Seibls relaksēti vēroja, kā ieplūst nauda. CHOW™ pamazām ieņēma ekoloģisko nišu, kuru agrāk aizpildīja pārtika bez preču zīmes.
CHOW™ sekoja SNACKS™ - ātrās uzkodas, ražotas no īstiem atkritumiem.
Pēdējais Seibla fantāzijas auglis bija MEALS™ - tas pats CHOW™ ar cukura un tauku piedevām. Apēdot zināmu daudzumu, teorētiski varēja a) ļoti aptaukoties un b) nomirt no nepietiekama uztura.
Šāds paradokss Seiblu valdzināt valdzināja.
Šobrīd MEALS™ tika testēts visā Amerikā. Picas MEALS, zivju MEALS, Sičuānas MEALS, makrobiotiskā rīsa MEALS. Pat hamburgeru MEALS.
Limuzīns apstājās Demoinā, Aiovas štatā, pie ātrās ēstuves Burger Lord, kas arī pilnībā piederēja Seibla korporācijai. Pēdējā pusgadā te tika laisti tautā hamburgeru MEALS. Seibls gribēja redzēt akcijas rezultātus.
Pieliecies viņš piesita stiklam, kas šķīra pasažieri no automašīnas vadītāja. Šoferis nospieda slēdzi, un stikls aizslīdēja malā.
- Klausos, ser...
- Uzmetīšu aci mūsu projektam, Marlon. Būšu tur desmit minūtes, bet pēc tam brauksim atpakaļ uz Losandželosu.
- Jā, ser.
Seibls iegāja Burger Lord, kas bija tieši tāds pats kā citi Amerikas Burger Lord.' Bērnu stūrīti dejoja firmas klauns. Viesmīļiem visur bija vienādi saulains smaids, kas nekad neatspoguļojās acīs. Aiz letes stāvēja tukls pusmūža vīrs Burger Lord formastērpā un klusi svilpoja, aizrāvies darbā un mezdams uz pannas hamburgerus.
Seibls piegāja pie letes.
- Labdien! Mani-sauc-Mērija, - atskanēja meitenes balss. - Kā-varu-jums-pakalpot?
- Dubulto, pikanto, labi daudz frī, bez sinepēm, -Seibls pasūtīja.
- Ko-dzersim?
- īpaši biezo šokolādes-banānu kokteili!
Meitene nospieda uz kases aparāta mazu piktogrammu (lasītprasme ēstuvju darbiniekiem vairs nebija obligāta, smaids gan). Pēc tam viņa pagriezās pret apaļīgo pavāru.
- DH, F, bez sinepēm, - viņa teica. - Šoko kokteilis.
- Uhu, - pavārs nodūdoja.
Pēc tam viņš salika papīra traukos nelielas devas, apstādamies, tikai lai atglaustu no pieres pasirmo matu cekulu.
- Lūdzu, - viņš teica.
Meitene paņēma, neveltīdama viņam pat skatiena. Pavārs priecīgs atgriezās pie pannas, klusi dziedādams: Loooooove me tender, looooove me long, never Iet me go...
Seibls ievēroja, ka dungošana nesaskan ar fonā skanošo Burger Lord reklāmas džinglu, tāpēc piekodināja sev atcerēties, ka pavārs jāatlaiž no darba.
Labdien-mani-sauc-Mērija pasniedza Seiblam MEALS™ un novēlēja jauku dienu.
Atradis vietu pie plastmasas galdiņa, Seibls apsēdās plastmasas krēslā un pārbaudīja ēdienu.
Sintētiska maizīte. Sintētisks burgers, frī, kas nav kartupeļus redzējis ne tuvumā. Mākslīga mērce. Pat (Seibls ar to īpaši lepojās) mākslīgs sālīts gurķis. Piena kokteili viņš pat nepaņēma rokā. Tajā nebija nekādu uzturvielu, bet sāncenši jau arī tirgoja tādus pašus.
Visapkārt cilvēki ēda ne-pārtiku bez lielas sajūsmas, taču arī nepauda vairāk nepatikas kā citos planētas bur-geru ķēdes iestādījumos.
Seibls piecēlās, aiznesa paplāti uz plauktu ar uzrakstu LŪDZU NEAPĒSTO UZMANĪGI IZMEST ATKRITUMOS un visu pirkumu izmeta. Ja kāds viņam pateiktu, ka Āfrikā bērni mirst badā, Seibls justos glaimots, ka novērtējat viņa pūliņus.
Kāds viegli paraustīja viņu aiz piedurknes.
- Vai jūs būtu misters Seibls? - jautāja neliela auguma vīrs ar brillēm un International Express cepuri, turēdams rokā sainīti brūnā papīrā.
Seibls pamāja.
- Man jau tā šķita. Pametu acis visapkārt, meklēju slaidu, bārdainu džentlmeni elegantā uzvalkā, tādu te jau daudz nevar būt. Jums sūtījums, ser.
