Varbūt deretu pavērot šo procesu klātienē?
Process. Akta numurs 3328/544
Izrādes vadītājs: Lūdzu, ievērojiet klusumu… lūdzu, klusumu. Paldies par aplausiem. Ķersimies atkal pie lietas. Dāmas un kungi, ieņemiet vietas, lūdzu. Šodien ies spraigi, bet tikai, kad beidzot varēsim sākt. Pateicos, dārgie viesi.
Apsūdzētais Abāss Borgefa, kādreizējais policijas pulkvedis Jaunagibas armijā, kopš kara beigām bija iekļauts visvairāk meklēto personu sarakstā, kuras pretojās brīvās pasaules kārtībai. Viņš sešpadsmit gadus ar viltotu vārdu dzīvoja pilsētas trūcīgo kvartālā un tika apcietināts pēc ilgas meklēšanas. Tā izrādījās ārkārtīgi grūta, jo viņš bija veicis plastisko operāciju, izmainot sejas vaibstus. Galu galā viņu izdevās atrast, izmantojot olfaktortehniku iedzīvotāju profilaktiskās medicīniskās pārbaudes ietvaros, un identificēt pēc DNS analīzēm. Visi izmeklēšanas protokoli ir tiesas rīcībā. Četrus gadus un deviņas dienas apsūdzētais atrodas pirmstiesas apcietinājumā. Viņa veselības stāvoklis ir labs, un viņš spēj sekot procesa gaitai ar skaidru apziņu. Jautājums tiesai: vai pirmstiesas izmeklēšana ir apstiprinājusi dažādo pušu iesniegtos apsūdzības punktus un process var sākties?
Prokurors: Līdz šim iesniegto materiālu ir pietiekami daudz, lai prāvu varētu procesuāli pabeigt. Ir runa par masu slepkavībām, spīdzināšanu un mantas piesavināšanos noziegumiem, kas bija vērsti pret paša tautu. Atbilstoši starptautiskās tiesas noteiktajām vadlīnijām pagaidām netiek aplūkoti kara un atbrīvošanas akciju laikā pret okupācijas karaspēku pastrādātie noziegumi.
Izrādes vadītājs: Tādā gadījumā es dodu vārdu tiesas priekšsēdētājam Dr. Tasilo Koredo, kura vadībā savu taisnīgo sodu ir saņēmuši jau daudzi kara noziedznieki.
Tiesnesis: Tautas vārdā un kalpojot taisnīgas tiesas principam, pasludinu tiesas procesu par atklātu. Lūdzu nolasīt apsūdzību.
Sekretārs: Oficiāli Abāss Borgefa un viņam pakļautā armijas daļa pēdējā pirmskara gadā apsargāja strādnieku grupu, kas tika nodarbināta slepena projekta īstenošanā. Tomēr, kā izrādās, vairāk var runāt par gūstekņu uzraudzību, nevis par apsardzi. Pasākuma vietu un mērķi nav izdevies noskaidrot. Strādniekus, 36 vīriešus vecumā no 18 līdz 40 gadiem, mobilizēja slepena darba veikšanai. Bez iepriekšēja brīdinājuma viņus ar galvā uzmauktu kapuci iesēdināja kravas automašīnās un aizveda nezināmā virzienā. Neviens no viņiem vēlāk vairs dzīvs nav redzēts. Tikai pēc kara tālu aiz pilsētas robežām atklāja masu kapu. Tajā atrada 34 daļēji sadedzinātu vīriešu līķus, kurus lielāko tiesu izdevās identificēt visi mirušie bija šīs īpašās vienības strādnieki. Ir noskaidrots, ka par šo slepkavību un līķu slēpšanu ir atbildīgs Abāss Borgefa. Par to viņš tagad tiek apsūdzēts.
Tiesnesis: Iesākumā apsūdzētajam ir tiesības sniegt procesuāla rakstura paziņojumu. Vārds apsūdzētajam.
Borgefa: Es neatzīstu šo tā saucamo tiesu. Tas, kas šeit notiek ir klajā pretrunā ar visām starptautisko tiesību normām. Tā nav tiesa, tas ir farss. Es aicinu starptautisko sabiedrību atbrīvot mani no viltvāržu rokām, kuri uzurpē tiesības, kādu tiem nav. Šī izrāde ir sazvērestības daļa…
Tiesnesis: Es liedzu apsūdzētajam vārdu. Viņa paziņojums ir aizvainojošs un nekādi neveicina tiesiskās kārtības ievērošanu. Sākam pierādījumu izskatīšanu.
Izrādes vadīcajs: Lūdzu aicināt pirmo liecinieku.
Sekretārs: Pirmā lieciniece ir Raika Omrani, nozieguma izdarīšanas brīdi divdesmit divus gadus veca vīrieša māte, kura mirstīgās atliekas tika atrastas masu kapā un ir neapstrīdami identificētas.
Prokurors: Omrani kundze, jūs savām acīm redzējāt, kā jūsu dēlu aizveda. Izstāstiet, lūdzu, kā tas notika.
