Laiks, pēc kura notecējuma personu nevar saukt pie kriminālatbildības par noziegumu. Kriminālkodeksā nav noteikts vienots noilguma termiņš visiem noziegumiem - tas ir atkarīgs no nodarījuma bīstamības un rakstura. Minimālais noilgums ir 6 mēneši, maksimālais - 10 gadi. Kriminālatbildības noilgums par konkrētiem noziegumiem ir noteikts KK 45.pantā. Ja līdz norādīto termiņu notecēšanai attiecīgā persona izdara jaunu noziegumu, par kuru atbilstoši likumam var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par diviem gadiem, noilgums tiek pārtraukts, un to sāk skaitīt no jaunā nozieguma realizācijas laikpunkta. Noilgums tiek apturēts, ja persona, kas izdarījusi noziegumu, izvairās no izmeklēšanas vai tiesas. Šādos gadījumos noilguma tecējums tiek atjaunots no tā laikpunkta, kad šī persona tiek aizturēta vai pati piesakās par vainīgu. Pie tam šo personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no nozieguma laika pagājuši piecpadsmit gadi, bet noilgumu nav pārtraucis jauns kriminālnodarījums. Noilguma piemērošanu personai, kas izdarījusi noziegumu, par kuru pēc likuma var piespriest nāves sodu, izlemj tiesa. Ja tiesa neuzskata par iespējamu piemērot noilgumu, nāves sodu tomēr nevar piespriest un tas aizstājams ar brīvības atņemšanu.
Materiāls nosacījums personas saukšanai pie kriminālatbildības. Saskaņā ar KK 3.pantā paredzēto normu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai persona, kas vainīga noziegumā, respektīvi, ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi krimināllikumā paredzētu bīstamu nodarījumu. Par kriminālatbildības pamatu atzīstams tāds bīstams nodarījums, kuram ir visas konkrēta nozieguma sastāva pazīmes.
Pazīmju kopums, kuru konstatējot, noziegumam ārēji līdzīga darbība nav uzskatāma par noziedzīgu, bet persona, kas to izdarījusi, nav saucama pie kriminālatbildības. Šis apstāklis eksistē tikai tad, ja pastāv visi konkrētā apstākļa tiesīguma nosacījumi.
Fakti, kuru dēļ darbība, kas objektīvi atbilst noziegumam, nav uzskatāma par noziedzīgu, bet persona, kas to ir izdarījusi, nav saucama pie kriminālatbildības. Spēkā esošais krimināllikums par šādiem apstākļiem atzīst nepieciešamo aizstāvēšanos↓ (KK 13.p.) un galējo nepieciešamību↑ (KK 14.p.). Nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklim tiek pielīdzināta kaitējuma nodarīšana, aizturot personu↑ (nepieciešamā aizturēšana). Par kriminālatbildību izslēdzošiem ir atzīstami apstākļi, kuru pamatā ir interešu kolīzija. Rīkojoties apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildību, persona apzinās, ka nodara noteiktu kaitējumu zināmām interesēm, taču, neskatoties uz to, rīkojas noteiktā veidā nolūkā sasniegt sociāli derīgo rezultātu.
Latvijas krimināllikums sastāv no Vispārīgas un Sevišķās daļas; daļas sastāv no nodaļām, nodaļas no pantiem. Kriminālkodeksa Sevišķās daļas panti sastāv no dispozīcijām↑ un sankcijām↓.
Aizliedzošu tiesību normu kopums. Sevišķajā daļā ir noteikts, kādi bīstami nodarījumi tiek atzīti par noziegumiem un aprakstītas to pazīmes, kā arī paredzēti par tiem kriminālsodi. Noziegumu uzskaitījums Sevišķajā daļā ir izsmeļošs. Tas nozīmē, ka nevienu rīcību nevar atzīt par noziedzīgu, ja Sevišķajā daļā nav paredzēta par to atbildība. Sevišķā daļa sastāv no nodaļām. Nodarījumu klasifikācijas pamatā ir objekts, kuram, izdarot noziegumu, tiek nodarīts kaitējums.