G
Apstāklis, kas izslēdz kriminālatbildību, respektīvi, nosacījums, kura dēļ parnoziegumu nav uzskatāma darbība, kas gan atbilst krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmēm, bet izdarīta nolūkā novērst briesmas, kas draud valsts vai sabiedrības interesēm, konkrētai personai vai citiem cilvēkiem un viņu tiesībām, ja tās zināmos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem, bet nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.
Nozieguma stadija, kas izpaužas līdzekļu vai rīku sameklēšanā vai pielāgošanā, vai citādā tīšā labvēlīgu apstākļu radīšanā nozieguma īstenošanai. Kā nozieguma stadija gatavošanās kriminālnodarījumam definēta KK 15.panta 1.daļā. Persona, kas gatavojas izdarīt noziegumu, bet to nav īstenojusi atmaskošanas dēļ, tiek saukta pie kriminālatbildības atbilstoši KK Sevišķās daļas pantam, kurā paredzēta atbildība par pabeigtu noziegumu, atsaucoties arī uz KK 15.p. 1.d., piemēram, gatavošanās smagu miesas bojājumu nodarīšanai ir jākvalificē saskaņā ar KK 15.p. 1.d. un 105.p. 1.d.
I
Nozieguma piesaistības↓ veids, kas izpaužas noziedznieka, kā arī nozieguma rīku, līdzekļu un pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu slēpšanā, kas izdarīta tīši un nav bijusi apsolīta pirms nodarījuma. Kriminālatbildība par iepriekš neapsolītu slēpšanu var iestājas tikai KK 84.1. un 182. pantos paredzētos gadījumos. Iepriekš neapsolītu slēpšanu ir jāatšķir no atbalstītāja↑ rīcības.
Personas psihiskais stāvoklis noziedzīgas darbības laikpunktā. Ierobežotā pieskaitāmība izpaužas kā personas nespēja visā pilnībā saprast un vadīt savu darbību psihisku traucējumu vai garīgas atpalicības dēļ. Atkarībā no konkrētiem nodarījuma apstākļiem un ievērojot šī stāvokļa esamību, tiesa, izskatot attiecīgu krimināllietu, var mīkstināt sodu vai atbrīvot no tā.
Atsevišķs noziegums↑, kas tiek izdarīts darbības vai bezdarbības veidā, kurai seko ar likumu uzlikto pienākumu neizpildīšana. Ilgstošs noziegums tiek uzsākts noteiktās darbības laikpunktā (pienākuma neizpildīšanas laikpunktā), bet pabeigtā nozieguma stadijā tas turpinās ilgāku laiku. Ilgstošs noziegums ir pabeigts laikpunktā, kad noziedznieks rīkojas nolūkā pārtraukt tā īstenošanu vai tā tālākā realizācija nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, saistībā ar personas aizturēšanu. Ilgstošos noziegumus nosacīti var sadalīt divās grupās:
1) no apgrozības izņemto vai aizliegto priekšmetu glabāšana (ieroču, munīcijas un sprāgstvielu neatļauta glabāšana - 218.p., narkotisko vai psihotropo vielu neatļauta glabāšana - 222.1.p.);
2) izvairīšanās no pienākuma izpildes (izvairīšanās ārstēties no veneriskām slimībām - 112.p. 1.d., izvairīšanās no bērnu uzturēšanas - 118.p., neziņošana par noziegumu - 183. p.).
Nozieguma izpildītāja tīša darbība, ko var kvalificēt kā patstāvīgu noziegumu un kuru nav paredzējuši vai par to nav vienojušies citi tā līdzdalībnieki. Pārējo līdzdalībnieku nodoms neaptver šo darbību. Sakarā ar to pie kriminālatbildības var saukt tikai personu, kas tieši to izdarījusi, bet pārējie atbild kā līdzdalībnieki noziegumā, par kura viņi iepriekš vienojušies.
