Выбрать главу

Ja Anatēma tobrīd pilnībā valdītu pār savu prātu (Ādama klātbūtnē neviens to nespēja), tad ievērotu, ka, tiklīdz viņa sāk domāt par Ādamu vairāk nekā tikai pavirši, domas noslīd no viņa kā ūdens no pīles.

- Interesanti gan! - Ādams prātā jau šķirstīja grāmatu ar jaukajiem, precīzajiem pravietojumiem. - Tajā teikts, kas uzvarēs Lielajā turnīrā, vai ne?

- Nē, - Anatēma atbildēja.

- Vai tur ir gaisa kuģi?

- Tikai daži, - Anatēma sacīja.

- Un roboti? - Ādamā modās cerība.

- Diemžēl ne.

- Tad nu gan nav tik jauka, manuprāt, - Ādams nosprieda. - Kas tā par nākotni bez robotiem un gaisa kuģiem!

Trīs dienas - tā arī visa nākotne, Anatēma drūmi nodomāja. Lūk, kas tur ir.

- Vai vēlies limonādi? - viņa pajautāja.

Bridi vilcinājies, Ādams nolēma ķerties vērsim pie ragiem.

- Atvainojiet, ka prasu, bet, ja tas nav pārāk personīgi, vai jūs esat ragana? - viņš pajautāja.

Anatēma samiedza acis. Laikam jau misis Hendersone izošņājusi.

- Daži tā varētu domāt, - viņa atbildēja, - bet es patiesībā esmu okultiste.

- Labi, tad jau viss kārtībā, - Ādams kļuva priecīgāks.

Anatēma ar skatienu nomērīja viņu no galvas līdz

kājām.

- Vai zini, ar ko nodarbojas okultisti? - viņa pajautāja.

- 0 jā, - Ādams pašpārliecināti atbildēja.

- Nu jau tu izskaties priecīgāks, - Anatēma secināja, - ienāc. Pati arī labprāt kaut ko iedzeršu. Un vēl... Ādam Jang?

-Jā?

- Tu nospriedi, ka savām acīm jātic, vai ne?

- Es, vai? - Ādams jutās vainīgs.

Ar Suni gan bija negals. Viņš negribēja iet namiņā un, pieplacis slieksnim, sāka rūkt.

- Nāc nu, muļķa Suns, - Ādams teica, apjucis skatīdamies uz Anatēmu. - Tas taču tikai Jasmīnu namiņš. Parasti jau viņš mani klausa uz vārda.

- Vari ielaist dārzā, - Anatēma ieteica.

- Nē, viņam jādara tas, ko es saku. Izlasīju grāmatā. Dresūra ir nopietna lieta. Lasīju, ka visus suņus var izdresēt. Mans tēvs teica, ka varu paturēt tikai tad, ja kārtīgi apmācīšu. Klausies, Suns! Iekšā!

Suns iegaudojās un lūdzoši paskatījās uz saimnieku, ar strupo asti reizi vai divas uzsizdams pa zemi.

Saimnieka balss.

Visnotaļ negribīgi, it kā pret stāvu kalnu, viņš pārlīda pāri slieksnim.

- Nu re, - Ādama balsī jautās lepnums, - labs puika. Jau atkal Sunī sadega gabaliņš elles...

Anatēma aizvēra durvis.

Virs Jasmīnu namiņa durvīm jau vairākus gadsimtus karājās zirga pakavs - kopš pirmajiem īpašniekiem, kad trakoja mēris un saimnieks nolēma iespēju robežās aizsargāties ar visiem pieejamiem līdzekļiem.

Sarūsējis, gadsimtu gaitā pārklāts ar krāsu kārtām. Nedz Ādams, nedz Anatēma nepievērsa pakavam uzmanību, tāpēc neievēroja, ka tas sakarsis līdz baltkvēlei un tagad lēnām atdziest.

AZIRAFALA KAKAO STĀVĒJA NEAIZSKARTS.

Vienīgā skaņa istabā bija ik pa brīdim pāršķirta lapa. Laiku pa laikam pie durvīm pagrabinājās potenciālie kaimiņveikala intīmo grāmatu pircēji, sajaukuši durvis. Azirafals nelikās dzirdam.

Reizi vai divas viņš gandrīz vai nolamājās.

jasmīnu namiņā Anatēma nebija īsti iekārtojusies. Lielākā daļa mantu stāvēja, sakrautas uz galda. Iespaidīga aina. Izskatījās, it kā vudu priesteriene būtu aplaupījusi zinātnisku preču veikalu.

- Vienreizēji! - Ādams bija sajūsmā. - Kas tā par ierīci .ir trim kājām?

- Teodolīts, - Anatēma atsaucās no virtuves. - Enerģētisko līniju noteikšanai.

