Выбрать главу

KRIMINĀLTIESĪBU JĒDZIENU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

A. JUDINS

Saīsinājumi

CL - Civillikums

d. - daļa (likuma panta)

KK - Latvijas Kriminālkodekss

p./pp. - pants/panti

sk. - skatīt

sal. - salīdzināt

Apzīmējumi

↑ - sk. augstāk

↓- sk. zemāk

Kursīvā doti jēdzieni, kas izskaidroti attiecīgā šķirklī.

A

ADMINISTRATĪVĀ PREJUDĪCIJA

Nozieguma objektīvas puses fakultatīvā pazīme, kas atbilstoši KK 144.1.p., 159.p. 3.d., 161.5. un citām normām ir nepieciešams nosacījums personas saukšanai pie kriminālatbildības. Administratīvā prejudīcija nozīmē, ka pie kriminālatbildības par noteiktu darbību personu var saukt, ja gadā laikā viņa bijusi sodīta par līdzīgu nodarījumu administratīvā kārtā, respektīvi, viņai piemērots administratīvais sods.

AFEKTS

Brāzmains un relatīvi īslaicīgs emocionāls pārdzīvojums. Krimināltiesībās afektu saprot kā piepešu stipra psihiska uzbudinājuma stāvokli, ko radījusi vardarbība vai smags goda aizskārums no cietušā puses. Noziegums afekta stāvoklī saskaņā ar KK 36.p. 4 d. ir atbildību mīkstinošs apstāklis; KK 101. un 107. pantos tas ir kvalificējoša pazīme (sk. nepieskaitāmība).

ATBALSTĪTĀJS

Viens no līdzdalībniekiem, tātad persona, kas veicinājusi noziegumu, dodot padomus, norādījumus vai līdzekļus, vai novēršot šķēršļus, kā arī indivīds, kas iepriekš apsolījis slēpt noziedznieku, nozieguma rīkus, līdzekļus un pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus. Izšķir intelektuālu un fizisku atbalstu. Kvalificējot noziegumu, atbalsta veidam nav nozīmes. Abos gadījumos persona tiek saukta pie kriminālatbildības atbilstoši tam KK Sevišķās daļas pantam, kurā ir paredzēta atbildība par noziegumu, atsaucoties uz KK 17.pantu 5.daļu. Atbalstītāja rīcību ir jāatšķir no piesaistības noziegumam.

ATBILDĪBU MĪKSTINOŠIE APSTĀKĻI

KK 36. pantā uzskaitītie, kā arī citi likumā nenorādītie apstākļi, kurus tiesai ir jāievēro, nosakot vainīgajam vieglāku sodu Sevišķās daļas attiecīgā panta robežās vai saskaņā ar KK 41. pantu, nosakot to zemāku par zemāko robežu.

ATBILDĪBU PASTIPRINOŠIE APSTĀKĻI

Kriminālkodeksa 37. pantā uzskaitītie apstākļi, kuru pastāvēšana dod tiesai pamatu noteikt bargāku sodu KK Sevišķās daļas attiecīgā panta robežās. Šis apstākļu uzskaitījums ir izsmeļošs, sakarā ar ko to nevar patvaļīgi paplašināt.

ATBRĪVOŠANA NO KRIMINĀLATBILDĪBAS UN SODA

Kompetentu valsts institūciju - prokurora un tiesas - darbība, kas izpaužas kriminālvajāšanas vai soda piemērošanas atteikumā pret personu, kas izdarījusi noziegumu. KK 47. pantā ir uzskaitīti gadījumi, kad personu var atbrīvot no kriminālatbildības un soda. Tas ir iespējams objektīvu iemeslu dēļ, kad ir atzīts, ka lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas laikā izmainījušos apstākļu dēļ nodarījums, ko šī persona izdarījusi, zaudējis sabiedriski bīstamo raksturu. Līdzās tam personu var atbrīvot no kriminālatbildības un soda subjektīvu iemeslu dēļ, respektīvi, kad personu lietas iztiesāšanas laikā nevar uzskatīt par bīstamu.

