stāvēja, cieši saspiedušies kopā, un Bonds berzēja savu vaigu gar viņas seju un juta viņas stingrās krūtis pie sava auguma. Tad viņš atkal pasniedzās augšup, saņēma meitenes matus un atvilka tās galvu atpakaļ, lai tiktu pie vēl viena skūpsta. Viņa to atstūma un pagurusi atslīga gultā. Abi kādu mirkli skatījās viens otrā kā izsalkuši zvēri.
- Piedodiet, Vesper, - viņš atvainojās, - es laikam pārsteidzos.
Vespere papurināja galvu, viņu reibināja tikko notikušais un ari pašas pēkšņais jutu uzbangojums.
Bonds pienāca klāt un apsēdās blakus, vērdamies viņā ar neizmērojamu maigumu, kamēr kaisles vilnis abu dzīslās palēnam noplaka.
Vespere pastiepās un noskūpstīja Bonda lūpu kaktiņu, tad atglauda melno, nepaklausīgo matu sprogu no viņa sasvīdušās pieres.
- Dārgais, iedod man, lūdzu, cigareti. Nezinu, kur palikusi mana soma. - Viņa pārlaida miglainu skatienu istabai.
Bonds aizdedzināja cigareti un iesprauda to viņai starp lūpām. Vespere dziļi ievilka dūmus un tad lava tiem izplūst no mutes kopā ar vieglu nopūtu.
Bonds gribēja viņu piekļaut sev klāt, bet Vespere atbrīvojās. Piecēlusies kājās, viņa piegāja pie loga un nostājās ar muguru pret Bondu.
Bonds nolieca galvu un pamanīja, ka viņa rokas vēl aizvien dreb.
- Mums vajadzētu izkravāt mantas un saposties vakariņām, - Vespere neatskatīdamās noteica. - Ejiet nomazgāties, bet es sakārtošu arī jūsu lietas.
Bonds piecēlās no gultas un piegāja viņai cieši klāt. Apskāvis meiteni no aizmugures, viņš saņēma rokās viņas krūtis. Tās maigi piepildīja plaukstas, bet cietie krūšu galiņi spiedās pret pirkstiem, tomēr Vespere vēl joprojām skatijās ārā pa logu.
- Tagad nav īstais laiks, - viņa klusu noteica.
Boncls pielieca galvu un, uz bridi pieglaudis seju kuplajiem matiem, noskūpstīja viņas kaklu un tad lāva tai iet.
- Kā vēlaties, Vesper, - viņš noteica un devās uz durvīm.
Aizejot viņš atskatījās un redzēja, ka Vespere nebija izkustējusies no vietas. Bondam pēkšņi likās, ka tā raud, tādēļ viņš paspēra soli atpakaļ, bet tad saprata, ka nezina, ko teikt.
- Dārgā, - viņš klusu nočukstēja un izgāja pa durvīm, aizvērdams tās aiz sevis.
Boncls iegāja savā istabā un apsēdās uz gultas malas. Viņam bija grūti izšķirties, vai padoties kārdinājumam un kādu brīdi nosnausties, vai iet atvēsināties un atjaunot spēkus, izpeldoties jūrā. īsu brīdi viņš rotaļājās ar izvēles iespēju, tad piegāja pie čemodāna un izņēma no tā baltus linauduma peld- šortus un tumši zilu halātu.
Bondam vienmēr bija riebušās pidžamas, tādēļ agrāk viņš mēdza gulēt kails, līdz Hon- kongā kara beigās radās lielisks risinājums. Viņš bija atklājis apģērbu, kas nesniedzās pat līdz ceļiem un lieliski kalpoja gan kā pidžamas jaka, gan kā rītasvārki. Tam nebija pogu, tikai šaura josta. Piedurknes - platas un īsas - sniedzās tikai nedaudz pāri elkoņiem. Šis apģērbs ļāva justies brīvi uņ patīkami, turklāt tagad, uzvilkts pāri peldšortiem, tas paslēpa visas rētas un nobrāzumus, izņemot šaurās, bālās aproces uz delnu locītavām un potītēm un SMERŠ atstāto zīmi uz labās delnas virspuses.