Feļetonos un stāstos mēs pirmo reizi iepazīstamies arī ar Sveiku, nākamo satiriskā romana varoni. Vispār šais stāstos daudz tādu sižetu, faktu un vārdu, kas vēlāk noder Hašekam par literārās celtniecības materialu lielam romanam.
Stāstā «Krietnais kareivis Sveiks pirms kara» mēs atrodam varonī jau dažas raksturīgas tā Sveika pazīmes, kuru pazīst un mīl visa lasītāju pasaule. Stāsts rakstīts 1912. gadā. Pirmais pasaules karš jau rēgojās pie apvāršņa kā negaisa mākonis. Balkanos plosījās kara ugunsgrēks. Austroungārijā bija viens no galvenajiem kara briesmu perēkļiem. Buržuazijas prese visās impērijas sastāvdaļās klaigāja kareivīgus lozungus, pieprasīja asiņainu izrēķināšanos ar serbiem un citiem Balkanu slāviem, centās iesvelt naidu pret Krieviju, pret krievu tautu. Algoti spalvas kalpi pareģoja uzvaru austriešu ieročiem un gvelza par šo ieroču speķu, neskopodamies ar pārspīlējumiem.
Hašeka stāsts, ko viņš, karu paredzot, uzrakstīja divus gadus pirms kara sākšanās, bija rakstnieka atbilde uz militāristu sacelto jandāliņu. Jāsaka, Hašeks jau paredzēja, ka Austrijas monarehijai karš beigsies bēdīgi. Viņš parādīja savu Sveiku kā pretstatu Austrijas militārismam, un spēks izrādījās Sveika pusē.
Stāstā Sveiks ārēji ir tāds pats, kādu mēs viņu pazīstam. Viņš atbruņo priekšniecību ar savām naivajām, labsirdīgajām acīm, ar savu laipno smaidu. Viņš ir padevīgs un izdarīgs. Viņš visur daudzina par savu uzticību ķeizaram, par savu gatavību atdot dzīvību ķeizara labā. Viņš it kā neapzinīgi izpilda visu to procedūru, ko pilnīgi apzinīgi, «pielāgojoties nelietībai», praktizē Sčedrina «Šolaiku Idiles» varoņi. Un, tāpat kā viņi, novedot visu līdz absurdam, Sveiks satīriski atmasko reakcionārās iekārtas aplamību, satrunēšanu un neizbēgamo bojā eju.
Stāstā nākamā Sveika pamatvilcieni pagaidām vēl tikai uzskicēti. «Dēkās» pārsvarā anekdotiskais un fantastiskais elements. Stāsts, piemēram, beidzas ar humoristisko Sveika lidojumu kopa ar rumāņu majoru, kamēr viņu lidmašīna, izlietojusi visas degvielas, nolaižas Āfrikā. Stāsts liek smieties. Tas izsmej austriešu lidotāju plātīgos aprakstus buržuazijas presē. Taču šā izsmiekla politiskais asums vēl nav diezin cik liels.
Karš noved Hašeku Austrijas armijas rindās. Līdzīgi tūkstošiem citu čechu patriotu, viņš dodas uz kara lauku "ar noteiktu mērķi: pirmajā izdevīgajā gadījumā nokļūt krievu gūstā. Viņam uzkrājas bagātīgi fakti par karadienestu Austrijas armijā, Viņš labi iepazīstas ar kareivju stāvokli. Sveiks, čechu kareivis Austrijas dienestā, iegūst kā literārs tēls ārkārtīgi daudz.
Krievu gūstā sākas jauna, sevišķi nozīmīga fāze Hašeka dzīvē. Sākumā cīņa pret Austrijas un Vācijas imperiālismu čechu leģionos, kas ietilpa krievu cariskās armijas sastāvā, bet izvirzīja savu īpašu mērķi — Čechoslovakijas atbrīvošanu. Vēlāk, pēc Oktobra sociālistiskās revolūcijas uzvaras un čechu leģionu sašķelšanās, cīņa pret nacionalistiskajiem un kontrrevolucionārajiem elementiem šais leģionos un dienests Sarkanajā Armijā.
Jaroslavs Ilašeks pilnīgi nododas cīņai par sociālistisko revoluciju. Viņa politiskie uzskati galīgi izveidojas. Viņš ir komunists. Viņa politiskos pamfletus un satiriskos feļetonus, kas vērsti pret čechu un visas pasaules buržuāziju, iespiež frontes avīzēs čechu un citās valodās. Viņš sāk rakstīt arī krieviski. Padomju zeme kļūst par viņa otro tēviju.
Austroungārijas impērijas sakāve un sabrukums, patstāvīgas čechu republikas nodibināšanās atsauc^viņu atpakaļ uz dzimteni. Viņš atjauno savu literāro darbību. Viņa rakstus, pamfletus un feļetonus iespiež komunistiska avīze «Rude Prāvo».
Jauna republika nebūt neuzņem savu dčlu, dedzīgo patriotu, ar laipnību un mīlestību. Tā ir buržuāziskā republika. Vara ir to ļaužu rokās, kuri vēl nesen līda rāpus Austrijas monarchijas priekšā un diedelēja kādas autonomijas druskas, apzvērēdami savu uzticību vienotai impērijai. Buržuazijas prese sāka niknu kampaņu pret Hašeku kā komunistu. Viņam pārmet tuvību Padomju Krievijai, sastāvēšanu Sarkanās Armijas rindās.
Saasinātas politiskas cīņas apstākļos Hašeks, sākot ar 1920. gadu, raksta savu satirisko romānu, kas padarīja slavenu ne vien viņu pašu, bet visu čechu literaturu. Pēc ieceres tā ir satiriska epopeja, kas vēstī par Austroungārijas impērijas sabrukšanas iemesliem un attēlo revolucionārā noskaņojuma pieaugumu Cechijā. Hašeks bija nodomājis izvadīt savu Sveiku cauri visām kara stadijām. Trīs daļas jau bija uzrakstītas: «Aizmugurē», «Frontē» un «Slavenais pēriens». Ceturtā daļa dabūja nosaukumu «Slavenā pēriena turpinājums». T ai gan Hašeks ļoti steidzās, šī daļa palika nenobeigta. Bija paredzēta nodaļa «Sveiks gūstā».
Hašekam neizdevās tieši novest Sveiku kaujas laukā ar neizbēgamo finālu, uz ko sagatavojusi lasītāju jau visa romana gaita: Sveika padošanos gūstā kopā ar visu bataljonu.
Austroungārijas impērijas nesatricināmības un nedalāmības dogmats bija reakcijas ierocis pret revolucionāro un demokrātisko kustību visās impērijas daļās. So dogmatu atbalstīja Austrijas monarchijas bruņotie spēki un policija. To bija apsvētījusi katoļu baznīca, apstiprinājusi buržuāziskā zinātne, to iekala galvās jaunatnei kopš skolas sola, tas ietilpa kā galvenā sastāvdaļa reakcionāro un liberālo politisko partiju programās. Apšaubīt dieva esību nebija tik bīstami kā izsacīt šaubas par Austroungārijas monarchijas nesatricināmību un nedalāmību.