Seibls parakstījās ar īsto vārdu - viens vārds, četri burti. Rīmējas ar vārdu “gads”.
- Mīļš paldies, ser, - kurjers sacīja un tad piebilda, - vai tas vīrs aiz letes... jums kādu neatgādina?
- Nē, - Seibls atbildēja.
Iedevis kurjeram dzeramnaudā piecus dolārus, viņš atvēra paciņu.
Tajā bija mazi vara svariņi.
Seibla sejā parādījās glums smaids un tūlīt ari pazuda.
- Bija jau ari pēdējais laiks, - viņš teica un iebāza svarus kabatā, neuztraukdamies, ka var sabojāt smalko, melno uzvalku, un tad devās uz limuzīnu.
- Atpakaļ uz biroju? - šoferis pajautāja.
- Uz lidostu, - Seibls atbildēja. - Vispirms piezvani! Es gribu biļeti uz Angliju.
- Jā, ser, biļeti uz Angliju, turp un atpakaļ.
Seibls aptaustīja kabatā svarus.
- Šoreiz tikai turp, - viņš teica. - Atpakaļ nopirkšu pats. Jā, un vēl piezvani uz biroju un pasaki, ka visas tikšanās atceltas.
- Cik ilgi būsiet projām, ser?
- Atgriezīšos tuvākajā nākotnē.
Tikmēr Burger Lord tuklais virs ar matu cekulu meta uz pannas kārtējos sešus burgerus. Juzdamies laimīgākais cilvēks pasaulē, viņš klusi jo klusi dungoja: y’ain’t never caught a rabbit and y’ain’t nofriend of mine...'
viņi ieinteresēti klausījās. Laukā smidzināja. Tērauda plākšņu un linoleja atgriezumu nojume karjerā tik tikko spēja pasargāt pulciņu no lietus. Visi skatījās uz Ādamu, it kā jautādami, ko lietus laikā var darīt. Taču neviens nebija vilies. Stāstot jaunumus, Ādama acis līksmi mirdzēja.
Tikai trijos nakti viņš bija beidzis lasīt Anatēmas žurnālus un aizgājis gulēt.
- Un vēl tur bija par Čārlzu Fortu, - Ādams teica, - kas izsauc zivju un varžu lietu, un vispār...
- Ej nu, - Pipars novilka, - tiešām dzīvas vardes?
- Nūja, - Ādams jau iekarsa, - lēkāja apkārt kurkstēdamas. Cilvēki beigās bija ar mieru maksāt, lai tik dabūtu viņu projām... un...
Ādams meklēja prātā vēl kaut ko, gribēdams dāvāt draugiem tādu pašu prieku, kādu bija guvis lasīdams.
- Un viņš aizburāja ar Mary Celeste... un nodibināja Ber-mudu trīsstūri. Tas ir Bermudā, - viņš izpalīdzīgi paskaidroja.
- Nē, to nu gan viņš nevarēja izdarīt, - Venslideils stingri iebilda, - es ari lasīju par Mary Celeste: kuģi atrada bez nevienas dzīvas dvēseles. Tieši tāpēc tas kļuva slavens. Atrada peldam jūrā bez neviena cilvēka.
- Es nesaku, ka viņš bija uz kuģa, kad to atrada, -Ādams atcirta. - Tobrīd jau viņa tur nebija. Nolaidās NLO un viņu paņēma. Es domāju, ka visi to zina.
Gaisotne tā kā atslāba. NLO vismaz bija kaut kas pazīstams. Moderno laiku NLO VIŅI īsti neticēja (trūka pierādījumu), tomēr uzmanīgi klausījās Ādamā.
-Ja es būtu atnācējs no Visuma, - Pipars pauda visu viedokli, - tad nestaigātu riņķi, stāstot par noslēpumaino kosmisko harmoniju. Es teiktu, - viņa sāka runāt zemā balsi caur degunu, it kā uzvilkusi baisu, melnu masku: - Es teiktu, ka man ir lāzers, tāpēc dariet, ko jums saku, dumpīgās cūkas!
Pārējie pamāja. Karjerā VIŅU iemīļotā rotaļa balstījās uz populāru seriālu ar lāzeriem, robotiem un princesi, kuras mati bija ieveidoti kā stereo austiņas (visi bija vienisprātis, ka lai nu kas, bet Pipars stulbās princeses lomai neder). Rotaļa parasti beidzās ar strīdu: visi gribēja stilīgo melno ķiveri un spridzināt planētas. Ādamam ļaundaru lomas padevās vislabāk; brēcot, ka viņš spēj uzspridzināt pasauli, izklausījās, ka viņš patiešām to spēj. VIŅI ar sirdi un dvēseli bija planētu iznicinātāju pusē, ja vien vienlaikus varētu ari izglābt princeses.