- Manuprāt, visai personisks jautājums,-viņš atbildēja. - Proti, šobrīd. Taču, lai nu kā, jāmēģina. Jāpieliek visi spēki.
Citrons redzēja, ka viņa roka sniedzas pēc gaiļa.
- Nav pārāk higiēniska vieta maltītes gatavošanai, vai tev tā nešķiet? Tādos džungļos. Vai tad te ir dārza svētki? Kur es galu galā atrodos?
- Haiti, - viņš atbildēja.
- Nolādēts. Pārāk tālu. Taču varēja būt vēl ļaunāk. Labi, man jāiet. Paliec sveiks!
Citrons palika viens ar savām domām.
- Pie joda to Loa, - viņš burkšķēja zem deguna.
Brīdi viņš skatījās tukšām acīm un tad paņēma somu
un Chivas Regal pudeli. Ir vismaz divi paņēmieni, kā kādu pārvērst zombijā. Viņš izvēlējās vieglāko ceļu.
Viļņi skaļi sitās pret krastu. Palmas šūpojās.
Tuvojās vētra.
iedegās gaismas. Kabeļtelevīzijas The Power Cable (Nebraska) evaņģēliskais koris uzsāka dziesmu Jēzus ir manas dzīves pults telefona montieris, kas teju noslīka arvien spēcīgākā vēja šalkās.
Mārvins 0. Begmens sakārtoja kaklasaiti, pārbaudīja spogulī savu smaidu, uzsita pa dibenu personīgajai asistentei (mis Sindijai Kelerheilsai - pirms trim gadiem Penthouse jūlija numura vāka meitenei -, kas, uzsākot jaunu karjeru, bija atstājusi to visu pagātnē) un izgāja studijas gaismās.
Jēzus nepārtrauks sarunu, kamēr visu nepateiksi tu
Ar Viņu nebūs viltus savienojumu
Saņemot rēķinu, viss būs kārtīgi uzskaitīts
Viņš ir tavas dzīves pults telefona montieris
Tā dziedāja koris. Mārvinam dziesma patika. Viņš pats bija tās autors. Vēl viņš bija sacerējis dziesmas Laimīgais misters Jēzus, Jēzu, vai drīkstu atnākt un palikt pie tevis? Ak, liesmojošais krusts, Jēzus ir uzlīme uz manas dvēseles bufera, tāpat ari Ja mani uzrauj debesīs, pārķer mana pikapa stūri. Mārvina dziesmas bija pieejamas gan ilgspēlējošā platē, gan kasetē un CD Jēzus ir savs čalis un tika reklamētas ik pēc četrām minūtēm Begmena evaņģēliskajā tīklā.7
Dzeja bija bez atskaņām un parasti bezjēdzīga, turklāt Mārvins nebija īpaši muzikāls un zaga melodijas no vecām kantrimūzikas dziesmām, tomēr bija pārdevis jau vairāk nekā četrus miljonus ierakstu.
Karjeru Mārvins bija uzsācis kā kantri dziedātājs, izpildot vecas Konveja Tviti un Džonija Keša dziesmas. Viņš regulāri koncertēja Sankventina cietumā, līdz beigās cilvēktiesību aizstāvji viņu no turienes atbrīvoja, balstoties uz likumu par cietsirdīgu un neatbilstošu soda izciešanu.
Tieši tad Mārvins pievērsās reliģijai. Ne jau klusi, personīgi, darot labus darbus vai dzīvojot krietnu dzīvi, nedz arī uzsienot kaklasaiti un zvanot pie kaimiņu durvīm, bet izveidojot personīgās televīzijas kanālu un liekot skatītājiem sūtīt sev naudu.
Viņš izveidoja ideālu televīzijas programmu Mārvina vārda stunda (fundamentālistu prieks!). Četras trīsminūšu dziesmiņas no skaņuplates, divdesmit minūtes par elles ugunīm, piecas - cilvēku dziedināšanai. (Pārējās divdesmit trīs pārmaiņus tika veltītas glaimiem, diedelēšanai, draudīgiem lūgumiem un dažkārt tiešai naudas izspiešanai.) Sākumā Mārvins tiešām aicināja ļaudis uz studiju, lai tos dziedinātu, taču saprata, ka tas ir pārāk sarežģīti, tāpēc tagad vienkārši ziņoja par vīzijām un skatītājiem no visas Amerikas, kas pēc raidījumiem bija brīnumaini atlabuši. Tas bija daudz vieglāk: nevajadzēja vairs algot aktierus, turklāt neviens nevarēja pārbaudīt izdziedināšanas gadījumu skaitu.8
Pasaule ir daudz sarežģītāka, nekā uzskata vairums cilvēku. Daudzi, piemēram, uzskatīja, ka Mārvins nav īsts ticīgais, jo ar to nopelna daudz naudas. Viņi kļūdījās. Mārvins ticēja no visas sirds un nešaubīdamies, turklāt liela peļņas daļa aizplūda uz, viņaprāt, Dieva darbiem.
