Laika aprēķini bija jāpārlabo ĒRTS ekspedīcijai par sliktu. Un jaunie aprēķini bija viennozīmīgi — vai nu ekspedīcijas vadītāja bija Rosa, vai nebija, bet ĒRTS komandai izredzes sasniegt mērķi pirms japāņiem un vāciešiem tagad praktiski līdzinājās nullei.
No Trevisa viedokļa visa ĒRTS ekspedīcija tagad bija vējā izšķiestas pūles un zaudēts laiks. Uz panākumiem nebija cerību. Vienīgais neaprēķināmais elements tagad bija gorilla Eimija, un Trevisa instinkti viņam teica, ka kāda gorilla, vārdā Eimija, nevar būt izšķirošais faktors minerālu depozītu meklējumos ziemeļaustrumu Kongo.
Tas bija bezcerīgi.
Vai viņam vajadzētu atsaukt ĒRTS grupu? Viņš blenza uz displeju pie sava rakstāmgalda.
Izsauciet izmaksu/laika novērtējumu, — viņš sacīja.
Uz ekrāna uzzibēja IZMAKSAS/ LAIKS PIEEJAMS.
Kongo ekspedīcija, — viņš pieprasīja.
Uz ekrāna parādījās skaitļi, kas atspoguļoja Kongo ekspedīcijas izdevumus: izmaksas par stundu, kopējās izmaksas, paredzamās izmaksas nākotnē utt. Ekspedīcija bija tik tikko pametusi Nairobi, bet jau tās kopējās izmaksas pārsniedza 189 000 dolāru.
Ekspedīcijas atsaukšana izmaksātu 227 455 dolārus.
Faktors BF, — viņš sacīja.
Ekrāns izmainījās. BF. Viņš skatīja varbūtību ķēdes. «Faktors BF» bija bona fortuna, laba veiksme — neparedzamais visās ekspedīcijās, bet jo sevišķi tālajās un bīstamajās.
MIRKLIS PĀRDOMĀM, mirgoja uz ekrāna.
Treviss gaidīja. Viņš zināja, ka datoram būs vajadzīgas vairākas sekundes, lai izvērtētu visus faktorus, kas varētu ietekmēt ekspedīcijas gaitu tajās piecās dienās, kas tai vēl bija atlikušas ceļā līdz mērķim.
Iedūcās zummers. Rodžerss, slepusdejotājs, sacīja:
Esam izsekojuši nosūcēju. Tas ir Normanā, Okla- homā, formāli Amerikas Ziemeļu Centrālajā apdrošināšanas sabiedrībā. Piecdesmit viens procents no tās pieder holdinga kompānijai no Havaju salām, Halekuli Inc., kas savukārt pieder japāņiem. Ko man darīt tālāk?
Sarīkojiet labi pamatīgu pērienu, — atbildēja Treviss.
Sapratu, — atsaucās Rodžerss un nolika klausuli.
Uz ekrāna parādījās FAKTORS BF NOVĒRTĒTS un varbūtība — 0,449. Viņš bija pārsteigts — šis skaitlis nozīmēja, ka ĒRTS bija gandrīz līdzvērtīgas izredzes apsteigt konsorciju ceļā uz mērķi. Treviss neapšaubīja matemātiku — 0,449 bija pietiekoši.
ĒRTS ekspedīcija turpinās ceļu uz Kongo, vismaz pašlaik. Un pa to laiku viņš darīs visu iespējamo, lai aizkavētu konsorciju. Trevisam jau bija radusies viena vai divas idejas, kā to izdarīt
3. Papildu dati
Lidmašīna lidoja pāri Rūdolfa ezeram Kenijas ziemeļos, kad Toms Sīmenss piezvanīja Eliotam.
Sīmenss bija pabeidzis datoranalīzi faktoriem, pēc kuriem atšķirt gorillas no citiem pērtiķiem, galvenokārt šimpanzēm. Pēc tam viņš bija dabūjis no Hjūstonas aptuveni trīs sekundes ilgu, traucējumiem pārbagātu videoierakstu, kurā šķietami bija redzams gorilla, kas sadragā parabolisko antenu un skatās objektīvā.
Nu? — sacīja Eliots, skatīdamies ekrānā. Parādījās dati:
ATŠĶIRŠANAS FUNKCIJA GORILLA/ŠIMPANZE FUNKCIONĀLAIS SADALĪJUMS ŠĀDS: GORILIA 0,9934 ŠIMPANZE: 0,1132
PĀRBAUDES VIDEOLENTE (HJŪSTONĀ): 0,3349
Nolādēts, — Eliots izsaucās. Šie skaitļi nozīmēja, ka pētījums neko neizteica, tas bija bezjēdzīgs.
Man ļoti žēl, ka tā, — Sīmenss sacīja klausulē.
Bet daļa grūtību nāk no paša pārbaudes materiāla. Mums bija jāapraksta tā datoratvasinājums. Attēls ir attīrīts, tas nozīmē, ka tas ir apstrādāts; būtiskās pazīmes ir zaudētas. Es gribētu pamēģināt ar sākotnējo materiālu. Vai tu man to vari dabūt?
