Viņš pasniedza virsleitnantam Lūkasam dažas avīzes ar atzīmētiem rakstiem, un virsleitnants sāka lasīt monotonā balsī it kā ābecnieks, kas skaita no galvas teikumu: «Medus ir daudz barojošāks un vieglāk sagremojams nekā cukurs.»
«Kur garantija mūsu nākotnei?»
— Vai tas ir «Pcster Lloyd»? — pulkvedis jautāja.
— Taisni tā, pulkveža kungs, — virsleitnants Lukašs atbildēja un turpināja lasīt:
«Kara vešana prasa visu Austroungārijas monarehijas iedzīvotāju slāņu līdzdalību. Ja mēs gribam, lai mūsu valsts stāvoklis būtu drošs, tad vienai tautībai jāatbalsta otra, jo mūsu nākotnes garantija meklējama tanīs spontānā jās cieņas jūtās, kas vienai tautībai ir pret otru. Mūsu varonīgo kareivju lielie upuri visās frontēs, kur viņi neatlaidīgi virzās uz priekšu, būtu veltīgi, ja aizmugurē, kas ir mūsu slaveno armiju barotāja un politiskā artērija, nebūtu vienotības, ja mūsu armijām aiz muguras darbotos elementi, kas grauj valsts vienotību un ar savu ļaunprātīgo aģitaciju cenšas satricināt mūsu valsts autoritati un radīt šķelšanos mūsu valsts tautu saimē. Šajā vēsturiskajā momentā mēs nevaram vienaldzīgi noraudzīties uz kādu ļaužu grupu, kas aiz šauri nacionaliem motīviem mēģina jaukt visu mūsu. valsts laulību vienoto sadarbību un cīņu par to noziedznieku taisnīgu sodīšanu, kuri bez iemesla uzbrukuši mūsu zemei, lai tai nolaupītu visas kulturas un civilizācijās bagātības. Mēs nevaram klusēdami paiet garām šādu slimu dvēseļu pretīgajiem izvirdumiem, jo to mērķis ir iznīcināt vienprātību tautas sirdī. Mums jau vairākkārt ir nācies norādīt mūsu laikraksta slejās uz to, ka kara tiesas spiestas izturēties ar visu stingrību pret tiem indivīdiem čechu pulkos, kuri, neņemot vērā pulku slavenās tradīcijas, kūda ar savu neapzinīgo rīcību mūsu ungāru pilsētās uz naidu pret
visu čechu tautu, kas kā vesela vienība nav nekur vainojama, jo vienmēr enerģiski aizstāvējusi šās valsts intereses, par ko liecina vesela virkne izcilu čechu tautības karavadoņu, no kuriem atcerēsimies tikai feldmaršala Ra- decka vareno tēlu un citus Austroungārijas monarchijos aizstāvjus. Šīm gaišajām parādībām pretim stāv daži no čechu tautas padibenēm nākuši necienīgie, kas izmanto pasaules karu, lai brīvprātīgi iestātos armijā un varētu jaukt monarehijas tautību vienprātību, ncaizmirsdami apmierināt pie tam arī savas viszemiskākās tieksmes. Mēs jau reiz aizrādījām uz N. pulka nepiedodamo uzvešanos Dcbrečinā. Sos izlēcienus apsprieda un nosodīja Feštas parlaments, un
šā pulka karogs vēlāk frontē…. (cenzūras svītrojums).