Telefonlīnijā ar Glābēju nekad nav traucējumu
Viņš ir uz vietas jebkurā stundā, dienā un naktī
Zvani J-Ē-Z-U-M vienmēr ir bez maksas
Viņš ir tavas dzīves pults telefona montieris
Pirmā dziesma beidzās, un Mārvins, iznācis kameru priekšā, pieticīgi pacēla rokas, lūgdams apklust. Vadības kabīnes operatori izslēdza aplausu ierakstu.
- Brāļi un māsas, paldies jums, paldies, vai nebija skaisti? Un neaizmirstiet, ka šo pacilājošo dziesmu un ari citas varat noklausīties kasetē Jēzus ir savs čalis, jums tikai jāpiezvana 1-800-NAUDA un jāpiesaka ziedojums.
Viņš kļuva nopietnāks.
- Brāļi un māsas, man ir vēsts jums visiem, svarīga vēsts no mūsu Kunga jums visiem - vīriem, sievām un bērniem. Draugi, ļaujiet man pastāstīt jums par Apokalipsi. Tas viss ir rakstīts jūsu Bībelēs: mūsu Kungs deva Atklāsmi Svētajam Jānim Patmas salā, tāpat arī Daniēla grāmatā. Draugi, mūsu Kungs vienmēr runā tieši par jūsu nākotni. Un kas jūs sagaida?
Karš. Piesārņojums. Bads. Nāve. Asins upes. Lielas zemestrīces. Kodolraķetes. Tuvojas baisi laiki, brāļi un māsas. Ir tikai viens ceļš, kā no tā izvairīties.
Pirms iznīcība nāk - pirms četri Apokalipses jātnieki ierodas - pirms kodolraķešu lietus gāzīs uz neticīgajiem, -notiks uzņemšana debesīs.
Es jau dzirdu jūsu jautājumu: bet kas tas ir?
Uzņemšana debesīs, brāļi un māsas, notiks tā: ikviens patiesi ticīgais tiks pacelts gaisā, lai ko tobrīd darīs -sēdēs vannā, strādās, brauks ar automašīnu vai mājās lasīs Bībeli. Un tad pēkšņi jūs būsiet gaisā - ideālos, pilnīgi veselos ķermeņos. Un jūs no augšas noskatīsieties uz pasauli, kurai lemti iznīcības gadi. Izglābsies tikai ticīgie, tikai tie, kas atdzimuši no jauna, un tie vairs nepazīs sāpes, nāvi, šausmas un mokas. Pēc tam sāksies lielais karš starp Debesīm un Elli, un Debesis iznīdēs Elles spēkus, un Dievs noslaucīs visas asaras no viņu acīm, un nebūs vairs nāves, bēdu, asaru, tāpat ari sāpju, un Viņš valdīs godībā mūžu mūžos...
Mārvins pēkšņi apklusa.
- Jā, labs mēģinājums, - viņš atsāka pavisam citā balsī, - tomēr tā nemaz nebūs. Patiesībā jau ne.
Gribu teikt, ka jums taisnība par uguni, karu un visu pārējo. Bet uzņemšana debesīs - nu, ja jūs varētu redzēt viņus visus debesīs, visus tos leģionus, kuru ir milzums, ciktāl var izsekot prāts un tālāk, jūdzi pēc jūdzes, ar liesmojošiem zobeniem -jā, ko es gribēju teikt -, kuram tad ir laiks staigāt apkārt un vākt cilvēkus un celt šos gaisā, un ķiķināt par tiem, kas mirst no staru slimības uz saplosītas, degošas zemes? Un vēl gribu piebilst - vai tiešām jums ir pieņemama tāda morāle?
Un vēl tā runāšana, ka Debesis neizbēgami uzvarēs... Nu, godīgi sakot, ja tiešām tā būtu paredzēts, tad pirmām kārtām nebūtu nekādu debesu kara, vai ne? Tā ir propaganda. Vienkārša un elementāra. Mūsu izredzes uzvarēt nav lielākas par piecdesmit procentiem. Tikpat labi varat aizsūtīt naudu sātanistu uzticības tālrunim, lai sedz jūsu derību izdevumus, lai gan, godīgi sakot, kad uguns kritīs no debesīm un viļņos asins jūra, jūs visus šā vai tā ieskaitīs civilajos upuros. Runājot par mūsu karu un jūsu karu, bojā ies visi un pēc tam lai pats Dievs visu sašķiro, vai ne?
Jā, un atvainojiet, ka es te stāvu un tarkšķu. Vēl tikai īss jautājums - kur es īsti atrodos?