Viņš iešļūca kajas tumši zilās adas sandalēs un, nokāpis pa kāpnēm, pāri izvirzītajai terasei devās lejā uz pludmali. Ejot pāri pagalmam, viņš domāja par Vesperi, tomēr vairījās paskatīties augšup, tāpēc netika gudrs, vai viņa vēl joprojām stāv turpat pie loga. Ja viņa tiešām tur bija, tad tomēr nedeva nekādu ziņu.
Bonds soļoja pa mitro liedaga smilti gar ūdens malu, līdz viesnīca izzuda skatienam. Tad viņš nometa savu halātu un, vieglā soli nedaudz paskrējis, ienira sīko jūras vilnīšu apskāvienos. Spēcīgiem vēzieniem Bonds īrās aizvien tālāk prom no krasta. Lāgiem viņš ienira. cenzdamies pēc. iespējas ilgāk palikt zem ūdens un pilnam izbaudīt atspirdzinošo vēsumu virs sevis. Pēdējo reizi izniris, viņš atglauda matus no acīm. Bija jau gandrīz septiņi, un saule vairs necepināja tik stipri kā iepriekš, kad tā karājās tieši virs galvas un pludmalē nācās grūti atrast pavēni. Bonds apmetās uz muguras un sāka peldēt atpakaļ, ļaudams siltajiem stariem glāstīt seju.
Nonācis krastā, viņš ievēroja, ka ēna jau gatavojas apklat atstātās drēbes, tomēr nolēma vēl pakavēties, gribēdams mazliet apžāvē- ties, guļot raupjajās smiltīs, pirms iestājas krēsla.
Viņš nometa peldšortus un aplūkoja savu ķermeni. Ievainojumi bija gandrīz sadzijuši. Viņš paraustīja plecus un nogūlās zemē, izstiepis locekļus uz visām četrām pusēm kā jūras zvaigzne. Vērdamies tukšajās debesīs, Bonds domāja par Vesperi.
Viņš netika skaidrībā par savām jūtām pret meiteni, un šī neizpratne mulsināja. Sākumā taču bija pavisam praktiskas dabas nodomi. Viņš bija vēlējies ar Vesperi pārgulēt, tiklīdz radīsies tāda iespēja, jo iekāroja šo sievieti. Vienlaicīgi rastos iespēja pārbaudīt, vai viņa ķermenis spēj pilnvērtīgi darboties. Bonds bija plānojis veltīt šim eksperimentam vairākas dienas no vietas, bet vēlāk šad un tad satik ties Londonā. Tad nāktu neizbēgamā šķiršanās, taču šoreiz tam nevajadzētu radīt īpašus sarežģījumus, jo abus bija norūdījis darbs slepenajā dienestā. Ja tomēr rastos kādas grūtības, viņš varētu palūgt komandējumu uz ārvalstīm vai ari realizēt nesen apdomāto plānu - atvaļināties no dienesta un doties ceļojuma apkārt pasaulei, kā to allaž bija vēlējies.
Tomēr Vesperei kādā neizprotamā veidā pamazām bija izdevies pārņemt viņa prātu, un beidzamo divu nedēļu laikā Bonda attieksme pret meiteni bija mainījusies.
Viņa bija izturējusies biedriski un nepiespiesti, savā dziļākajā būtībā palikdama neizprotama. 1111 tas uzkurināja interesi. Viņa neizpauda sevi visā pilnībā, un Bondu pārņēma sajūta, ka, neskatoties uz to, cik ilgi abi paliktu kopā, Vespere vienmēr prastu kādu savas personības daļu atstāt noslēpumā, kuram viņš nemūžam nespētu piekļūt. Šai sievietei vienmēr bija savs viedoklis, un viņa vienmēr visu izlēma pati, nekad nepakļaudamas, bet vienmēr palikdama lepna un nepieejama. Tomēr tagad viņš bija atklājis arī to, ka Vespere spēj būt aizraujoši jutekliska, bet viņas brīvību mīlošais gars tajā pat laikā pretojās pašas ķermeņa dziņām. "Milas akts ar Vesperi vienmēr mazliet atgādinās izvarošanu. Milēties ar viņu būs tāpat, kā doties satraucošā ceļojumā, 110 kura nav atslābinošas atgriešanās. Viņa atdosies alkatīgi," Bonds prātoja, "un savtīgi izbaudīs visus tuvības mirkļus, nekad neļaujot sevi pakļaut."
Viņš kails gulēja smiltīs un centās aizgai- ņāt secinājumus, ko lasīja debesīs. Tad pagrieza galvu un pārlūkoja pludmali - ēnas no kāpām jau gandrīz bija viņu sasniegušas.
Viņš piecēlās un sākta tirit no ķermeņa smiltis, tad iedomājās, ka tik un tā būs jāiet nomazgāties, un, pacēlis šortus, devās atpakaļ uz viesnīcu. Tikai sasniedzis savu smiltis nomesto halātu un pacēlis to, Boncls aptvēra, ka vēl joprojām ir kails. Pat nepūlēdamies uzvilkt bikšeles, viņš uzmeta halāt ii uz pleciem un turpināja ceļu.
Tajā brīdī Džeimss jau bija izšķīries par tālāko rīcību.
24. nodala
Aizliegtais auglis
Atgriezies savā istabā, Bonds ar aizkustinājumu atklāja, ka viņa ceļa somas jau izkravātas, zobu birstīte un skujampiederumi kār- tigi nolikti vannasistabā uz stikla plauktiņa virs izlietnes. Otrā plauktiņa galā atradās Vesperes zobu birstīte, dažas pudelītes un sejas krēma bundžiņa.
Bonds uzmeta skatienu pudelītēm un jutās pārsteigts, vienā no tām pamanījis miega zāļu tabletes. Vespere laikam notikumus villā pārdzīvo daudz smagāk, nekā viņš bija domājis.
Vespere jau bija ielaidusi vannā ūdeni, bet blakus tai uz krēsla nolikusi viņa dvieli un kādu dārgas vannas esences pudelīti.
- Vesper, - viņš uzsauca.
-Jā?
- Jūs esat pasaka. Jūs liekat man justies kā dārgam žigolo.
- Man lika par jums rūpēties. Es tikai klausu pavēlei.
- Mīļā, vanna ir sagatavota kā karalim. Vai jūs precēsieties ar mani?
Viņa iespurdzās.
-Jums jau vajag verdzeni, nevis sievu.
- Es gribu jūs.
- Bet es gribu savu omāru un šampanieti, tāpēc pasteidzieties!
- Labi jau, labi, - Bonds piekāpās.
Viņš noslaucījās un uzvilka baltu kreklu un tumši zilas bikses. Bonds cerēja, ka arī Vespere būs ģērbusies tikpat vienkārši, un priecājās, kad viņa bez klauvēšanas parādījās durvīs, ģērbusies zilā linu blūzē, kas piestāvēja viņas acu krāsai, un tumši sarkanos katūna svārkos ar ielocēm.
- Es nevarēju sagaidīt. Mirstu badā. Mana istaba ir virs virtuves, un lieliskā ēdiena smarža, kas plūst no turienes, padara manas mokas vēl neciešamākas.