noslēpumainākajām lietām pasaulē, šajā ziņā nedrīkst būt nekādas pašdarbības. Ja vēlreiz kaut kas tāds atkārtosies, es tevi izslēgšu no Ēnu ordeņa uz visiem laikiem, stingrā balsi paziņoja Rozenkrancs.
Skaidrs, ka pēc šāda negaidīta sarunas sākuma iestājās nepatīkama klusuma mirklis. Es biju dabūjis brāzienu par to, ka neesmu sekmēs tik labs kā Blumberga, savukārt Blumberga par to, ka lien, kur nav atļauts. Nu, bet tā taču ir Blumberga!
Sapratis, ka klusuma bridis ir ieildzis, Rozenkrancs pasmaidīja.
- Labi! viņš teica. Ēnu ordenis kontrolē jūs abus un situāciju kopumā. Par laimi, neko briesmīgu sastrādājuši neesat. Parastie jaunuļu nedarbi. Bet ņemiet vērā tas, ko es teicu, ir ļoti nopietni. Lai nebūtu nekādas pašdarbības!
Tagad pie lietas. Izlasiet, lūdzu, abi šo mazo ziņu šodienas Neatkarīgajā. Tā ir piektās lappuses augšējā labajā stūri. Viņš pastiepa mums katram pa laikrakstam.
Es paņēmu avīzi un atšķiru piekto lappusi. “Muzejā pazūd mazs zēns” vēstīja virsraksts. Ari turpinājums bija tādā pašā garā. “Vakar pēcpusdienā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja ekspozīcijas apskates laikā mīklaini pazudis piecus gadus vecais Juris L., kurš kopā ar atpūtas nometnes bērnu grupu bija ieradies ekskursijā uz Rīgu. Kā apgalvo liecinieki, zēns muzejā ienācis, bet tad nozudis. Dīvaini ir tas, ka muzeja novērošanas kameras ir fiksējušas Jura L. un pārējās bērnu grupas ierašanos. Kādā bridi zēns vienkārši pazudis, kaut ari ierakstā nav redzams, ka viņš būtu izgājis no muzeja telpām. Policija ir sākusi Jura L. meklēšanu, tomēr to apgrūtina
apstāklis, ka muzeju tajā laikā apmeklējusi vienīgi atpūtas nometnes grupa. Jebkuru informāciju, kas sekmētu zēna atrašanu, lūdzam paziņot pa tālruni 01652841 vai tuvākajā policijas iecirknī.”
Izlasījis šo, es mirkli padomāju un vaicāju: Vai tiešām mums jātic visam tam, kas rakstīts avīzē? Iznāk, ka zēns muzejā vienkārši izkūpējis gaisā!
- Diemžēl tā ir. Ēnu ordeņa rīcībā ir drošības kameru ieraksts. Tas gan nav diezin cik labas kvalitātes, tomēr viss ir redzams. Sasēdieties tuvāk, tūlīt parādīšu! noteica Rozenkrancs un izvilka no somas planšetdatoru.
Mums abiem ar Kati, noskatoties ierakstu, nācās secināt, ka ir tieši tā, kā raksta avīze. Mazais, nemierīgais, gaišmatainais puišelis sarkanā krekliņā dīdās pa izstāžu zāli un tad vienā mirklī pazūd no ieraksta. Viņa tajā vienkārši vairs nav.
- Dīvaini! noteica Kate. Pazudis bez pēdām. Tas izskatās tā, it kā viņš būtu teleportējies vai iegājis kādā portālā… Drīzāk portālā. Paga, paga! Apziņas blokators taču iedarbojas arī uz novērošanas kamerām?
Te bija mana kārta iebilst Katei. Ja apziņas blokators būtu ieslēgts, tas spētu nobloķēt attēlu apmēram trīs minūtes. Tā vieta ierakstā izskatītos tā, it kā būtu slikti samontēta. Nodarbībās mācījāmies šīs lietas atpazīt. Nekā tāda taču nav! Mēs te noskatījāmies desmit minūtes ieraksta. Nekādu svārstību! Attēlā redzami tikai četrpadsmit bērni un četras tantes, kas viņus pavada, un divas kundzītes zāles uzraudzes. Es nezinu, vai kāds svešais nav pamanāms ierakstos citviet muzejā, jo tam taču ir trīs stāvi. Varbūt ir iespējams nostāties tā, ka novērošanas kameras kaut ko nespēj saskatīt?
- Loģisks spriedums. Esat kaut ko iemācījušies, pamāja Rozenkrancs. Ordenī pārbaudījām visus ierakstus. Neviena svešinieka tur nav. Jā, principā ir iespējams nostāties tā, lai objekts nebūtu kameru redzamības zonā, tomēr zāles uzraudzes policijai vienā balsī apgalvo svešinieku muzejā nav bijis. Tikai šī grupa. Kurš tad ies uz muzeju pēcjāņu svētdienā, vasaras vidū, pašā atvaļinājumu karstumā?