- Un kas ir enerģētiskās līnijas? - Ādams gribēja zināt. Anatēma paskaidroja.

- Forši, vai tiešam? - viņš brīnījās.

1

Visas pieminētās ir grupas Queen dziesmas. (Red. piez.)

2

Teodolīts - leņķu mērīšanas instruments. (Tulk. piez.)

3

Sešpadsmitā gadsimta pamuļķltis, nav rada ASV prezidentam.

4

Interesanti, ka viens no šiem stāstiem ir tīra patiesība.

5

Intervija notika 1983. gadā un skanēja šādi:

J. Tātad jūs esat ANO sekretārs?

A. Si.

J. Vai esat saticis Elvisu?

6

Misters Tomass Trefols ar kundzi (no Elmsas, Peigntonā). Viņi vienmēr apgalvoja, ka viens no jaukākajiem mirkļiem atvaļinājuma laikā neesot lasit laikrakstus vai klausīties ziņas, bet tieši otrādi -tikt no tā visa projām. Misteru Trefolu sagrāba vēdergraizes, bet misis Trefola jau pirmajā dienā pārsauļojās, un tagad, pēc pusotras nedēļas, abi beidzot varēja iziet laukā.

7

Nav svarīgi, kā četrotne sevi dēvēja. Tā bieži mainīja nosaukumu atkarībā no tā, ko iepriekšējā vakarā bija lasījis vai redzējis Ādams Jangs (Ādama Janga brigāde, Ādams & Co, banda Caurums krītā, Populārais četrinieks, īsto supervaroņu leģions, Karjera banda, Slepenais četrinieks, Tedfildas taisnības biedrība, Galaksotroni, Četras taisnīgas personas, Dumpinieki). Visi teica VIŅI, un visbeidzot viņi paši arī.

8

Speķazīle Džonsons bija nožēlojams, savam vecumam pārāk liels zēns. Tāds ir katrā skolā, ne jau vienmēr resnitis, taču milzenis, kura apģērbam ir gandrīz tāds pats izmērs kā tēvam. Viņu pirkstos plīst papirs, lūst pildspalvas. Citi bērni, ar kuriem Džonsons gribēja rotaļāties, beigās pakļuva zem viņa milzīgajām kājām. Speķazīle Džonsons kļuva par huligānu gandrīz pašaizsardzības dēļ vien. Labāk lai tevi sauc par huligānu, jo tas vismaz nozimē zināmu dedzību un kontroli un tevi nesaukā par lielo lempi. Sporta skolotāji bija izmisumā: ja Speķazīli kaut cik interesētu sports, skola uzvarētu visās sacensībās, taču viņam tas bija vienaldzigs. Speķazīle slepeni aizrāvās ar tropisko zivju kolekciju, par kuru saņēma godalgas. Speķazīle un Ādams Jangs bija dzimuši vienā gadā, ar dažu stundu starpību. Vecāki nebija izstāstījuši, ka viņš ir adoptēts. Redzat? Jaundzimušo jautājumā jums bija taisniba.

9

Hastar lar visa - acīmredzot Hasta la vista (spāņu vai.) - uz drīzu redzēšanos. (Tulk. piez.)

-Jā-

- Jebkura vietā?

-Jā-

- Neesmu redzējis. Zili zaļi brīnumi - neredzamas līnijas visapkārt, un es tās nemaz neredzu.

Ādams nebija no tiem, kas klausās citos, bet tagad gan piedzīvoja aizraujošākās divdesmit minūtes dzīvē, vismaz todien. Jangu mājās neviens nesita pie koka un nemeta pār plecu sāli. Vienīgais pussolis uz pārdabiskā atzīšanu bija noticis Ādama bērnībā, proti, negribīga izlikšanās, ka Ziemassvētku vecītis nolaižas lejā pa skursteni.1

Ādams alka pēc kaut kā okultāka nekā Ražas svētki. Anatēmas teikto viņa prāts uzsūca kā dzēšlapa ūdeni.

Suns rūkdams gulēja zem galda, nopietni šaubīdamies pats par sevi.

Anatēma ticēja ne tikai enerģētiskajām līnijām, bet arī roņiem, vaļiem, divriteņiem, mūžamežiem, pilngraudu maizei, papīra otrreizējai pārstrādei, balto izsūtīšanai no Dienvidāfrikas un amerikāņu izsūtīšanai no it visurienes, ieskaitot Longailendu. Savu ticību viņa nekārtoja pa plauktiem, tāpēc viss bija savēlies milzīgā bezšuvju kamolā, kuram blakus Žannas d’Arkas principi atgādinātu vien aptuvenu priekšstatu. Kalnu pārcelšanas mērogā Anatēmas ticība būtu nulle, komats, pieci alpi.2