Krimināltiesībās persona, kas nav sasniegusi četrpadsmito dzīvības gadu.
MAZSVARĪGUMS
Apstāklis, kuram pastāvot persona nav saucama pie kriminālatbildības par noziegumam līdzīgu darbību. Kriminālkodeksa 7.p. 2.d. ir noteikts, ka par noziegumu nav atzīstams nodarījums, kam formāli ir noteiktā delikta pazīmes, taču tas nav bīstams. Bīstamības neesamību nevar saprast burtiski. Atzīstot nodarījumu par mazsvarīgu, krimināllietas virzītājs konstatē, ka tam piemītošā bīstamība nav tik augsta, lai par to sauktu personu pie kriminālatbildības.
MĒRĶIS/ NOLŪKS
Vēlamais nozieguma rezultāts, respektīvi, sekas, kuru iestāšanos persona grib sasniegt, izdarot noteiktu deliktu. Līdzīgi nozieguma motīvam↓ mērķis ir subjektīvās puses↓ pazīme, kas raksturo tikai tīšu noziegumu. Atsevišķos KK pantos mērķis ir definēts kā kvalificējošs apstāklis, kad - noteiktā mērķa neesamības dēļ - nodarījumu nevar kvalificēt kā noziegumu. Kriminālkodeksā - kā mērķi definēti "nolūks iegūt mantu" (141.p.), mantkārīgs nolūks (piemēram, 120.p), nolūks izplatīt viltotu naudu (82.p.) un daži citi. Noziegumu kvalifikāciju ietekmē tikai mērķi, kuri ir norādīti attiecīgā Sevišķās daļas panta dispozīcijā. Mērķa noskaidrošana ir svarīga pareizai nozieguma kvalifikācijai un pabeigta nodarījuma norobežošanai no nozieguma mēģinājuma↓.
MILITĀRO DIENESTA PAKĀPJU UN SPECIĀLO NOSAUKUMU, KĀ ARĪ ORDEŅU, MEDAĻU, GODA RAKSTU UN GODA NOSAUKUMU ATŅEMŠANA
KK 34. pantā paredzēts papildsods, kuru tiesa piemēro par smagu noziegumu; tas izpaužas visu tiesību un priekšrocību zaudējumā, kas ir noteiktas personām, kurām ir pakāpes, nosaukumi, ordeņi, medaļas, goda raksti un goda nosaukumi.
MOTĪVS
Dziņa, tieksme, personas iekšējais apzinātais pamudinājums izdarīt noziegumu. Līdzīgi nodarījumu mērķim↑ motīvs ir nozieguma subjektīvās puses↓ pazīme, kas raksturo tikai tīšu noziegumu↓. Atsevišķos kriminālkodeksa pantos motīvs ir definēts kā kvalificējošs apstāklis, respektīvi, noteiktā motīva neesamības dēļ nodarījumu nevar kvalificēt kā noziegumu. Par nodarījuma motīviem tiek atzīsta mantkārība, atriebība, zemiskā tieksme, greizsirdība un citi, taču kvalifikāciju ietekmē tikai tie motīvi, kuri ir norādīti attiecīgā Sevišķās daļas panta dispozīcijā.
MŪŽA IESLODZĪJUMS
Pamatsods - brīvības atņemšanas paveids, kad spriedumā brīvības atņemšanas termiņš nav konkrēti noteikts gados, bet brīvība atņemta uz visu mūžu, tātad līdz notiesātā nāvei.