- Bet vai nevarētu būt tā, ka puika nejauši kaut kur iekļuvis? Kādā nelielā, šķietami nepamanāmā portālā? Pats mums teici, ka tā mēdz notikt! savu versiju izvirzīja Kate.
- C klases portāls? es negaidīti pats sev ievaicājos.
- Bravo, Kristofer, tu atceries pat to! iesaucās Rozenkrancs. Varbūt atgādināsi, kas ir C klases portāli? viņš klusākā balsī un smīnīgām acīm piebilda.
- C klases portāli ir grūti identificējami portāli ar neskaidru atrašanās vietu, kas var atvērties neregulāri un nekontrolējami. Pēc izmēra tie ir nelieli un parasti neapdraud pieaugušos, tomēr var ieraut sevī mazus bērnus vai neliela auguma cilvēkus, kas kaut kāda iemesla dēļ nekontrolē vai nav spējīgi kontrolēt savu apziņu. Parasti tie pārvietojas telpā viena kontinenta robežās, es noskaitīju paragrāfu no portālu teorijas.
- Bravo, Kristofer! Diemžēl C klases portāls ir viens no nedaudzajiem ticamajiem pieņēmumiem. Tas visu izskaidrotu, nopūtās Rozenkrancs. Redziet, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs jau patiesībā nav nekāds muzejs. Ēka ir ļoti sena. Viena no noslēpumainākajām Rīgas celtnēm, būtībā vecākā mūra celtne, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Tā celta kā Svētā Georga
kapela ap 1204. gadu. Protams, Georga vārds laika gaitā latviskojies par svēto Juri. Pazudušo puišeli arī sauc Juris. Interesanta sakritība! Ar ēku saistās īpatnēji enerģētiski uzplaiksnījumi un šausminoši nostāsti. Ari par ceļošanu laikā un telpā. Esam to pētījuši vairākkārt, pēdējo reizi toreiz, kad tur darbojās poļu restauratori. Tas bija divdesmitā gadsimta astoņdesmito gadu nogalē. Tomēr Ēnu ordenim tā arī nav izdevies atrast, kurā vietā tur atrodams portāls. Vienubrīd domājām, ka tāda tur nav vispār, jo nekas par tā esamību neliecināja.
Pēc vakardienas notikumiem uzskatām ja portāls tur tiešām ir, tad tas ir ļoti mazs un grūti pamanāms. Neslēpšu, ka naktī izmeklējāmies to visādi. Ir tikai stipra virpuļveida enerģiju putra, kas cita citu izslēdz. Kapelas vienā stūrī ir ārkārtīgi spēcīga negatīvās enerģijas plūsma. Muzeja zāļu uzraudzes sūdzas ja tur ilgāk pastāvot, tad sākot sāpēt galva. Dažu metru attālumā no šī starojuma avota plūst gluži pretējs starojums! Kā teica zāles uzraudze kad sākot sāpēt galva, atliekot vien nostāties tur, un sāpes pārejot. Pārmērījām vakarnakt visu telpu kā nu ne, mēraparāti burtiski jūk prātā! Vienā kapelas pusē negatīvas enerģijas maksimums, bet otrā pozitīvas. Ari akmens sienas izstaro enerģiju. Katra citāda. Tā vien šķiet, ka zobenbrāļi sienās iemūrējuši pagānu tempļu ziedokļu akmeņus. Nemaz jau nerunājot par kapelas centru, kas, kā parasti, atrodas senas un spēcīgas pagānu svētnīcas altārvietā. Enerģētisko virpuļu dēļ kapela celta ar nelielu nobīdi no tradicionālās debespušu ass. Tas viss būtu interesanti vēstures pētniekiem, bet mēs galu galā neko neatradām.
Gildensternam radās doma, ka portālu spētu atrast tikai bērni. Diez kas nav, bet tā ir vienīgā vērā ņemamā ideja. Mēs Ēnu ordenī tik sarežģītu uzdevumu veikšanai neizmantojam zemākās pakāpes mācekļus, kādi esat jūs. Tomēr Padome šoreiz nolēma, ka jāpamēģina, jo pazudis mazs puisēns. Tā nu ir sanācis, ka jaunākie ordenī esat jūs. Varat, protams, atteikties, jo tas, iespējams, būs bīstami. Neviens jums nepārmetīs. Tomēr, ja esat ar mieru, tad rīt bez desmit vienpadsmitos es jūs gaidu uz soliņa pretī muzejam. Mēs gribam, lai tu Kristofer, un tu, Kate, apskatītu muzeju. Varbūt kaut ko pamanīsiet. Ja neiznāks, neiznāks, tomēr neslēpšu: ar jums saistās mūsu vienīgā cerība. Pēc mūsu aprēķiniem, mazais Jurītis spēs noturēties portālā apmēram trīs diennaktis. Viņam mugursomā ir ūdens pudele un našķi. Nekas sevišķs, bet labāk nekā nekas.
Rozenkrancs izņēma no somas divas mapes.