Bonds papurināja galvu.
- Paldies, ka iedomājāties par Metisu, ser.
- Labi jau labi. Gan redzēsim. Bet jūs pacentieties! Loti negribētos, ka paliekam kaunā. Un esiet uzmanīgs! Varbūt pirmajā brīdī uzdevums liekas tīrā bērnu spēlīte, bet jums jāsaprot, ka viegli nebūs. Le Chiffre nav ar pliku roku ņemams. Nu, tad - lai jums veicas!
- Pateicos, ser, - teica Bonds un devās uz durvīm.
- Pagaidiet mirklīti!
Bonds pagriezās.
- Domāju, būs labāk, ja kāds jūs piesegs, Bond. Divas galvas vienmēr ir gudrākas par vienu. Jums tik un tā būs vajadzīgs cilvēks, kas palīdz uzturēt sakarus. Ļaujiet man visu pārdomāt, un, kad būšu izlēmis, kāds jūs Ro- jālā sameklēs. Un neraizējieties! Es parūpēšos, lai aizsūtītu īsto cilvēku.
Bondam gan labāk būtu paticis strādāt vienatnē, bet kurš tad uzdrīkstētos ielaisties strīdā ar M. Viņš atstāja telpu cerībā, ka virs, ko viņi tam atsūtīs, būs vismaz uzticams un neizrādīsies muļķis vai - vēl trakāk - azartspēļu fanātiķis.
4. nodala
L' ennemie ecoute [12]
Divas nedēļas pēc šis sarunas Džeimss Bonds, pamodies savā viesnīcas "Splendide" istabiņā, pārcilāja prātā nesenos notikumus.
Pirms divām dienām viņš ap brokastlaiku bija ieradies Rojālā-Lezo. Neviens nebija mēģinājis ar viņu sazināties. Neviens viņu paslepu s nenovēroja, kad tas reģistratūrā pieteicās kā Džeimss Bonds no Portmarijas Jamaikā un parakstījās viesu grāmatā.
M. nebija interesējies, par ko Bonds pārtaps šīs operācijas laikā.
- Kad būsiet apsēdies pie viena spēļu galda ar Le Chiffre, jums jābūt pārliecinošam savā lomā, - viņš bija izmetis. - Vienu gan iesaku: mēģiniet būt pēc iespējas neuzkrītošāks.
Bonds labi pazina Jamaiku, tādēļ bija vēlējies, lai viņa sakarnieks atrastos tur. Jamaikā, savukārt, Bondu pazina kā lielu plantāciju īpašnieku, kura tēvs uzkrājis krietnu kapitālu, nodarbodamies ar tabakas un cukura tirdzniecību, bet dēls tagad notriec naudu, spēlēdams kazino un spekulēdams ar akcijām. Ja kāds pieprasītu atsauksmes, viņš uzrādītu it kā sava advokāta Čārlza da Silvas adresi Kingstonā. Čārlzs zinātu, kas sakāms, lai viņu neiegāztu.
Bonds bija pavadījis kazino divas iepriekšējās pēcpusdienas un lielāko dalu nakšu, spēlēdams sarežģītas progresīvās sistēmas ruletē uz līdzvērtīgām likmēm. Ari kāršu spēlē viņš piekrita visaugstākajiem solījumiem. Ja viņš ciestu vienu neveiksmi, tad mēģinātu vēl reizi, bet, ja zaudējumu ciestu atkārtoti, izlīdzināt rezultātu vairs nemēģinātu.
Šādā veidā viņš jau bija uzkrājis kādus trīs miljonus franku, nedaudz patrenējis savu aukstasinību un atsvaidzinājis spēles izjūtu. Bonds bija sīki izpētījis un iekalis atmiņā kazino ēkas plānu, bet pats galvenais - viņš bija izmantojis iespēju pavērot Le Chiffre spēli un ar rūgtumu atzinis, ka tas ir nekļūdīgs un veiksmīgs spēlmanis.
Tagad Bonds vēlējās ieturēt kārtīgas brokastis. Pēc aukstās dušas viņš apsēdās pie rakstāmgalda un pavērās laukā pa logu. Priecādamies par brīnišķīgo laiku, viņš vispirms izdzēra vismaz puspinti [13] apelsīnu sulas ar ledu, bet pēc tam notiesāja no trim olām pagatavotu kulteni ar bekonu, klāt piedzerdams dubulto kafiju bez cukura. Aizsmēķējis savu pirmo tās dienas cigareti - tās pēc viņa pasūtījuma Morlenda firmā Grosvenorstrītā gatavoja no Balkānu un Turcijas tabaku maisījuma -, Bonds vēroja, kā mazie vilnīši skūpsta garo liedagu un ostmalu, tad cits aiz cita atsperas Djepā un metas skriet pretī jūnija tveicei, ar savām rotaļām kaitinot pēc siļķēm izsalkušās kaijas.
Uz brīdi Bonds domās bija aizklīdis kaut kur tālu projām. Realitātē viņu atsauca telefona zvans. Zvanītājs bija concierge, kurš paziņoja, ka ieradies radio tirgotāju firmas direktors ar portatīvo uztvērēju, kuru viņš esot pasūtījis no Parīzes.
- Protams, - Bonds atbildēja. - Sūtiet viņu augšā!
Šo mazo izrādi bija inscenējis Otrais birojs, lai nodrošinātu iespēju sazināties ar Bondu. Bonds lūkojās uz durvīm, cerēdams, ka nācējs ir Metiss.
Cienījamā biznesmeņa personā, kas nesa lielu somu ar ādas rokturi, viņš tiešām sazīmēja savu seno paziņu. Bonds plati smaidīja un jau gatavojās sveikt ienācēju ar siltiem izsaucieniem, kad Metiss, ar brīvo roku cieši pievēris durvis, deva zīmi io nedarīt.
- Mesjē, esmu tikko ar jūsu pasūtījumu ieradies no Parīzes. Šeit tas ir. Tam ir piecas lampas un superhet[14] - šķiet, tā jūs to saucat angliski. Es domāju, ka no šejienes jūs varēsiet uztvert gandrīz visas Eiropas galvaspilsētas, jo čet rdesmit jūdžu rādiusā nav lielu kalnu.
- Izklausās pieņemami, - Bonds atbildēja, jautājoši pacēlis uzacis.
Metiss nepievērsa neizteiktajam jautājumam uzmanību. Viņš novietoja izsaiņoto uztvērēju uz grīdas blakus neieslēgtajam elektriskajam kamīnam.
- Ir dažas minūtes pāri vienpadsmitiem, - viņš sacīja, - ja pareizi atminos, vidējos viļņos no Romas tagad dzirdama pārraide "Compa- gnons de la Chanson"[15]. Dziedoņi apceļo Eiropu. Paklausīsimies, kā to var uztvert. Ja piekrītat manai izvēlei, izmantosim viņus pirkuma pārbaudei.
Viņš piemiedza aci. Bonds ievēroja, ka Metiss pagriezis skaņas pogu līdz galam un sarkanā lampiņa - garo viļņu indikators - jau iedegusies, tomēr radioaparāts neizdveš ne skaņas.