Gerans paskaidroja Maidai, ka tā ir aizsegbarjera, kurai jānošķir viesnīcu un izpriecu kvartāls no pārējās pasaules. U11 viss, kas tur atklājās skatam, tik tiešām veidoja krasu pretstatu tam, kas vēl bija saglabājies no senās, vēsturiski ievērojamās pilsētas. Maida bija daudz lasījusi par Kiberpilsētu Dienvidi, par fantastiskajam celtnēm, kas iekļāva ari virtuālus elementus, par deju pilīm un panorāmas kino, par brīvdabas koncertu futūrisko aprīkojumu, par spēlēm un sportam domātam pļavām ar raibi krāsainu mākslīgās zāles segumu, par mākslīgi veidotiem liedagiem, ūdens tilpnēm ar dresētiem delfīniem un vēl daudz ko citu, bet nezināja, ka ir runa par pilnīgi atsevišķu, no citām pilsētas daļām nošķirtu apvidu.
Lidojums ieilga, jo bija jāapstājas pie vairākām viesnīcām un ik reizi pagāja krietns brīdis, līdz atvizinātie pasažieri izkāpa.
Kamēr Maida mazliet nepacietīgi gaidī ja brauciena beigas, Gerans lūkoja viņu nedaudz uzmundrināt un izklaidēt ar plašākiem Kiberpilsētas aprakstiem.
Viņš apjautājās, vai Maida vairāk interesējas par sportu vai ari par mūziku, un ieminējās par izrādēm, kurās uzstājas izcilākie spīdekļi no visas pasaules. Kad Maida aprobežojās tikai ar vienzil bīgām atbildēm, viņš atgriezās pie ta, ko viņa tam bija stāstījusi lidojuma laikā.
Jus taču gribējāt ievākt ziņas par savu pazudušo tēvu. Esat jau izdomājusi, ka pie šīs lietas ķerties?
Noteikta plāna man nav, Maida atteica. Gribu vienkārši palūkot, vai ir iespējams iegūt kādu informāciju par to, kas šeit notika kauju laika.
Tie gan ir seni notikumi, Gerans ieteicās. Bet man nāk prātā, ka vēl aizvien turpinās kara noziedznieku procesi, kuros mēģina rekonstruēt sadursmju laika norises. Šis izrādes ir publiski pieejamas. Varbūt jūs uzzināsiet tur kaut ko noderīgu.
Izklausās interesanti, Maida nodomāja un sāka atbildēt uz Gerana jautājumiem mazliet laipnāk. Šķita, ka viņam ir radusies interese par to, ko Maidas tēvs tolaik šeit darījis.
Daudz neko es gan nezinu. Par darbu viņš savās vēstulēs tikpat ka nerakstīja. Tikai pēdēja minēja, ka kaut kur tuksnesī esot atradis ūdeni… avotu vai kaut ko līdzīgu. Ari par to man nekas sīkāk nav zināms.
Kur tad šis avots atrodas? Skaidrāku norāžu nav?
Maidai nebija nekādas patikas iedziļināties šajā jautājumā.
Neko vairak es nezinu, viņa atkārtoja mazliet izklaidīgi, jo tobrīd jau atskanēja paziņojums, kas pieteica nākamo pieturvietu viņas viesnīcu.
Viņa novčlčja Geranamjauki pavadīt laiku, daudz panakumu… uz mirkli viņai iešāvās prātā, ka īstenībā viņš gandrīz neko nav teicis par savas ierašanās mērķi vienīgi to, ka ir brīvais žurnālists un strādā kādai ziņu aģentūrai, tas ari viss…
Gerans iespieda viņai saujā savas viesnīcas vizītkarti.
Ja varu jums kaut ka noderēt…
Bet Maida jau steidzas. Viņa pamaja sveicienu un saka spraukties uz priekšu, lai laikus tiktu pie bagāžas.
Viesnīcas numurs, kas bija rezervēts «Seimūra meridiāna», izrādījās krietni pompozāks, nekā viņa gaidīja. Celtne pēc formas bija uz virsotnes stāvošs konuss, kam īpašu veidolu piešķīra daudzās no sānsienu pārkarēm izvirzītās stiklotās liftu šahtas, kas stiepās svērteniski lejup un šķita balstām visu šo konstrukciju. To, ka ši dīvainā t-ka ir viņas īsā pārlidojuma mērķis, \laida saprata tikai taja brīdī, kad liellaiva sāka nosēšanos uz plašā un plakanā jumta, kur atradās piezemēšanās laukums.
Jaunos viesus jau gaidīja kalpotāji, kas paņēma bagāžu un nogādāja to istabas, kamēr atbraucējiem pasniedza dzērienus turpat uz apaļās terases jumta malā. Meitenes gaiši zaļos formastērpos izdalīja informācijas materiālus un izvaicāja viesus par viņu īpašajām vēlmēm.
