Ķēniņa Zālamana raktuves

Jums jāatbrauc uz Angliju, Kvotermein, un pašiem jāparūpējas par to, vēl jo vairāk tāpēc, ka Jūs joprojām pastāvat pie sava, proti, ka trešā daļa dimantu, kuri nepieder man, ar devīgu roku tiktu dāvināta manam brālim.

Bet ar Gudu nav vairs īsti labi; gandrīz vai viss viņa laiks paiet, skujoties un veicot citus pasākumus, kas saistīti ar ārišķīgu sava ķermeņa izdaiļošanu. Un tomēr man liekas, ka viņš vēl joprojām jūtas nelaimīgs Fulatas dēļ. Viņš man teica, ka pēc atgriešanās mājās neesot redzējis nevienu sievieti, kas būtu līdzvērtīga Fulatai gan pēc daiļā auguma, gan arī pēc maigās sejas izteiksmes.

Es vēlos, lai Jūs atgrieztos dzimtenē, mans dārgais, vecais draugs, un nopirktu sev māju manā tuvumā. Jūs savā dzīvē esat diezgan pūlējušies, un tagad Jums ir daudz naudas, bet man kaimiņos ir pārdodams īpašums, kas Jums būtu tieši piemērots. Lūdzu, brauciet, un, jo ātrāk, jo labāk! Grāmatu par mūsu piedzīvojumiem Jūs varat pabeigt uz kuģa. Mēs atteicāmies stāstīt savus piedzīvojumus, kamēr Jūs to nebūsiet uzrakstījuši, jo baidāmies, ka mums neticēs. Ja dosieties ceļā pēc šīs vēstules saņemšanas, Jūs iebrauksiet uz ziemassvētkiem, un es jau iepriekš lūdzu Jūs apmesties pie manis. Ap to laiku ieradīsies Guds un Džordžs un, starp citu, Jūsu dēls Harijs (tas tāpēc, lai ietekmētu Jūsu lēmumu par braukšanu!). Viņš jau bija atbraucis pie manis uz kadu nedēļu, lai pamedītu, un man viņš patīk. Jusu Harijs ir ārkārtīgi aukstasinīgs jauns cilvēks: medību laikā viņš sašāva man kāju, pats izgrieza skrotis un pēc tam piezīmēja, cik izdevīgi ir, ja mednieku vidū allaž atrodas medicīnas students.

Uz redzi, veco zēn! Es nevaru teikt nekā vairāk, bet es zinu, ka Jūs atbrauksiet, kaut vai tādēļ, lai iepriecinātu savu patieso draugu

Henriju Ķērtisu.

P. S. Milzīgā ziloņa ilkņi, kurš saplosīja nabaga Kivu, ir piekārti manā vestibilā virs tā bifeļa ragū pāra, ko jūs man uzdāvājāt, un izskatās lieliski, bet cirvis, ar kuru es nocirtu galvu Tvālam, karājas virs mana rakstāmgalda. Zēl, ka mums neizdevās atvest bruņukreklus.

H. Ķ.

Šodien ir otrdiena. Piektdien atiet tvaikonis, un es patiesi domāju, ka jāizmanto Kērtisa ielūgums un jādodas ar šo kuģi uz Angliju, kaut vai tādēļ, lai redzētos ar savu dēlu Hariju un parūpētos par šī stāsta nodrukāšanu, jo šo darbu man negribētos uzticēt nevienam citam.

SATURS

ĶĒNIŅA ZĀLAMANA RAKTUVES……………………… 5

Ievadījumam ………………………………………………… 7

I    nodaļa. Es satieku seru Henriju Kērtisu … 9

II nodaļa. Leģenda par ķēniņa Zālamana raktuvēm . 17

III  nodaļa. Ambopa kļūst par mūsu kalpotāju … 27

IV  nodaļa. Ziloņu medības……………………………. 38

V nodaļa. Mūsu gājiens pa tuksnesi………………… 47

VI nodaļa. Ūdens! Odens!…………………………….. 58

VII nodaļa. Zālamana ceļš………………………………….. 68

VIII nodaļa. Mēs ienākam Kukuāņu zemē …. 84

IX  nodaļa. Tvāla — kukuāņu valdnieks …. 91

X  nodaļa. Burvju medības……………………………. 102

XI nodaļa. Mēs dodam zīmi…………………………… 114

XII nodaļa. Pirms kaujas………………………………….. 128

XIII  nodaļa. Uzbrukums…………………………………… 136

XIV  nodaļa. «Pelēko» pēdējā pozīcija…………………… 143

XV nodaļa. Guds saslimst………………………………… 159

XVI noda|a. Nāves mājoklis………………………………. 167

XVII nodaļa. Zālamana dārgumu glabātava …. 178

XVIII nodaļa. Mēs zaudējam cerību…………………….. 188

XIX nodaļa. Paliec sveiks, Ignosi……………………….. 197

XX nodaļa. Atrastsl………………………………………… 204

PASKAIDROJUMI

[1] es tiku atklājis astoņas antilopu pasugas, ar kurām līdz tam nekad nebiju sastapies, un daudzas augu sugas, galvenokārt'sīpolaugus. — A. Ķvotermeins.