Karena Rosa apstiprinoši māja ar galvu.
Protams, — atbildēja Eliots.
Es izmēģināšu vēlreiz ar to, — sacīja Sīmenss.
Bet, ja tu vēlies dzirdēt manu viedokli, tas neko neizšķirs. Nelaime tā, ka gorillām ir iespējama plaša sejas struktūras variēšanās gluži kā cilvēkiem. Ja mēs palielināsim savu paraugu bāzi, mēs iegūsim lielāku variāciju skaitu un lielāku intervālu. Es domāju, ka esam iestrēguši. Nevar pierādīt, ka tas nav gorilla, bet, ja prasa man, tad — es saku, ka nav.
Ko tu ar to gribi teikt? — Eliots jautāja.
Tas ir kaut kas jauns, — sacīja Sīmenss. — Es tev saku — ja tas patiešām būtu gorilla, tad ar šo manu programmu tas būtu uzrādījis 0,89 vai 0,94, kaut ko šajā intervālā. Bet šo attēlu novērtēja ar 0,39. Tas ir par maz. Tas nav gorilla, Pīter.
Kas tad tas ir?
Pārejas forma. Es palaidu analīzi, lai noteiktu, kur ir atšķirība. Un zini, kas bija visuzkrītošākais? Ādas krāsa. Pat melnbaltā attēlā tas nav pietiekami tumšs, lai būtu gorilla, Pīter. Tas ir gluži nepazīstams dzīvnieks, es tev saku.
Eliots paskatījās uz Rosu.
Kā tas ietekmē jūsu grafiku?
Pagaidām — nekā, — viņa atteica. — Citi faktori ir būtiskāki, un šis ir neaprēķināms.
Pilots ierunājās skaļruni:
Sākam nolaišanos Nairobi, — viņš sacīja.
4. Nairobi
Piecas jūdzes no Nairobi jūs varat sastapt Āfrikas austrumu savannas savvaļas dzīvniekus. Daudzi Nairobi iedzīvotāji vēl atceras, ka tos bija iespējams sastapt vēl tuvāk — ga- zeles, bifeļi un žirafes pastaigājās pa pagalmiem, bet reizumis pat leopards pamanījās ielavīties kādā guļamistabā. Tajos laikos pilsēta vēl atgādināja nepakļautas dabas ieskautu koloniālu apmetni; savos ziedu laikos Nairobi bija vieta, kur dzīve ritēja strauji, parasts jautājums bija: «Vai tu esi precējusies vai dzīvo Kenijā?» Vīri daudz dzēra un bija rupji, sievietes skaistas un valšķīgas, bet dzīvesveids bija tikpat neparedzams kā lapsu medības, kas notika pilsētas mežonīgajā apkaimē katrās brīvdienās.
Bet mūsdienu Nairobi gandrīz nav atrodams nekas no tiem senajiem kolonizācijas laikiem. Nedaudzi Viktorijas laikmeta nami izmētāti mūsdienīgā pilsētā ar pusmiljonu iedzīvotāju, ar sastrēgumiem, luksoforiem, debesskrāpjiem, supermārketiem, ātrajām ķimiskajām tīrītavām, franču restorāniem un gaisa piesārņojumu.
ĒRTS kravas lidmašīna nolaidās Nairobi Starptautiskajā lidostā 16. jūnija rītā, Manro saistījās ar ekspedīcijai nepieciešamajiem nesējiem un palīgiem. Viņi bija gatavi doties prom no Nairobi pēc divām stundām, bet tad no Hjūstonas piezvanīja Treviss un pateica, ka Pītersonam, vienam no pirmās Kongo ekspedīcijas ģeologiem, kaut kā izdevies nokļūt atpakaļ Nairobi.
Rosu jaunumi pārsteidza.
Kur viņš pašlaik? — viņa jautāja.
Morgā, — atbildēja Treviss.
* * *
Pienācis tuvāk, Eliots sarāvās: uz nerūsējošā tērauda galda guļošais līķis bija viņa vecuma blonds vīrietis. Šā vīra rokas bija sadragatas, āda piepampusi, pretīgā purpura krāsā. Viņš uzmeta skatienu Rosai. Viņa izskatījās pilnīgi mierīga, nenovērsās un pat nepamirkšķināja. Patologs nospieda pedāli, ieslēgdams virs galvas pakārto mikrofonu.
Lūdzu, nosauciet savu vārdu.
Karena Ellena Rosa.
Jūsu pilsonība un pases numurs?
Amerikāņu, F 1413649.
Vai varat identificēt šo vīrieti, mis Rosa?
Jā, — viņa sacīja. — Tas ir Džeimss Roberts Pīter- sons.
Kādas ir jūsu attiecības ar mirušo Džeimsu Robertu Pītersonu?
Es strādāju kopā ar viņu, — viņa sacīja neskanīgā balsī. Šķita, ka viņa aplūko ģeoloģisku paraugu, to bezjūtīgi pētīdama. Viņas sejā neizpaudās nekāda attieksme.