Pamatsoda veids, kas izpaužas personas piespiedu turēšanā ieslodzījumā atbilstoši likumā noteiktai kārtībai. Brīvības atņemšanu nosaka uz laiku no sešiem mēnešiem līdz piecpadsmit gadiem, bet par sevišķi smagiem noziegumiem uz laiku līdz divdesmit gadiem. Īpaši paredzētos gadījumos brīvības atņemšanu var noteikt uz mūžu (mūža ieslodzījums). Aizstājot naudas sodu↓ ar brīvības atņemšanu, tiesa var atņemt brīvību arī uz īsāku laiku, proti: naudas soda līdz desmit minimālām mēnešalgām vietā brīvības atņemšana uz laiku līdz trim mēnešiem; naudas soda no desmit līdz trīsdesmit minimālām mēnešalgām vietā brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem. Brīvības atņemšanas laiku nosaka gados un mēnešos, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad to nosaka arī dienās. Saskaitot brīvības atņemšanas sodus pēc vairākiem spriedumiem, izņemot mūža ieslodzījumu, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus (sk. Brīvības atņemšanas sodu saskaitīšana pēc vairākiem spriedumiem↓. Soda noteikšana vairāku noziegumu gadījumā↓).
BRĪVĪBAS ATŅEMŠANAS SODU SASKAITĪŠANA PĒC VAIRĀKIEM SPRIEDUMIEM
Saskaņā ar KK 23. un 39. pantiem, ja notiesātais pēc sprieduma pieņemšanas, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziegumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno soda daļu, kas vēl nav izciesta pēc iepriekšējā sprieduma. Saskaitot brīvības atņemšanas sodus, izņemot mūža ieslodzījumu, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus.
C
CĒLOŅSAKARĪBA
Objektīvi pastāvoša saikne starp noziedzīgu rīcību un kriminālnodarījuma sekām. Krimināltiesībās cēloņsakarība nozīmē, ka noteiktām izmaiņām ārējā pasaulē iemesls ir noziedzīga rīcība nevis kāds cits fakts. Cēloņsakarība viennozīmīgi norāda savstarpējo saistību starp divām parādībām, proti - noteikto rīcību un tās sekām. Materiālajos nozieguma sastāvos↓ cēloņsakarība ir obligāta objektīvās puses↓ pazīme; tās konstatācija ir nepieciešama noteiktas rīcības atzīšanai par noziegumu.
D
DARBĪBA
Nozieguma objektīvās puses↓ elements, respektīvi, personas aktīvas uzvedības forma. Plašākā vai nekrimināltiesiskā nozīmē darbību jāsaprot kā personas uzvedību aktīvā un pasīvā formā.
DAUDZĒJĀDĪBA (NOZIEGUMU DAUDZĒJĀDĪBA)
Vienas personas izdarīti divi vai vairāki patstāvīgi noziegumi, kas atbilst vairāku nozieguma sastāvu pazīmēm, vai vienam nozieguma sastāvam, ja tos neaptver vienots nodoms. Daudzējādības veidi ir atkārtotība↑, kopība↓ un recidīvs↓ (sk. Atsevišķs (patstāvīgs) noziegums↑).
DIPLOMĀTISKĀ IMUNITĀTE
Plašākā nozīmē speciālo tiesību un priekšrocību kopums diplomātiem un viņu ģimenes locekļiem citas valsts teritorijā, kas stingri ierobežo tās publisko institūciju darbību attiecībā pret tām. Šaurākā vai krimināltiesiskā nozīmē diplomātiskā imunitāte ir diplomātu un viņu ģimenes locekļu krimināltiesiskā neaizskaramība, respektīvi, neiespējamība viņus saukt pie kriminālatbildības un piemērot kriminālsodu rezidences valstī. Diplomātiskā imunitāte neizslēdz personas saukšanu pie kriminālatbildības valstī, kuru viņa pārstāv.