Persona, kas tieši izdarījusi noziegumu. Izpildītājs tieši izdara rīcību, kas definēta Kriminālkodeksa Sevišķas daļas normā. Saucot izpildītāju pie kriminālatbildības, nozieguma kvalifikācija notiek atbilstoši konkrētai KK Sevišķās daļas normai, neatsaucoties uz šī kodeksa 17.pantu.
Kriminālsods, kuru tiesa var piemērot gan kā pamat-, gan kā papildsodu bez termiņa ierobežojuma. Izraidīt no valsts var tikai personu, kurai nav Latvijas pilsonības, ja tiesa atzīst, ka, ievērojot lietas apstākļus un vainīgā personību, nav pieļaujama viņas atrašanās valstī.
J
Īpašs vainas veids, kuru raksturo nodoms saistībā ar noteiktas rīcības - darbības vai bezdarbības - īstenošanu un neuzmanība - noziedzīgā pašpaļāvība vai noziedzīgā nevērība attiecībā uz seku iestāšanos (KK 213. p.).
Nepareizs personas priekšstats par nodarījuma tiesiskām sekām. Izšķir trīs juridiskās kļūdas veidus:
1) šķietams noziegums - persona kļūdaini uzskata, ka izdara noziegumu, taču atbilstoši krimināllikumam noteiktā rīcība nav atzīstama par noziedzīgu;
2) kļūdains priekšstats, ka rīcība nav noziedzīga, taču atbilstoši krimināllikumam par to ir paredzēts sods;
3) nepareizs priekšstats par nodarījuma kvalifikāciju, respektīvi, persona kļūdaini uzskata, ka izdara citu noziegumu, nekā tas faktiski tiek izdarīts, vai kļūdās kriminālsoda veidā un apmērā. Juridiska kļūda neietekmē nozieguma kvalifikāciju un vainīgā saukšanu pie kriminālatbildības.
K
Apstāklis, kas izslēdz kriminālatbildību, kura dēļ darbība, vērsta pret personu, kas gatavojas izdarīt noziegumu, īsteno vai arī ir realizējusi kriminālnodarījumu un izpaužas kaitējuma nodarīšanā šīm indivīdam, nav uzskatāma par noziedzīgu, ja tas noticis nolūkā to aizturēt un pie tam nav pieļauta nodarīta kaitējuma acīm redzama neatbilstība likumpārkāpumam, kā arī nepakļaušanās vai pretošanās raksturam. Spēkā esošajā krimināllikumā šis apstāklis nav definēts to faktoru vidū, kas izslēdz kriminālatbildību, taču Augstākā tiesa (1995.g. 29.maija plēnuma lēmums) ir izskaidrojusi, ka kaitējuma nodarīšanu personai šādos apstākļos ir jāatzīst par īstenotu nepieciešamās aizstāvēšanas stāvoklī.
Personas maldīšanās, respektīvi - nepareizs priekšstats par nodarījuma juridiskiem un faktiskiem apstākļiem. Izšķir juridisko↑ un faktisko kļūdu↑.
Sk. Līdzdalības veidi↓
Noziegumu daudzējādības↑ veids, kas veidojas gadījumos, kad persona ir izdarījusi divus vai vairākus patstāvīgus kriminālnodarījumus, par kuriem nav bijusi notiesāta, kā arī nav procesuālo šķēršļu tās saukšanai par to pie kriminālatbildības. Izšķir reālo un ideālo noziegumu kopību. Par reālo uzskatāma noziegumu kopība, kad nodarījumi seko viens otram, respektīvi, kad nesakrīt noziegumu īstenošanas laiks. Ideālā kopība ir gadījumos, kad persona ar vienu rīcību izdara divus vai vairākus noziegumus. Ideāla kopība, piemēram, ir gadījumā, kad persona, uzspridzinot automašīnu, noslepkavo tās vadītāju un smagi ievaino garāmgājēju. Izlemjot ideālas kopības esamību, nepieciešams pievērst uzmanību krimināltiesisko normu konkurences↓ iespējai.