Nozieguma ārējā izpausme, kuru var novērot no malas. Objektīvā puse ir obligāta nozieguma sastāva pazīme. Tas nozīmē, ka objektīvas puses trūkuma dēļ nevienu nodarījumu nevar atzīt par noziegumu. Nozieguma objektīvās puses elementi ir nodarījums darbības↑ vai bezdarbības↑ formā, cēloņsakarība↑, sekas↓, objektīvās puses fakultatīvās pazīmes↓.
Krimināllikuma aizsargāta svarīga interese vai nemateriāla vērtība, kura ir apdraudēta ar noziegumu. Krimināltiesību teorija izšķir trīs nozieguma objekta veidus - vispārējs, grupas vai speciālais un tiešais. Vispārējs nozieguma objekts izpaužas kā visu interešu kopums, kuru aizsargā krimināllikums. Vispārējs objekts ir kopējs visiem noziegumiem. Grupas vai speciālais objekts ir ar krimināllikumu aizsargāts līdzīgu interešu kopums, kas ir apdraudēts ar noziegumu. Tiešais objekts ir konkrēta krimināllikumā aizsargāta svarīga interese, kura ir apdraudēta ar noziegumu. Kriminālkodeksa Sevišķās daļas struktūra tiek veidota, ievērojot apdraudēto interešu raksturu.
Nozieguma piesaistības veids. Šī rīcība saprotama kā nozieguma nenovēršana; tā ir bezdarbība, kuru pieļāvusi persona, kurai ar likumu ir uzlikts pienākums nepieļaut noziedzīgu rīcību un kas bijusi spējīga to novērst. Kriminālkodeksā nav speciāla norma, kurā paredzēta atbildība par nozieguma pieļaušanu. Taču KK 146.2.p. (neapzinīga un nevērīga izturēšanās pret mantas apsardzību) un 163.p. (nolaidība), ir paredzēta arī atbildība par nozieguma pieļaušanu.
Materiāla vērtība, saistībā ar kuru noziegums ir izdarīts vai pret kuru tas ir vērsts. Nozieguma priekšmets nav nozieguma obligāta pazīme. Atšķirībā no kriminālnodarījuma objekta nozieguma priekšmetam ne vienmēr tiek nodarīts kaitējums. Nozieguma priekšmetu jāatšķir no nodarījuma rīka, respektīvi, no materiālā priekšmeta, kuru izmantojot vai ar kura palīdzību delikts tiek izdarīts, kā arī no tiešā nozieguma objekta↑.
Nozieguma iekšējā būtība, respektīvi - personas psihiskā attieksme pret viņas noziedzīgo nodarījumu un tā sekām. Līdzās citiem nozieguma sastāva elementiem subjektīvā puse ir obligātā nodarījuma atzīšanai par noziegumu. Subjektīvo pusi raksturo šādi elementi - vaina↓ nodoma↑ vai neuzmanības↑ formā, nozieguma motīvs↑ un nozieguma mērķis↑.
Fiziska pieskaitāma persona, kas ir sasniegusi KK 10. panta noteikto vecumu un ir vainīga noziegumā. Vārds "fiziska" saistībā ar nozieguma subjektu nozīmē, ka izdarīt noziegumu un atbildēt par to atbilstoši krimināllikumam var tikai cilvēks. Saskaņā ar KK 17.2.p. par noziedzīgiem nodarījumiem juridiskās personas lietās atbild tās fiziskās personas, kuras tos izdarījušas kā šīs juridiskās personas pārstāves, tās uzdevumā vai sastāvot tās dienestā. Minimālais vecums, pēc kura sasniegšanas personu var saukt pie kriminālatbildības, ir sešpadsmit gadi. KK 10.p. 2.d. ir uzskaitīti noziegumi, par kuriem pie atbildības var saukt personas, kas sasniegušas četrpadsmito dzīvības gadu. Šis uzskaitījums ir izsmeļošs, sakarā ar ko to nevar patvaļīgi papildināt (sk. Speciālais nozieguma subjekts↓).
Latvijas krimināllikumā paredzēts bīstams nodarījums darbības vai bezdarbības formā, kas izdarīts tīši vai aiz neuzmanības un par kuru draud kriminālsods. Izsmeļošs noziegumu uzskaitījums dots KK Sevišķajā daļā. Par noziegumu atzīstams tikai nodarījums, kuram piemīt šādas pazīmes - bīstamība↑, prettiesiskums↓, sodāmība↓, vainīgums↓.
Pamatsods, kuru var piemērot tikai obligātā karadienesta karavīram, kas izdarījis noziegumu, par kuru ir paredzēta nosūtīšana uz speciālo karaspēka daļu - disciplināro bataljonu. Šis soda veids piemērojams arī tad, ja ir izdarīts noziegums, par kuru ir paredzēta brīvības atņemšana, bet tiesa, ievērojot lietas apstākļus un notiesātā personību, atzīst par lietderīgu brīvības atņemšanas vietā piemērot nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu uz tādu pašu laiku. Pirmajā gadījumā personu var nosūtīt uz disciplināro bataljonu uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem, otrajā gadījumā - uz laiku līdz trim gadiem. Nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu brīvības atņemšanas vietā nevar piemērot personām, kas agrāk izcietušas brīvības atņemšanas sodu.
O
Vieta, laiks, nozieguma paņēmieni un rīki; situācija, kādā tas izdarīts; rīcības veids un citas pazīmes, kas raksturo nodarījuma ārējās izpausmes. Fakultatīvo pazīmju konstatācija ir obligāta atsevišķos gadījumos, proti - ja konkrētā KK Sevišķās daļas pantā definētās pazīmes ir paredzētas kā kvalificējošas. Citos gadījumos noteiktas pazīmes ir jāievēro, nosakot sodu par noziegumu, taču tās neietekmē kvalifikāciju. Piemēram, KK 204.p. 3.d. ir paredzēta atbildība par sevišķi ļaunprātīgu huligānismu. Noziegums ir izdarīts, ja huligāniska pēc rakstura darbība veikta, lietojot vai mēģinot lietot šaujamieročus, nažus, kastetes un citādus aukstos ieročus, kā arī citus priekšmetus, kas speciāli pielāgoti miesas bojājumu nodarīšanai. Šo priekšmetu esamība ir iztirzājamā nozieguma objektīvās puses fakultatīvā pazīme. Tai ir būtiskā nozīme, norobežojot sevišķi ļaunprātīgu huligānismu no citiem tā veidiem. Kvalificējot, piemēram, slepkavību, šim apstāklim nav nozīme.