Persona, kas izdarījusi jaunu noziegumu, būdama notiesāta par nodarījumiem, kas uzskaitīti KK 24. pantā. Personu var atzīt par sevišķi bīstamu recidīvistu tikai ar tiesas spriedumu. Jauna nozieguma izdarīšana sevišķi bīstama recidīvista statusā veido kvalificējošu pazīmi↑ KK 121.p. 4. d. un 121.1.p. 2. d.
Krimināltiesībās persona, kas sasniegusi pensijas vecumu.
Izpaužas noteikta veida darbības/ bezdarbības īstenošanā vismaz trīs reizes. KK šis jēdziens minēts piecos pantos - 42., 104., 111., 208. un 237. KK Sevišķās daļas normās noteiktas darbības sistemātiska realizācija ir nozieguma objektīvās puses fakultatīva pazīme.
Aktīva personas rīcība, kas izpaužas nozieguma rīku, līdzekļu un pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu maskēšanā vai tādu apstākļu radīšanā, lai citi tos neredzētu vai nevarētu atrast. Iepriekš apsolīta slēpšana, izdarīta pēc iepriekšējas vienošanās pirms nozieguma, ir uzskatāma par līdzdalību↑ nodarījumā, bet persona, kas to ir izdarījusi, tiek saukta pie kriminālatbildības kā nozieguma atbalstītājs↑ atbilstoši konkrētai KK Sevišķās daļas normai, atsaucoties uz KK 17.p. 6.d. Iepriekš neapsolīta slēpšana ir nozieguma piesaistības↑ veids. Kriminālsodāma ir KK 59. - 64., 65.1.p. 2.d., 72., 73., 82. un 83.pp. paredzēto valsts noziegumu iepriekš neapsolīta slēpšana, kā arī iepriekš neapsolītā slēpšana, ja par slēpjamo noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem.
Tīšs paaugstinātas bīstamības nodarījums. Izsmeļošs smagu noziegumu uzskaitījums dots KK 7.1.p. 2.d. Atbilstoši Kriminālkodeksam par smagiem ir atzīti noziegumi pret Republiku (59.- 66. pp.), slepkavība (98. un 99.pp.), laupīšana (141.p.) un daži citi nodarījumi.
Paņēmiens, kuru tiesa var izmantot, nosakot sodu vairāku noziegumu gadījumā. Galīgais sods vairāku nodarījumu gadījumā, piemērojot soda ietveršanu, ir līdzīgs smagākam sodam un nevar pārsniegt tā robežas.
Kriminālkodeksa 20.pantā ir noteikts, ka sodu piemēro ne vien nolūkā sodīt par noziegumu, bet arī ar mērķi labot notiesātos un tos pāraudzināt, lai tie godīgi izturētos pret darbu un precīzi pildītu likumus. Soda mērķis ir arī panākt, lai tiklab notiesātie, kā arī citas personas neizdarītu jaunus noziegumus. Soda mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu. No tā var secināt, ka soda mērķi ir:
1) noziedznieku pāraudzināšana;
2) jauno noziegumu nepieļaušana (speciālā prevencija);
3) sabiedrības ietekmēšana nolūkā nepieļaut noziegumus (ģenerālā prevencija);
4) atsevišķos gadījumos - noziedznieka izolācija no sabiedrības.
Saskaņā ar KK 38.pantu, atzīstot noteiktu personu par vainīgu divos vai vairākos noziegumos, kuri paredzēti dažādos krimināllikuma pantos, ja tā ne par vienu no šiem nodarījumiem nav notiesāta, tiesa, noteikusi sodu atsevišķi par katru noziegumu, galīgi nosaka sodu pēc to kopības↑, ietverot vieglāko sodu smagākajā, vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus robežās, kādas noteiktas likuma pantā, kas paredz smagāko sodu. Pamatsodam var pievienot ikvienu papildsodu, kurš paredzēts tajos likuma pantos, kas nosaka atbildību par noziegumiem, kuros persona atzīta par vainīgu. Tādā pašā kārtībā sods nosakāms, ja pēc sprieduma pieņemšanas konstatēts, ka notiesātais vainīgs arī citā noziegumā, ko viņš izdarījis pirms sprieduma pirmajā lietā. Šajā gadījumā soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji izciests pēc pirmā sprieduma.
KK 35. pantu tiesa piespriež sodu robežās, kādas nosaka likuma pants, kas paredz atbildību par izdarīto noziegumu, stingrā saskaņā ar KK noteikumiem. Nosakot sodu, tiesa, vadīdamās no tiesiskās apziņas, ievēro nozieguma raksturu un bīstamības pakāpi, vainīgā personību un atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Paņēmiens, kuru tiesa var izmantot, nosakot sodu vairāku noziegumu gadījumā. To izmantojot, tiesa sodam par vienu nodarījumu pievieno sodu par otru noziegumu. Saskaitot sodu vairāku noziegumu gadījumā, tātad par nodarījumu kopību, to var piespriest robežās, kādas noteiktas likuma pantā, kas paredz smagāko sodu. Saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem, tā kopējais laiks nedrīkst pārsniegt šā veida sodam noteikto maksimālo laiku. Saskaitot brīvības atņemšanas sodus, izņemot mūža ieslodzījumu, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus.