Uzacis raukdams, turpināju vēderu aptaustīt no visām pusēm un iesāņus centos palūkoties vecmāšu sejās. Tās izskatījās saspringti nopietnas, un abu acis liecināja, ka mana rīcība tiek vērtēta atzinīgi. Patiesi, manas kustības bija pārliecinošas un pareiz-as, bet savas bažas es pacentos noslēpt pēc iespējas dziļāk un tās ne ar ko neizrādīt.
— Tā, — nopūzdamies.teicu un piecēlos kājās, jo ārējā apskate bija galā, — paskatīsimies no iekšpuses.
Atkal Annas Nikolajevnas acīs pavīdēja atzinība.
— Aksiņja!
Atkal lija ūdens.
«Ai, kā tagad derētu palasīt Doderleinu!» skumīgs domāju, ziepēdams rokas. Ak vai, tagad tas nebija iespējams! Un ko gan Doderleins šai mirklī man līdzētu? Nomazgāju biezās putas, noziedu pirkstus ar jodu. Pelagejas Ivanovnas rokās nočaukstēja tīrais palags, un, noliecies pie dzemdētājas, es piesardzīgi un bikli sāku iekšējo apskati. Atmiņā man neviļus atausa aina dzemdību klīnikas operāciju zālē. Spilgti deg elektriskās spuldzes matētos lodveida kupolos, spoža flīžu grīda, visur laistās krāni un aparāti. Asistents sniegbaltā uzsvārcī rīkojas ap dzemdētāju, viņam līdzās trīs palīgi — ordinatori, ārsti praktikanti, bars studentu — kuratoru. Labi, gaiši un droši.
Turpretī es te esmu pilnīgi viens; manā ziņā ir sieviete, kas cieš mokas; esmu par viņu atbildīgs. Bet, kā palīdzēt, nezinu, jo dzemdības tuvumā esmu redzējis tikai divas reizes mūžā klīnikas apstākļos, un tās bija pilnīgi normālas. Tagad izdaru izmeklēšanu, bet no tā nekļūst
vieglāk ne man, ne dzemdētājai; es itin nekā nesaprotu un nevaru tur iekšā nekā sataustīt.
Taču ir laiks par kaut ko izšķirties.
— Šķērsguļa… ja nu tā ir šķērsguļa, tad nepieciešams … nepieciešams …
— Bērnu aiz kājiņas pagriezt taisni, — Anna Nikola- jevna nenocietās un it kā pie sevis noteica.
Vecs, pieredzējis ārsts būtu uzmetis vecmātei greizu skatienu par to, ka viņa steidzas izteikt savus secinājumus … Taču es nepiederu pie tiem, kas ātri apvainojas…
— Jā, — dziļdomīgi apstiprināju, — bērns aiz kājiņas jāpagriež taisni.
Un man acu priekšā sāka ņirbēt Doderleina lappuses. Taisnais pagrieziens … kombinētais pagrieziens … slīpais pagrieziens … Lappuses, lappuses … un tajās attēli. Iegurnis, saliekti, cieši saspiesti mazuļi ar milzīgām galvām … atliekta rociņa, ap to cilpa.
To taču es lasīju pavisam nesen. Un turklāt pasvītroju, cītīgi domāju līdzi katram vārdam, iztēlojos kopsakaru starp atsevišķām daļām un visus paņēmienus. Un lasot šķita, ka viss teksts iespiežas atmiņā uz mūžīgiem laikiem.
Bet tagad no visa lasītā uzpeld viena frāze:
… Šķērsguļa ir visnelabvēlīgākais stāvoklis.
Tiesa gan. Visnelabvēlīgākais kā pašai sievietei, tā ārstam, kas pirms sešiem mēnešiem beidzis universitāti.
— Ko tad vairāk… rīkosimies, — pieceldamies teicu.
Annas Nikolajevnas seja atdzīvojās.
— Demjan L'ukič, — viņa teica feldšerim, — sagatavojiet hloroformu.
Labi, ka viņa to pateica, jo es taču nemaz nebiju skaidrībā, vai operācija izdarāma ar narkozi. Jā, nu protams, ar narkozi — kā gan citādi!
Tomēr Doderleinā jāieskatās….
Un, noskalojis rokas, teicu:
— Tātad norunāts … sagatavojiet visu narkozei un apguldiet viņu, bet es tūliņ nākšu, tikai paņemšu dzīvoklī papirosus.
— Labi, dakter, vēl ir laiks, — Anna Nikolajevna atbildēja.
Noslaucīju rokas, kopēja uzmeta man plecos mēteli, un es, rokas piedurknēs neiebāzis, skrēju uz mājām.
Kabinetā iededzu lampu un, aizmirsis noņemt cepuri, metos pie grāmatu skapja.
Te ir šis Doderleins. «Operatīva dzemdniecība». Steigšus sāku šķirstīt spīdīgās lapas.
… bērna pagriešana vienmēr nozīmē mātei bīstamu operāciju…
Man pār muguru pārskrēja šermuļi.
… Galvenās briesmas ir tās, ka iespējams spontāns dzemdes plīsums.
Spon-tāns…
… Ja ārsts, ievadījis roku dzemdē un mēģinādams sasniegt bērna kājiņu, sastopas ar pretestību, kas var rasties brīvas telpas trūkuma dēļ vai dzemdes sieniņu kontrakcijas ietekmē, tad no tālākiem mēģinājumiem izdarīt pagriezienu jāatsakās…
Jauki! Pat tad, ja es brīnumainā kārtā spēšu uztvert šo «pretestību» un atteikšos no «tālākiem mēģinājumiem», jājautā — ko gan es iesākšu ar hloroformēto sievieti no Duļcevas ciema?
Tālāk:
… Pilnīgi nepieļaujams ir mēģinājums satvert kājiņu, ievadot roku gar augļa muguriņu …
Liksim vērā.
… Virsējās kājiņas satveršana uzskatāma par kļūdu, jo šai gadījumā viegli iespējama augļa aksiāla apgriešanās, kas var kļūt par cēloni smagam augļa iestrēgumam un līdz ar to izraisīt visbēdīgākās sekas …
«Visbēdīgākās sekas». Mazliet miglaini, taču gaužām iespaidīgi vardi! Bet kas notiks, ja duļcevietes vīrs kļūs par atraitni? Noslaucīju aprasojušo pieri, saņēmos un, izlaizdams visas šīs briesmīgās rindas, pūlējos iegaumēt vienīgi pašu svarīgāko: kas īsti man jādara, kā un kur jāievada roka. Taču, aši pārskatot melnās rindiņas, nemitīgi atklāju jaunus šausmu aprakstus. Tie paši dūrās acīs:
… ņemot vērā briesmas, ka ļoti iespējams plīsums …
… iekšējais un kombinētais pagrieziens ir operācijas, kas pieskaitāmas pie mātei visbīstamākajām dzemdnie- ciskām operācijām …
Un kā noslēguma akords:
… Ķatra novilcināta stunda briesmas padara lielākas…
Pietiek! Lasīšanai bija rezultāti: man galvā viss galīgi sajuka un acumirklī kļuva skaidrs, ka nesaprotu neko un,
galvenais, kādu pagriezienu es beigu beigās izdarīšu — kombinēto, nekombinēto, taisno vai greizo …
Atgrūdu grāmatu un atkritu krēslā, cenzdamies sakārtot juceklīgās domas … Tad paraudzījos pulkstenī. Nolādēts!- Izrādās, esmu mājās jau divpadsmit minūtes. Bet tur mani gaida!