Šķita, ka apkalpojoša personāla šeit netrūkst. Tie bija maza auguma ļaudis ar laipniem sejas vaibstiem, gaužām līdzīgi tiem, kurus Maida ievēroja jau lidosta. Viņi izskatījās tik vienādi kā brāļi un māsas. Laikam gan tomēr biolaboratoriju produkts mēreni inteliģenti, uzticami, izturīgi un apmierināti.
Pienāca ierēdnis zila uzvalka ar uzvārda plāksnīti zeltīta ietvarā pie žaketes atloka un stadijas priekšā ka viesu apkalpošanas dienesta darbinieks droši vien viņš bijā identificējis Maidu pēc kaut kur dabūtas fotogrāfijas. Kad vīrietis atvēra mapi, lai pasniegtu viesnīcas plānu ar tajā iezīmētajām avārijas kāpnēm un rezerves izejam, viņa paspēja uzmest aci šai fotogrāfijai spriežot pēc fona, tā bija uzņemta lidosta. Vēl interesantāks bija sarkanais spiedogs uz
Kiberpilseta Dienvidi. Baudiet austrumu brīnumus!
Aizmirstiet «Atakamas parku» un «Bagātību salu», aizmirstiet «Antarktikas lielceļu» un «Tropisko ziedu pasauli», aizmirstiet seno Lasvegasas godību. Pēdējais modes kliedziens ir Kiberpilseta Dienvidi! Kiberpilseta Dienvidi ir ultrapluss! Sanāciet Kiberpilsētā Dienvidi!
Pilsēta pašos tuksneša dienvidos, kur «Tūkstoš un vienas nakts» brīnumi kļūst par patiesību. Pilsēta, kas pārspēj visu līdz šim bijušo; pilsēta, kas ir atbrīvojusies no realitātes žņaugiem šī sapņu pasaule ir reālāka par realitāti. Apmeklētājs ienirst hipertelpā un izjūt vēl neizjusto, piedzīvo vēl nepiedzīvoto, izbauda vislielāko dēku.
Izpriecu parki, izjūtu pasaules, laimes oāzes šeit apvienots viss, ko mediju tehnika vispār spēj uzburt. Arhitektūra šeit ir tās absurdās loģikas izpausme, kas rodas no līksmes par neiespējamo. Fizikas likumi šeit ir atcelti, ir pārvarēts smaguma spēks, laiks un telpa, šeit jūs iesiet caur sienām. Ļaujieties neiespējamībai un izkļūstiet no tās sveikā. Atdzimstiet! Mobilitāte un virtualitāte ir vienotas sinerģijā, izzūd robeža, kas šķir garu no miesas, un pasaule ir jūsu gribas produkts! Jūs gaida visvarenība!
Nāciet uz Kiberpilsētu Dienvidi un kļūstiet laimīgi!
Plašs sortiments par pieņemamām cenām visos tūrisma birojos un ceļojumu aģentūrās! Grupām lielas atlaides! Izdevīgs tarifs nedēju nogalēs! Bērniem un senioriem divreiz lētāk!
Maidu pamodināja klusa muziķa. Nakts jau garām? Aptumšotā rūts lēnām kļuva caurspīdīga, istabā ieplūda saules gaisma. Kāda balss novēlēja labrītu. Maida bija gulējusi ciešā miegā, un vajadzēja vēl izrēķināt, cik ilgi. Cikos tad īsti viņa šeit ieradās? Turklāt vēl laika starpība… Vairāk par četrām stundām viņa nevarēja būt gulējusi. Tomēr Maida jutās brīnišķīgi nomierinājusies un nemanīja ne mazāko nogurumu. Bet nu gan augšā, augšā vai tad tā drīkst nosist vērtīgo laiku!
Maida izvēlās no gultas, iemetās vannas istabā un noskaloja seju aukstā ūdenī. Tagad viņa bija gatava uz visu un dega nepacietībā iepazīt šo brīnumpasauli, kurā viņa būs aprūpēta viešņa veselas divas nedēļas.
Viņa atvēra koferi, pārcilāja drēbes un izvēlējās kostīmu lavandas krāsa. Pašūts no plana auduma, tas bija domāts karstām dienām, un ara zem klajas debess bija kaisli iepriekšeja diena viņa par to pārliecinājās uz atklātās jumta terases , un nepavisam neizskatījās, ka šajā ziņā kaut kas varētu mainīties. Viņa nopētīja sevi spoguli, un redzētais apmierināja.
Maida plānoja ieturēt nelielas brokastis, bet vispirms dereja apmierināt slāpes, un viņa atvēra sava istabas bāra durvis. Viņa izbijās, izdzirdot balsi, kas atskanēja no skapja, bet tas bija tikai automāts, kas piedāvāja nogaršot medus kēksus, grauzdētu riekstu tāfelites un maigi sālītu mājas šokolādi. Maida aši paķēra augļu sulas pudeli un steigšus aizvēra durvis kaul vai tāpēc, lai liktu šai balsij apklust.