Atkarībā no piemērošanas rakstura sodu veidus var sadalīt trīs grupas:
1) pamatsodi;
2) papildsodi;
3 ) sodu veidi, kurus var piespriest gan kā pamat-, gan kā papildsodu.
Pamatsods ir patstāvīgs galvenais sods, kas paredzēts par konkrētu noziegumu. Par vienu noziegumu tiesa var piemērot tikai vienu pamatsodu. Taču KK panta sankcijā↑ alternatīvi var būt paredzēti vairāki pamatsodi. Šajā gadījumā tiesai jāizvēlas soda veids. Papildsods nav patstāvīgs soda veids, sakarā ar ko to var piemērot tikai kopā ar pamatsodu. Par vienu noziegumu kopā ar pamatsodu var piespriest vairākus papildsodus. Atsevišķie papildsodi piespriežami tikai tad, kad to piemērošana tieši paredzēta KK Sevišķās daļas pantā, piemēram, mantas konfiskācija. Citus papildsodus var piespriest pēc tiesas ieskatiem arī tad, kad noteikts soda veids nav paredzēts sankcijā, piemēram, vecāku tiesību atņemšana. Trešajā grupā ietilpst sodi, kuri atkarībā no likumdevēja izvēles var būt gan pamat-, gan papildsodi. Šo soda veidu mainīgais raksturs nenozīmē, ka konkrētā KK normā tas var būt gan tāds, gan tāds. Likumdevējs paredz sodu kā pamat- vai papildsodu.
Kā izņēmuma soda veids KK 22. pantā definēts nāves sods - nošaušana, kuru līdz tā pilnīgai atcelšanai atļauts piemērot par atsevišķiem noziegumiem. No 1996. gada šis soda veids Latvijā nav piemērots.
Attiecībā uz vispārīgo tā ir norma, kurai līdzās pazīmēm, kas raksturo vispārīgo piemīt speciālas īpatnības, piemēram, KK 139.p. 1.d. paredzētā norma ir vispārīgā - svešas mantas slepena vai atklāta nolaupīšana/ zādzība; KK 139.p. 4.d. paredzētā norma ir speciālā - zādzība, ja tā saistīta ar iekļūšanu telpā vai citā glabātavā.
Persona, kas ir izdarījusi noziegumu un kurai līdzās vispārīgām pazīmēm, kas raksturo nozieguma subjektu↑, piemīt noteiktas speciālas īpatnības. Speciālā subjekta jēdziens, salīdzinot to ar nozieguma subjekta↑ jēdzienu, ir šaurāks. Pastāv dažādi kritēriji, kas raksturo speciālo subjektu - vecums, dzimums, ieņemamais amats, dienests utt. Ja konkrētā KK pantā ir noteikts, ka par noziegumu var saukt pie kriminālatbildības personu, kurai piemīt speciālas īpašības, jāatzīst, ka šis indivīds ir speciālais subjekts. Ja KK normā ir izteikta prasība pēc speciālā subjekta, bet nodarījumu ir izdarījusi persona, kurai nav speciāla subjekta pazīmju, viņa nav saucama pie kriminālatbildības atbilstoši noteiktam Kriminālkodeksa pantam. Taču tās neizslēdz iespēju, ka personas rīcība tiek kvalificēta kā noziegums atbilstoši citam KK pantam. Persona, kurai nav speciāla subjekta pazīmju, var piedalīties noziegumā, kuru var izdarīt tikai speciālais subjekts, kā līdzdalībnieks, bet ne līdzizpildītājs.
Stāvoklis, kad persona, maldīgi uzskatot, ka tiek apdraudētas ar likumu aizsargātas intereses, nolūkā tās aizstāvēt, nodara kaitējumu indivīdam, kuru viņa kļūdaini uzskata par apdraudētāju. Saskaņā ar 1995. gada 29. maija Augstākās tiesas plēnuma lēmumu Nr. 3 gadījumā, kad notikuma apstākļi dod pamatu pieņemt, ka izdarīts reāls apdraudējums, un persona, kura pielietojusi aizsardzības līdzekļus, nav apzinājusies, ka tās pieņēmums ir kļūdains, viņas darbības uzskatāmas par izdarītām nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī. Ja persona nodara kaitējumu, kas atbilst noteikta nodarījuma pazīmēm, neapzinoties apdraudējuma šķietamību, bet pēc konkrētiem apstākļiem viņai vajadzēja un viņa varēja to apzināties, tā saucama pie kriminālatbildības atbilstoši KK pantiem, kas paredz atbildību par kaitējuma nodarīšanu aiz neuzmanības.
T
Kriminālsoda veids, kuru tiesa var noteikt gan kā pamat-, gan kā papildsodu. Piemērojot šo soda veidu, tiesa ierobežo tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanās veidu. Personai tiek aizliegts ieņemt zināmus amatus vai nodarboties ar noteikta veida darbību. Šo sodu tiesa var noteikt uz laiku no viena līdz pieciem gadiem. Šo soda veidu var piemērot, ja tiesa atzīst, ka noziegums izdarīts, izmantojot ieņemamo amatu vai ir saistīts ar noteiktu nodarbošanās veidu un nav iespējams pieļaut personas tālāko darbību noteiktā amatā vai viņa nodarbošanos noteiktā veidā.
Sk. Nodoms↑.
Atsevišķs noziegums, kuru veido vairākas savstarpēji saistītas un no juridiska viedokļa līdzīgas darbības, kas vērstas uz kopīgo mērķi un kuras aptver vainīgā vienots nodoms↑. Par līdzīgu no juridiskā viedokļa darbība tiek uzskatīta, kad izdarītas tādas pašas darbības vai, kaut gan īstenotas fiziski dažādas norises, tās ir viena nozieguma sastāva alternatīvas, piemēram, KK 150.p. - pircēju apkrāpšanu ar nepilnu mēru un svaru, kā arī pārsniedzot noteiktās mazumtirdzniecības cenas. Turpinātā nozieguma norobežošana no atkārtoti izdarīta ir iespējama, tikai ievērojot visas subjektīvās un objektīvās pazīmes, kas piemīt noteiktai darbībai.
U
Persona - viens no līdzdalībniekiem↑, kas pamudina izdarīt noziegumu. Lai atzītu personu par uzkūdītāju, jāpierāda, ka tā vēlējusies nozieguma īstenošanu. Uzkūdīšana var izpausties pierunāšanas, iebiedēšanas vai uzpirkšanas formās. Par uzkūdītāju var arī atzīt personu, kas pamudinājusi piedalīties noziegumā, pielietojot vardarbību vai tās piedraudējumu. Persona, kas līdztekus uzkūdīšanai veic darbību, kuras dēļ viņu var atzīt par atbalstītāju vai organizētāju, tiek saukta pie kriminālatbildības kā atbalstītājs vai organizētājs, nevis kā uzkūdītājs.
V