Pīters Eliots 30. oktobrī aizgāja beztermiņa atvaļinājumā no Bārklijas Zooloģijas nodaļas. Paziņojumā presei bka piesaukts «Eimijas briedums un izmēri… kas apgrūtina tālākos laboratorijas pētījumus». Eimijas projekts oficiāli tika izbeigts, lai gan lielākā daļa darbinieku kopā ar Eliotu un Eimiju devās uz Institut d'Etudes Ethnologiques Bukamā, Zairā. Te turpinājās Eimijas kontaktēšanās ar savvaļas gorillām, kas tika pētīta dabiskos apstākļos. 1979. gada novembrī viņa šķita esam grūta; tad jau viņa lielāko daļu laika pavadīja, dzīvojot vietējā gorillu barā, tādēļ bija grūti jebko droši konstatēt 1980. gada maijā viņa pazuda.*
Institūts veica gorillu skaitīšanu laikā no 1980. gada marta līdz augustam. Kopējais skaits tika novērtēts ap pieciem tūkstošiem, aptuveni puse no tā, cik pirms divdesmit gadiem saskaitīja Džordžs Sallers. Šie dati apstiprina, ka kalnu gorillas strauji izzūd. Reprodukcija zoodārzos ir pietiekoši plaša, un gorillas, šķiet, neizzudīs tīri formāli, taču to habitāte cilvēku darbības iespaidā arvien sarūk, un zinātnieki paredz, ka gorillas kā savvaļā mītoši dzīvnieki izzudīs dažu nākamo gadu laikā.
Kahega 1979. gadā atgriezās Nairobi un strādāja ķīniešu restorānā, kas bankrotēja 1980. gadā. Tad viņš pievienojās Nacionālās ģeogrāfijas biedrības ekspedīcijai, kas devās uz Botsvanu pētīt nīlzirgus.
Aki IJbara, nesēja Maravani vecākais dēls, kas bija kļuvis par radioastronomu Kembridžā, Anglijā, 1980. gadā saņēma Herskovica balvu par galaktiskā avota M322 rentgenstarojuma pētījumiem.
Ar labu peļņu Čārlzs Manro pārdeva 31 karātu Ilb tipa dimantu Amsterdamas biržā 1979. gada beigās; dimantus nopirka Intel, Inc., amerikāņu mikroelektronikas kompānija. Pēc tam — 1980. gada janvārī Antverpenē viņu sadūra kāds krievu aģents; aģenta līķi vēlāk atrada Briselē. 1980. gada martā Manro arestēja bruņota patruļa Zambijā, bet apsūdzība tika atsaukta. Bija ziņas, ka viņš maijā ir bijis So- mālijā, bet tām nav apstiprinājuma. Viņš vēl aizvien dzīvo Tanžerā.
iMndsat 3 1980. gada janvāra uzņēmumā bija redzams, ka Mukenko izvirdums ir beidzies. Vājās lāzera staru svītriņas, kas bija novērojamas dažos iepriekšējos uzņēmumos, bija pazudušas. To kādreiz iezīmētais krustpunkts tagad atradās virs melna lavas blāķa, kura vidējais biezums bija astoņsimt metru. Zem tā atradās zudusī pilsēta Zindža.
Maikls Kraitons
KONGO
Redaktore D. Avotiņa Korektore I. Sakse Tehniskā redaktore V. Vasiļjeva
Formāts 84x108/32. 11 iespiedi. Iespiesta a/s «Rota-1» tipogrāfijā, Brivibas ielā 139, Rīgā LV-1012
MAIKLS KRAITONS dzimis 1942. gadā Čikāgā. Ar izcilību beidzis Hārvarda universitāti. Jau 23 gadu vecumā strādājis par vieslektoru Kembridžas universitāte Anglijā — lasījis lekcijas antropolģijā. Atgriezies ASV, sāka ārsta praksi un beidza Hārvarda Medicīnas koledžu. Lai varētu izdzīvot un samaksāt skolas naudu, Maikls Kraitons sāk rakstīt trillerus, līdz viens no tiem — "A Case of Need" ("Nepieciešamības jautājums") 1968. gadā iegūst Edgara Evarda literāro prēmiju. Koledžu beidzot (1969.g.), jau publicējis bestselleru 'Andromēdas celms" un pārdevis Holivudai tiesības to ekranizēt.
Tagad Maikls Kraitons nodarbojas tikai ar rakstniecību. Sarakstījis 11 romānus, no kuriem 9 ekranizēti un k|uvuši par bezgala populāriem Holivudas kinohītiem.
Ikviens Kraitona romāns parāda autora dzi|ās zināšanas vairākās zinātnes nozarēs: primatoloģijā, neirobioloģijā, biofizikā, starptautiskajā ekonomikā, vēsturē, bioģenētikā, datortehnoloģijā u.c.