ATKĀRTOTĪBA

Noziegumu daudzējādības veids. Atkārtotību jāsaprot kā vienas personas divu vai vairāku noziegumu izdarīšana, atbildība par kuru ir paredzēta vienā un tai pašā kriminālkodeksa pantā, vai dažādu līdzīgu noziegumu īstenošana, ja kriminālkodeksā ir speciālā atruna, piemēram, KK 139.p. 6.d. un 165.p. 2.d., neatkarīgi no sodāmības par agrāko nodarījumu. Atšķirībā no noziegumu kopības atkārtotība ir arī gadījumā, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības un notiesāta par pirmo noziegumu.

ATSEVIŠĶS (PATSTĀVĪGS) NOZIEGUMS

Nodarījums, par kuru KK Sevišķās daļas konkrētā pantā vai tā daļā ir paredzēta atbildība; tas ir viens noziegums. Izšķir vienkāršu atsevišķu noziegumu un komplicētu atsevišķu noziegumu (sk. daudzējādība).

ATTAISNOTS PROFESIONĀLAIS RISKS

Kriminālatbildību izslēdzošs apstāklis, kura dēļ profesionālā darbība, kuras sekas ārēji ir līdzīgas noziedzīgām, bet kas ir izdarīta nolūkā sasniegt sociāli derīgu mērķi, par kriminālu nav uzskatāma. Šis apstāklis ir paredzēts jaunajā Krimināllikumā.

AUDZINOŠA RAKSTURA PIESPIEDU LĪDZEKĻI

KK 58.pantā uzskaitīti līdzekļi, kurus piemēro nepilngadīgajiem par krimināllikumā paredzētiem bīstamiem nodarījumiem. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus krimināltiesiskā kārtībā tiesa var piemērot nepilngadīgajiem vecumā no 14/16 līdz 18 gadiem. Spēkā esošajā krimināllikumā ir šādi audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi:

1) brīdinājums;

2) pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu, ja nepilngadīgais sasniedzis 15 gadu vecumu, pats pelna un zaudējuma summa nepārsniedz pusi no valdības  noteiktās minimālās mēneša darba samaksas;

3) nepilngadīgajam, sasniedzot 15 gadu  vecumu, ir pienākums ar savu darbu novērst  nodarītā zaudējuma sekas;

4) nepilngadīgo nodošana galvojumā vecākiem vai personām, kas tos aizstāj, kā arī citiem cilvēkiem vai organizācijām;

5) nepilngadīgo ievietošana mācību un pāraudzināšanas iestādē. Šīs iestādes atrodas Izglītības ministrijas pārziņā un darbojas saskaņā ar apstiprinātu nolikumu. Mācību un pāraudzināšanas iestādē nepilngadīgo var ievietot uz laiku no viena līdz trim gadiem, bet ne ilgāk kā līdz pilngadības sasniegšanai.

1993.gada 1.jūnijā Augstākā Padome pieņēma likumu "Par audzinoša rakstura līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem".

B

BANDA

Apbruņota, stabila un saliedēta noziedzīga grupa, kas sastāv vismaz no diviem cilvēkiem un izveidota ar nolūku uzbrukt valsts vai sabiedriskiem uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, vai arī atsevišķām personām. Banda ir viena no līdzdalības formām. Par bandas izveidošanu, piedalīšanos tajā, kā arī tās uzbrukumos atbildība ir paredzēta KK 72. pantā. Apbruņojums kā bandas pazīme nozīmē, ka vismaz vienam tās loceklim ir aukstais vai šaujamais ierocis, bet pārējiem dalībniekiem par to ir zināms.

BEZDARBĪBA

Nozieguma objektīvās puses elements, respektīvi, personas pasīvas uzvedības forma. Krimināltiesībās bezdarbību ir jāsaprot kā personai uzliktā pienākuma nepildīšanu vai tādas darbības neizdarīšanu, kuru tai bija jāveic, izpildot likumu, tiesas spriedumu vai instrukcijas priekšrakstus.

BĪSTAMĪBA

Nozieguma pazīme, kas nozīmē, ka noteikta rīcība nodara kaitējumu sabiedriskām interesēm vai rada tā briesmas. Bīstamība izpaužas tādējādi, ka nodarījums nopietni apdraud būtiskas sabiedriskās intereses - cilvēka dzīvību, veselību, drošību, valsts intereses, sabiedrisko kārtību utt.