Lieciniece Omrani: Atbrauca smagā mašīna. Kravas kastē es ieraudzīju vairākus jaunus vīriešus. Visiem bija aizsietas acis. No kabīnes izkāpa vīrietis formastērpā un jautāja, kur ir Saids, mans dēls. Viņš bija mājās. Tolaik viņš strādāja ceļu būvniecībā, bet pirms dažām dienām pēkšņi saņēma atvaļinājumu. Tas bija negaidīti. Mēs nesapratām, kāpēc. Domājām, ka varbūt viņu grib iesaukt armijā…
Prokurors: Kas notika tālāk?
Lieciniece Omrani: Viņam lika kāpt mašīnā, kravas kastē pie pārējiem. Neļāva neko ņemt līdzi. Viņš gribēja no manis atvadīties, bet viņu aizvilka projām. Es vairs nekad viņu neesmu redzējusi.
Prokurors: Jūs tomēr ar viņu vēl reizi runājāt. Izstāstiet, kā tas gadījās.
Lieciniece Omrani: Pa telefonu. Kādu vakaru piezvanīja, tas bija Saīds. Nebija viegli saprast, viņš runāja klusi, satraukti…
Prokurors: Ko viņš teica?
Lieciniece Omrani: Ka esot sadabūjis mobilo telefonu. Ka viņam jāuzmanās. Es jautāju, kur viņš atrodas. Taču viņš pats to nezināja, teica, ka esot ieslodzīts. Viņu spiežot strādāt, kaut kur pazemē. Viņus tur turot kā vergus,-viņu un pārējos. Viņš baidījās, ka vairs netiks no turienes ārā.
Prokurors: Neko sikak par savu darbu viņš nestastīja?
Lieciniece Omrani: Es gribēju jaucāt, bet viņš neatbildēja… Es vairākas reizes pasaucu viņu vārdā… nekādas atbildes. Tad saklausīju kaut kādus trokšņus, kliedzienu… Tad telefons atslēdzās. Kopš tā laika vairs ne ziņas.
Prokurors: Pateicos, Omrani kundze. Palieciet, lūdzu, vietā, aizstāvja kungam ir vēl daži jautājumi.
Aizstāvis: Omrani kundze, jūs attēlojat šo starpgadījumu es domāju jūsu dēla aizvešanu tā, it kā viņam būtu nodarīta netaisnība. Es vēlētos klātesošajiem norādīt, ka šeit ir runa par pirmskara mobilizāciju, acīmredzot par stingri slepenu projektu, kura veikšanai bija izraudzīts apsūdzētais. Pastāvošās darba klausības apstākļos bija visnotaļ pieņemts rīkoties tā, kā to stāscīja lieciniece. Es vēlos tikai pajautāt lieciniecei, vai viņai nav zināmi arī citi līdzīgi gadījumi.
Omrani kundze: Jā, es biju par tādiem dzirdējusi.
Aizstāvis: Tātad tas, kas notika ar jūsu dēlu, nebija nekas ārkārtējs un visnotaļ risinājās parasto normu ietvaros, vai ne?
Omrani kundze: Jā, varētu teikt arī tā…
Aizstāvis: Šis notikums tādējādi ir tipisks tiem laikiem un nevar tikt inkriminēts manam klientam. Tādēļ es labāk vēlētos atgriezties pie kādas detaļas, kas tika pavirši pieminēta un neizpelnījās lielāku ievērību. Tai tomēr ir īpaša nozīme izskatāmajā gadījumā es domāju mobilā telefona zvanu. Ir taču saprotams, ka slepenā projektā iesaistītie strādnieki drošības apsvērumu dēļ nedrīkst kontaktēties ar ārpasauli, un tāpēc viņiem aizliegts izmantot telefonus. Acīmredzot jūsu dēls ir ignorējis šo aizliegumu. Jā, rodas iespaids, ka viņš pat nozadzis mobilo telefonu…
Prokurors: Protestēju, aizstāvja kungs mēģina apšaubīt režīma upura godprātību.
Tiesnesis: Procests noraidīts.
Aizstāvis: Kolēģis nemaz tik ļoti nekļūdās: es gribu norādīt, ka Saīds Omrani ir pārkāpis noteiktos priekšrakstus un tādējādi apdraudējis svarīga militāra projekta īstenošanu. Toreizējos apstākļos tas bija smags nodarījums, par kuru pienācās bargs sods. Ja Saidam bija tieksme ignorēt pastāvošos priekšrakstus, šādi pārkāpumi varēja atkārtoties arī viņa turpmākajā dienesta laikā un galu galā novest līdz nāves sodam. Tātad šis gadījums nekādi nevar tikt izmantots mana klienta vainas konstruēšanā…
Prokurors: Tie ir pieņēmumi es lūdzu svītrot pēdējos aizstāvja kunga teikumus no protokola.
Tiesnesis: Protests tiek apmierināts. Lūdzu aizstāvja kungu turpmāk pieturēties pie faktiem. Lūdzu, turpiniet liecinieces nopratināšanu.
Aizstāvis: Paldies, tiesneša kungs. Man vairs nav jautājumu šai lieciniecei.