[2] Čaka — zulusu karalis 19. gs. sākumā. Karalis Caka bija aizliedzis saviem karavīriem doties laulībā; vienīgi veterāni varēja ņemt sev sievas, turklāt tik daudzas, cik jebkurš no viņiem kaujās bija nogalinājis ienaidnieku.

[2] Domāta, Kapa kolonija, tag. Labās Cerības Raga province Dienvidāfrikas Republikā.

[2] Vecā derība — bībeles plašākā da]a.

[3] «ingoldzbija leģendas» — ang)u rakstnieka Bargema (1788.—1845.) ai pseidonīmu Tomass Ingoldzbijs sarakstītu balādu krājums.

[4] natala — province dienvidāfrikas Republikā; Dērbana — lielākā pilsēta Natalā.

[5] kafers — dienvidaustrumāfrikas tautu novecojies nosaukums.

[6] bamangvato — apvidus bečuāņu zemē (Botsvanā).

[6] Domāta Anglijas karaliene Viktorija (1819.—1901.).

[7] sers gārnets Volslijs (WolseIey) (1833.—1913.) — ang]u ģenerālis, Nata- las gubernators 19. gs. 70. gadu otrajā pusē. — Tulk.

[8] matabeles zeme — apgabals dienvidrodēzijā (Zimbabvē). — Tulk.

[8] seit rakstnieks, ļaudams vaļu savai fantāzijai, ar ķēniņa Zālamana raktuvēm apzīmējis to vietu, uz kurieni, kā stāsta Vecā derība, Izraēlas-Judejas valdnieks Zālamans (1020.—980. g. pr. m. ē.) rīkojis trīs gadus ilgu jūras ekspedīciju. Bez 420 vai 450 talantiem (t. i., 20 t) zelta jūras braucēji atveduši pērtiķus, pāvus, ziloņkaulu un sudrabu. Gadsimtiem ilgi neskaitāmu zinātnisku darbu autori mēģinājuši skaidrot, kur atradusies šī ar zeltu tik bagātā zeme, ko saukuši par Ofiru (skat. 19. Ipp.). Rezultātā Ofira tika meklēta visās pasaules daļās, ieskaitot Okeāniju un Ameriku, un tomēr apmierinoša atbilde uz šo jautājumu līdz šai dienai vēl nav atrasta. Nepamatota ir ari versija, ka Ofira atradusies Dienvid- austrumāfrikā, kur notiek romāna darbība. Interese par Dienvidāfriku radās 1867. gadā, kad pasauli satrauca sensacionāla ziņa — Dienvidāfrikā, Kimberli- jas tuvumā, bija atklāti ārkārtīgi bagāti dimantu lauki. Zemei, kuras teritorijā bija atklātas neizmērojamas dārgakmeņu iegulas, šis atklājums bija liktenīgs. R. Hegards, tolaik dzīvodams Dienvidāfrikā kā Natalas angļu gubernatora sekretārs vēroja, kā angļu imperiālisms (Sesils Roudss) sagrābj melnā kontinenta bagātības. Nevaldāmais dimantu un zelta drudzis neapšaubāmi deva R. Hegar- dam vielu romānam. Dienas gaismā izceltie dārgakmeņi un zelts rakstnieka iztēlē sasaucās ar teiksmainiem senatnes notikumiem. Angļu lasītāju drudžainā interese par Dienvidāfriku un tās dārgumiem Hegarda romānu pāris dienās padarīja slavenu. Neskaitāmi naivi lasītāji uztvēra rakstnieka izdomu par patiesību un apbēra autoru ar vēstulēm, lūgdami paziņot ķēniņa Zālamana raktuvju precīzas koordinātes. «Ķēniņa Zālamana raktuvju» panākumi pamudināja rakstnieku sarakstīt vēl veselu rindu romānu, kuros autors, cenzdamies maksimāli izmantot paša atklāto «zelta dzīslu», turpina smelt sižetus no Dienvidāfrikas dzīves. —• Tulk.