— Vislabākais būtu, — Sveiks sacīja, — ja tu uzdotos par idiotu. Kad es reiz sēdēju garnizona arestā, tad tur kopā ar mums bija ieslodzīts kāds gudrs, izglītots cilvēks, profesors no kādas komercskolas. Viņš bija dezertējis no frontes, un no viņa lietas gribēja iztaisīt lielu prāvu, kur viņu citiem par biedināšanu notiesātu un pakārtu, bet viņš izmānījās no šās .likstas loti vienkārši. Viņš sāka izlikties, ka viņam plānprātība jau iedzimta, un paskaidroja štaba ārstam, kas viņu izmeklēja, ka nebūt neesot dezertējis, ka no mazotnes labprāt ceļojot, ka viņu vienmēr ilgas velkot tālumā, ka viņš reiz pēkšņi atradies Hamburgā un otrreiz Londonā, pats nezinādams, kā viņš tur nokļuvis. Viņa tēvs esot bijis alkoholiķis un izdarījis pašnāvību pirms viņa dzimšanas, māte bijusi prostitūta un dzērāja un mirusi no delirija, jaunākā māsa noslīcinājusies, vecākā metusies zem vilciena, brālis Višehradā ielēcis no dzelzceļa tilta upē, vectēvs nogalinājis savu sievu, aplējies ar petroleju un pielaidis sev uguni. Otra vecāmāte klaiņojusi līdzi čigāniem un noindējusies cietumā ar sērkociņiem, viens brālēns vairākkārt sodīts par dedzināšanu un pārgriezis sev ar stikla gabalu kakla artēriju, māsīca no tēva puses izlēkusi Vīnē pa sestā stāva logu, viņš pats ticis ļoti slikti audzināts un līdz desmitajam dzīvības gadam nav varējis runāt, jo, kad viņš bijis seši mēneši vecs, viņu reiz satītu atstājuši uz galda un paši izgājuši, bet kaķis novilcis viņu zemē, un viņš krītot sasitis galvu. Tagad viņam laiku pa laikam esot stipras galvas sāpes, un tādos brīžos viņš nezinot, ko darot. Šādā stāvoklī viņš devies no frontes uz Prāgu un tikai tad atjēdzies, kad žandarmi viņu «Flekā» apcietinājuši. Puikas, jums vajadzēja redzēt, ar kādu prieku šie viņu atlaida no karadienesta uz mājām! Kādi pieci parastie kareivji, kas ar viņu kopā sēdēja, tūlīt atzīmēja katram gadījumam:
Tēvs alkoholiķis. Māte prostitūta.
I māsa (noslīcinājusies).
II māsa (vilciens).
P>rālis (no tilta).
Vectēvs -j~ sieva (petroleja, aizdedzinājies).
II vecāmāte (čigāni, sērkociņi) utt.
Un, kad viens bija sācis celt to priekšā štaba ārstam, tad viņš vēl nebija lāgā ticis līdz brālēnam, kad ārsts (jo tas jau bija trešais gadījums) viņu pārtrauca: «Zinu, zinu, tava māsīca no tēva puses izlēca Vīnē pa sestā stāva logu, tu pats esi ļoti slikti audzināts, un to var izlabot tikai arestantu rota.» Bet, kad viņu tur aizveda un saslēdza dzelžos, tad viņam tūlīt izkūpēja no galvas ir sliktā audzināšana, ir tēvs-alkoholiķis un māte- prostituta un viņš labprātīgi pieteicās doties uz fronti.
— Armijā tagad neviens vairs netic iedzimtai plānprātībai, — brīvprātīgais sacīja, — jo citādi visus ģenerālštābus vajadzētu ieslodzīt vājprātīgo namā.
Dzelzīm apkaltajās durvīs nograbēja atslēga, un ienāca
profoss:
— Kājnieks Sveiks un sapieris Vodička pie auditora kunga!
Viņi piecēlās, un Vodička sacīja Sveikam:
— Skaties, nelieši tādi, pratina katru dienu, un jēgas nekādas. Velns parauj, kaut viņi mūs labāk būtu notiesājuši nekā tā vazājuši. Tā mēs te noslaistāmies augu dienu, kamēr tie ungāru salašņas dzīvo, cepures kuldami…
Ceļā uz divizijas tiesas kanceleju, kas atradās kādas citas barakas otrā galā, Sveiks un sapieris Vodička pārsprieda, kad ssii viņus sauks kārtīgas tiesas priekšā.
— Nopratināšana pēc nopratināšanas, — Vodička sirdījās,
— un kad jel no tā kas prātīgs iznāktu! Pieraksta par katru cilvēku vai vezumu papīra, bet tiesa vēl aiz kalniem. Tā mēs te sapūsim aiz restēm. Nu, saki godīgi, — vai tā vira ir ēdama? Un tie sasalušie kartupeļi? Sasodīts, tik stulbu pasaules karu es nekur vēl neesmu redzējis! Es to biju iedomājies pavisam citādu.