Rakstnieks ir arī vairāku filmu režisors, rakstījis dokumentālo literatūru ("Electronic Life", 1983), vadījis datoru piegādes kompāniju, radījis kompjūterspēli "Amazon". Ir kaislīgs mūsdienu mākslas priekšmetu kolekcionārs un uzrakstījis pētījumu "Džaspers Džonss" (1977).
Maikla Kraitona darbi tulkoti gandrīz 30 pasaules valodās. Daudzi no tiem ("Juras laikmeta parks", "Zaudētā pasaule" u.c.) uzņemti filmās.
Maikls Kraitons
Populārais rakstnieks un zinātnieks ir precējies, dzīvo Losandželosā.
Michael Crichton
Congo Rising Sun Sphere Airframe The Andromeda StrainThe Terminal Man The Great Train Robbery Eaters of the Dead Disclosure Jurassic Park The Lost World
Kongo Uzlecošā saule Lode Gaisa apvalks Andromēdas celms Termināla cilvēks Lielā vilciena aplaupīšana Miroņu ēdāji Atmaskošana Juras laikmeta parks Zaudētā pasaule
Publicistika
Five Patients Jāsper Johns Electronic Life Travels
Pieci pacienti Džaspers Džonss Elektroniskā dzīve Ceļojumi
Sagatavošana Maikla Kraitona
romāns
"JURAS LAIKMETA PARKS"
Zinātnieki atklājuši, kā var iegūt dinozauru DNS un klonēt šos milzīgos dzīvniekus. Jau sensenis izmirušās būtnes tagad biedējošā varenībā un dzi|ā noslēpumainībā klaiņo pa tālā dienvidjūras salā ierīkoto Juras laikmeta parku. Un visa pasaule var tās aplūkot — par naudu, protams! Līdz — notiek kaut kas neparedzēts… Jo cilvēks nedrīkst tik ļoti iejaukties dabas norisēs. Sekas var būt traģiskas.
Maikla Kraitona "ZAUDĒTA PASAULE"
Arī Juras laikmeta parka dinozauri izzūd?
Bet — ir vēl cita sala, kur zinātnieki paralēli veic tos pašus izmēģinājumus.
Kas uzvarēs?
Cilvēki vai aizvēsturisko laiku milži?
Kas zaudēs?
Un kam galu galā piederēs šī zaudētā pasaule?
Atbildes uz šiem jautājumiem var rast rakstnieka darbā "Zaudētā pasaule", kas ir romāna "Juras laikmeta parks" turpinājums.
Abi romāni ir ekranizēti.
Maikls Kraitons
JURAS LAIKMETA PARKS
Parks
Vāji krakšķi kā no pagalēm ugunskurā. Kaut kas silts un mitrs pakutināja Granta potīti. Viņš atvēra acis un ieraudzīja milzīgu brūnganu galvu. Galva beidzās ar plakanu muti, kas atgādināja pīles knābi. Acis virs plakanā pīles knābja bija maigas un laipnas kā govij. Pīles mute atvērās un gremoja zarus blakus tam, uz kura Grants sēdēja. Viņš redzēja lielos, plakanos zobus aiz vaiga. Siltās lūpas atkal pieskārās viņa potītei, kad dzīvinieks plūca lapas.
Pīļdeguna hadrozaurs. Viņš bija pārsteigts, redzot to tik tuvu. Viņš nebija nobijies, jo visas pī|deguna dinozauru sugas bija augēdāji, un šis te uzvedās gluži kā govs. Kaut arī dzīvnieks bija milzīgs, tā uzvedība likās tik miermīlīga un rāma, ka Grants nejuta bailes. Viņš palika tai pašā vietā uz zara, sargājās kustēties un vēroja, kā dzīvnieks ēda. Pārsteiguma iemesls bija tas, ka viņš izjuta īpašnieka jūtas pret šo dzīvnieku: tas droši vien bija maijazaurs no vēlā Krita laikmeta Montanā. Kopā ar Džonu Horneru Grants pirmais bija aprakstījis šo sugu. Maijazauriem bija izliekta lūpa, kas tiem piešķīra smaidošu izskatu. Vārds nozīmēja "labā māte ķirzaka". Pastāvēja uzskats, ka maijazauri aizsargā olas, kamēr izšķiļas mazuļi un var paši par sevi rūpēties.
Grants dzirdēja neatlaidīgu čiepstēšanu, un lielā galva noliecās. Grants pakustējās tieši tik daudz, lai redzētu, kā hadrozaura mazulis joņo ap lielā hadrozaura kājām. Mazulis bija tumšāki brūngans ar melniem plankumiem. Lielais nolieca galvu līdz zemei un nekustīgi gaidīja, kamēr mazais piecēlās pakaļkājās, atbalstīdams priekškājas pret mātes žokli, un ēda zariņus, kas rēgojās ārā no mātes mutes.