Uz kā sirdsapziņas guļ šis briesmīgais grēks (cenzūras
svītrojums). Kas provocēja čechu kareivjus.. (cenzūras
svītrojums). Kā svešinieki rīkojas mūsu ungāru dzimtenē, to vislabāk liecina notikums Kiralihidā, ungāru saliņā pie Litavas. Kādai tautībai piederēja kareivji no tuvumā esošās karaspēka nometnes Mostā pie Litavas, kuri uzbruka vietējam komersantam Gjulam Kakonija kungam un nodarīja viņam miesas bojājumus? Vietējo iestāžu pienākums ir izmeklēt šo noziegumu un pieprasīt atbildi karaspēka vadībai (kas droši vien jau stājusies pie šās afēras noskaidrošanas), kāda loma šinī nepiedzīvotajā kūdīšanā pret Unga- rijas ķēniņvalsts pavalstniekiem bijusi virsleitnantam Lūkasam, kura vārdu pilsēta daudzina sakarā ar pēdējo dienu notikumiem, kā to ziņo mūsu vietējais korespondents, kas jau savācis bagātīgus materialus par visu šo afēru, kura šajos nopietnajos laikos tiešām brēc pret debesīm. «Pester Lloyd» lasītāji, bez šaubām, ar interesi sekos izmeklēšanas gaitai, un mēs uzskatām par savu pienākumu paziņot, ka sniegsim viņiem sīkas ziņas par šo ārkārtīgi svarīgo notikumu. Patlaban mēs gaidām oficiālu ziņojumu par noziegumu Kiralihidā, kas vērsts pret visu ungāru tautu. Arī Peštas parlamentam būs jāieņem stāvoklis šinī lietā, lai reiz būtu skaidri pateikts, ka čechu kareivji, kas dodas caur Ungārijas ķēniņvalsti uz fronti, nedrīkst ieņemt galvā domu, ka sv. Stefana kronim piederošā zeme būtu viņiem uz nomu izdota. Un ja vēl tad dažas tai tautībai piederošas personas, kura Kiralihidā tik nožēlojami demonstrēja mūsu monarehijas tautību sadraudzību, neaptver
pašreizējo situāciju, tad lai tās ir mierīgas: kara laikā tādus cilvēkus lode, durklis un virve ātri iemāca paklausīt un pakļauties māsu kopīgās tēvijas augstākām interesēm.»
— Kas parakstījis šo rakstu, virsleitnanta kungs?
— Bela Barabašs, redaktors un deputāts, pulkveža kungs.
— Tas .ir pazīstams blēdis, virsleitnanta kungs, bet šis raksts pirms «Pester Llovd» bija iespiests avīzē «Pešti Iiirlap». Tagad izlasiet man kāda ungāru raksta oficiālo tulkojumu Šopronas laikrakstā «Šopronyi Naplo»!
Virsleitnants Lukašs skaļā balsī nolasīja rakstu, kura. autors izrādīja neparastu cītību operēšanā ar šādu frāžu mistrojumu: «valstiskā saprāta prasības», «valsts kārtība», «samīdīta cilvēciska cieņa un jūtas», «kanibalu dzīres», «nomocītā sabiedrība», «laupītāju un slepkavu banda», «aiz kulisēm jūs redzēsiet viņu īsto seju» un tā tālāk, it kā ungāri būtu savā zemē visvairāk vajātais elements. Tā vien likās, ka čechu kareivji bijuši ielauzušies redakcijā, nogāzuši raksta autoru gar zemi un spārdījuši kājām, bet viņš brēcis aiz sāpēm un kāds šos brēcienus stenografējis.
— Tikpat mīļi, virsleitnanta kungs, — pulkvedis Šrēders piebilda, — raksta par jums Kiralihidas nedēļas avīze un Pres- burgas avīzes. Tas jūs vairs neinteresēs, jo visi tie raksti ir pēc viena parauga. No politiskā viedokļa to visu nav grūti izskaidrot, jo mēs, austrieši, tiklab vācieši, kā čechi, attiecībā pret ungāriem esam tomēr . . . Jūs jau saprotat, virsleitnanta kungs. Te izpaužas noteikta tendence. Jūs varbūt vairāk interesētu kāds rakstiņš «Komornas Vakara Avīzē», kur apgalvots, ka jūs esot mēģinājis izvarot Kakonija kundzi taisni ēdamistabā pusdienu laikā, viņas vīram klātesot. Jūs, draudot ar zobenu, esot piespiedis vīru aizbāzt ar dvieli savas laulātās draudzenes muti, lai viņa nekliegtu. Tās ir pēdējās jaunākās ziņas par jums, virsleitnanta kungs.