N
NAUDAS SODS
Kriminālsoda veids, kas iekļauts sodu sistēmā un var būt piemērots kā pamat- vai papildsods. Naudas soda būtība izpaužas notiesātas personas pienākumā samaksāt tiesas spriedumā noteiktu naudas summu, kas tiek pārskaitīta valsts budžetā. Naudas piedzīšana valsts labā ir galvenā pazīme, kura dod iespēju šo sodu norobežot no naudas piedzīšanas nolūkā apmierināt civilprasību. Naudas soda apmērs ir nosakāms Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgās. Mazākais naudas soda apmērs ir viena minimālā mēnešalga, augstākais - 100 minimālās mēnešalgas. Naudas soda samaksu tiesa var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu, skaitot no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā. Ja naudas sods nav samaksāts mēneša laikā no dienas, kad spriedums stājies spēkā, vai arī noteiktā termiņā, gadījumos, kad samaksa atlikta vai sadalīta termiņos, bet notiesātajam nav līdzekļu, no kuriem to varētu piedzīt, šo sodu aizstāj ar brīvības atņemšanu uz laiku, kura ilgumu tiesa nosaka šādā samērā: naudas sods līdz desmit minimālām mēnešalgām - brīvības atņemšana uz laiku līdz trim mēnešiem; naudas sods no desmit līdz trīsdesmit minimālām mēnešalgām - brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem; naudas sods virs trīsdesmit minimālām mēnešalgām - brīvības atņemšana uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam. Ja naudas sodu vai tā daļu samaksā laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanas sodu, notiesātais atbrīvojams vai brīvības atņemšanas ilgums saīsināms samērā ar samaksāto naudas soda daļu. Saīsinot norādītā veidā soda laiku, brīvības atņemšanas laiks ieskaitāms atbilstoši tiesas noteiktam samēram.
NĀVES SODS
Izņēmuma soda veids, kuru līdz tā pilnīgai atcelšanai atļauts piemērot par tīšu slepkavību pastiprinošos apstākļos (99. p.), bandītismu (72.p.), darbībām, kas dezorganizē darbu brīvības atņemšanas iestādēs (72.1.p.), izvarošanu sevišķi pastiprinošos apstākļos (121.p. 4.d.), gaisa kuģa nolaupīšanu sevišķi pastiprinošos apstākļos (214.2.p. 3.d.). Nāves sodu nevar piespriest personām, kas līdz nozieguma laikpunktam nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, un sievietēm, kas likumpārkāpuma laikā vai sprieduma pieņemšanas brīdī bijušas grūtniecības stāvoklī.
NEIZCIESTĀS SODA DAĻAS AIZSTĀŠANA AR VIEGLĀKU SODU
KK 50., 50.1. un 51. pp. paredzētais institūts, kas izpaužas notiesātā, kurš izcieš brīvības atņemšanas sodu vai ir nosūtīts uz disciplināro bataljonu, atbrīvošanā no soda izciešanas pirms termiņa, kurš noteikts spriedumā, aizstājot to ar vieglāku sodu. To nevar piemērot personai, kam nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu apžēlošanas vai amnestijas kārtībā, un notiesātājam, kam brīvības atņemšana noteikta uz mūžu. Neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu var piemērot, kad notiesātais faktiski izcietis KK 50. vai 51. pantā noteikto soda daļu.
NELAIMES GADĪJUMS (CASUS)
Kaitējuma nodarīšana krimināllikumā aizsargātām interesēm, ja persona, kas to ir izdarījusi, rīkojas bez nodoma vai neuzmanības (nevainīgā uzvedība), proti - tā nav paredzējusi savas rīcības sabiedriski bīstamo seku iestāšanās iespēju, respektīvi, nav varējusi un nevajadzēja tās paredzēt. Ja noticis nelaimes gadījums, personu nevar saukt pie kriminālatbildības par notikušo.
NEPIECIEŠAMĀ AIZSTĀVĒŠANĀS
Kā apstāklis, kas izslēdz kriminālatbildību, tas pastāv, ja persona, izdarot darbību, kas atbilst noteiktam krimināllikumā paredzētam nodarījumam, rīkojas nolūkā aizsargāt valsts, sabiedriskās vai personas intereses, vai kādu citu objektu un pie tam nav pārkāpusi nepieciešamās aizstāvēšanas robežas↓. Nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī kaitējums var būt nodarīts tikai personai, kura ar savu rīcību apdraud krimināllikuma aizsargātu interesi. Apdraudējumam jābūt reālam un patiesi pastāvošam. Aizstāvēties un nodarīt kaitējumu apdraudētājam persona var neatkarīgi no iespējas izvairīties no tā.