DISPOZĪCIJA
Tiesību normu sastāvdaļa, kura nosaka tiesiskās attiecības dalībnieku tiesības un pienākumus. KK Sevišķajā daļā dispozīcija ir panta daļas elements, kurā aprakstītas noziedzīgā nodarījuma pazīmes. Izšķir vienkāršo, izklāsta, blanketo un norādes dispozīciju. Vienkārša dispozīcija apzīmē nodarījumu, izmantojot terminu, bet neatklājot tā pazīmes (KK 165.p. 1.d.). Izklāsta dispozīcijā ir nosauktas nodarījuma pamatpazīmes (KK 181.p. un 218.p. 1.d.). Blanketā dispozīcijā nav nosauktas visas pazīmes, kas raksturo noziedzīgo nodarījumu, bet ir atsauce uz cita normatīva akta normu (KK 134.p. 1.d. un 213.p. 1.d.). Norādes/atsauces dispozīcijā nav atklātas visas nozieguma pamatpazīmes, bet ir atsauce uz citu krimināllikuma pantu vai panta daļu (KK 82.1.p. 2.d. un 110.p. 2.d.).
Stāvoklis, kas radies alkoholisko, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas rezultātā neatkarīgi no izlietoto substanču daudzuma. KK 12.pantā noteikts, ka persona, kas noziegumu izdarījusi dzērumā, nav atbrīvojama no kriminālatbildības. Ja noteiktu vielu lietošana ir ietekmējusi personas uzvedību, tas tiesai jāievēro, nosakot sodu par noziegumu. Vadoties no KK 37.panta, tiesa to var atzīt par apstākli, kas pastiprina atbildību.
F
FAKTISKĀ KĻŪDA
Nepareizs personas priekšstats par faktiskiem apstākļiem, kas raksturo nozieguma sastāvu, proti - tā objektu un objektīvo pusi. Izšķir šādas faktiskās kļūdas:
1) kļūda objektā - persona, vēloties apdraudēt vienu objektu vai nodarīt tam kaitējumu, faktiski nodara kaitējumu citām ar krimināllikumu aizsargātām interesēm;
2) kļūda priekšmetā - persona, apdraudot noteikto interesi/objektu, izdara darbību pret citu materiālu lietu/ priekšmetu, nekā tas sākotnēji ieplānots;
3) kļūda cietušā personā - vainīgais, vēlojoties nodarīt kaitējumu vienai personai, faktiski to nodara citam indivīdam;
4) kļūda cēloņsakarības attīstībā - personai ir nepareizs priekšstats par saikni starp darbību/bezdarbību un tās rezultātu;
5) kļūda līdzekļu izvēlē - persona nolūkā izdarīt noziegumu izmanto citus, nevis paredzētos līdzekļus, vai arī izmantojamie rīki un līdzekļi nav derīgi noziedzīgā mērķa īstenošanai.
FORMĀLS NOZIEGUMA SASTĀVS
Nozieguma sastāva veids, kurā kā obligāta objektīvas puses pazīme ir paredzēts tikai prettiesisks nodarījums. Noziegums ar formālu sastāvu uzskatāms par pabeigtu no noteiktas darbības/bezdarbības laikpunkta neatkarīgi no seku iestāšanas fakta. Analizējot formālu noziegumu sastāvu, jāzina, ka noziedzīgas sekas var iestāties, izdarot praktiski ikvienu noziegumu, taču tās neietekmē delikta kvalifikāciju. Formāls nozieguma sastāvs ir stabila juridiskā konstrukcija, kuru likumdevējs izmanto nolūkā noteikt, kas ir nepieciešams, lai nodarījumu atzītu par noziegumu. Ja kāda nozieguma sastāvs ir konstruēts kā formāls, to vienmēr uzskata par izdarītu laikpunktā, kad persona, pārkāpjot krimināllikumā definēto aizliegumu, izdara noteiktu prettiesisku darbību/bezdarbību. Formāla nozieguma sastāva konstrukciju likumdevējs izvēlējies, paredzot atbildību par laupīšanu (KK 141.p.), izspiešanu (KK 143.p.), izvairīšanos no bērnu uzturēšanas (KK 118.p.) un dažiem citiem nodarījumiem.