Nekādi teatrāli efekti nesekoja. Vienīgi parādījās Azirafals, kas sēdēja blakus misis Treisijai.
- Ai, tirpas pārskrēja, - viņa teica, ar skatienu nomērīdama eņģeli no galvas līdz kājām, un tad mazliet vīlusies piebilda, - ak, es domāju, ka esat jaunāks.
Šedvels uzmeta eņģelim kvēli greizsirdīgu skatienu, zīmīgi taustīdams šautenes stobru.
Azirafals paskatījās lejup uz savu jauno ķermeni, diemžēl ļoti līdzīgu vecajam, lai gan mētelis bija tīrāks.
- Labi gan, ka viss ir galā, - viņš teica.
- Nav gan, pats zini. Nepavisam ne, - Kroulijs atsaucās.
Virs galvas kā makaroni katlā mutuļoja mākoņi.
- Saproti, - Kroulija balsī skanēja dzelžaini drūma nolemtība, - nav jau tik vienkārši. Tu domā - kari sākas tāpēc, ka nošauj kādu vecu hercogu vai kāds nogriež otram ausi, vai ari raķetes tiek izvietotas kādam ne pa prātam? Tā jau nemaz nav. Tie jau tikai iegansti, nekas vairāk. īstais kara cēlonis ir savstarpēja neiecietība, un spriedze pieaug, un tad jau pietiek ar sīkumu. Ar jebkuru sīkumu. Kā tevi... sauc... zēn?
- Ādams Jangs, - atbildēja Anatēma, iznākusi laukā.
Viņai pa pēdām sekoja Ņūtons.
- Tieši tā, Ādams Jangs, - zēns apstiprināja.
- Labs darbs. Tu izglābi pasauli. Tikpat kā sagādāji svētkus, - Kroulijs teica, - tomēr lielu pārmaiņu nebūs.
- Laikam gan, - Azirafals pamāja. - Nešaubos, ka manējie grib Armagedonu. Tiešām skumji.
- Varbūt kāds varētu pateikt, kas te notiek? - Anatēma, sakrustojusi rokas, skarbi pajautāja.
Azirafals paraustīja plecus.
- Ļoti garš stāsts, - viņš iesāka.
Anatēma lepni pacēla galvu.
- Tad izstāstiet, - viņa mudināja.
- Nu, iesākumā...
Noplaiksnīja zibens, iespēra dažu metru attālumā no Ādama un turpat arī palika kā sprakšķošs stabs: pie pamatnes platāks, it kā neredzamu trauku piepildītu nevaldāma elektrība. Cilvēki piespiedās pie džipa.
Zibens pazuda, un tā vietā stāvēja vīrs no zelta uguns.
- Augstā debess, - Azirafals izdvesa, - tas ir viņš.
- Kas tad? - Kroulijs jautāja.
- Dieva balss, - eņģelis atbildēja, - Metatrons.
VIŅI noskatījās.
Pēc tam Pipars teica:
- Nav gan. Metatrons ir no plastmasas ar lāzera lielgabalu un var pārvērsties par helikopteru.
- Tas jau ir kosmiskais megatrons, - Venslideils klusi izdvesa, - man ari tāds bija, bet tam nokrita galva. Manuprāt, šitais ir kaut kas pavisam cits.
Skaistais, tukšais skatiens apstājās pie Ādama Janga, bet pēc tam strauji pagriezās uz verdošo betonu turpat līdzās.
No degošās zemes pacēlās siluets, tikpat kā pantomīmas dēmonu karalis, taču šajā pantomīmā neviens nepaliktu dzīvs un pēc tam būtu jāsauc mācītājs, lai izdedzina zemi pa tīro. Gandrīz tāds pats kā Metatrons, vienīgi liesmas bija asinssarkanas.
- Ē-ē, - novilka Kroulijs, saraudamies sēdekli. - Sveiki... ē.
Sarkanais veidols uzmeta viņam ašu skatienu, it kā
iezīmēdams aprlšanai nākotnē, un tad pievērsās Ādamam. Balss, kad tā atskanēja, atgādināja miljoniem mušu, kas steidzīgi paceļas gaisā.
Nodūca vārds, kas cilvēka ausis skanēja kā pār muguru vilkta vīle.
Viņš uzrunāja Ādamu, kurš atbildēja:
- Mm? Nē. Es jau teicu. Mani sauc Ādams Jangs. - Zēns nopētīja būtni no augšas līdz apakšai. - Bet kā godāt jūs?
- Belcebuls, - Kroulijs steidzīgi nobēra, - kas valda pār...
- Paldies, Krouzzlij, - Belcebuls atbildēja. - Vēlāk parunāsssim nopietnāk. Zinu, ka tev daudzzz kasss man sakāms.
1
Tā gan nav īsti taisnība. Patiesībā ceļš uz elli ir bruģēts ar sasalušiem pārdevējiem, kas zvana pie durvīm un piedāvā preces nedēļas nogalēs. Jaunākie dēmoni tos izmanto kā slidotavu.
2
Ellei jau patiesībā tikai tādas vien ir.
3
Tā nav pretruna. Tā ir krāsa, kas spektrā seko ultravioletajai. Tehniskais termins - inframelnā. Eksperimentālos apstākļos to viegli saskatīt. Lai veiktu eksperimentu, vajag tikai kārtīgu ķieģeļu mūri, kurā pēc slaida ieskrējiena jāietriecas ar noliektu galvu. Krāsa, kura pirms nāves sāpēs pašķīdīs jums gar acīm, būs inframelnā.
4
Patiesībā bija gan:
Gaismas iela brēks, melnie Čūskas kaujas rati liesmās degs, un Karaliene vairs dzīvsudraba dziesmas nedziedās.
Lielākā daļa dzimtas piekrita Gelatlijai Divaisai, kas 1830. gadā sarakstīja īsu monogrāfiju, kurā šo pareģojumu izskaidroja kā metaforu Veishaupta iluminātu padzīšanai no Bavārijas 1875. gadā.
5
Ņūtons nesekmīgi cenšas atcerēties angļu tautas parunu: “Vakarā sarkanas debesis, no rīta ganiem prieks.” (Red. piez.)
6
Vārdu spēle: vārdus peas (zirņi) un peace (miers) angļu valodā izrunā līdzīgi. (Red. piez.)
7
Tā bija patiesība. Pasaulē nebija tāda termometra, kurš spētu vienlaikus rādīt +700 °C un -140 °C, bet tāda tobrīd bija pareizā temperatūra.
8
Televizora R. P. Taileram nebija. Kā teica viņa sieva: Ronalds neuzskata, ka mūsmājās kas tāds būtu vajadzīgs, vai ne? Un Ronalds piekrita, lai gan sirdī kāroja redzēt kādu no neķītrajiem, netīrajiem un vardarbīgajiem gabaliem, par kuriem sūdzējās Nacionālās TV skatītāju asociācijas. Ne jau tāpēc, ka gribēja tos redzēt, protams. Vienkārši derētu uzzināt, no kā jāpasargā citi cilvēki.
9
1983. gadā atvaļinājuma laikā viņš bija paslīdējis un nokritis viesnīcas dušas telpā. Tagad pietika ieraudzīt dzeltenu ziepju gabalu, lai atmiņā ataustu gandrīz liktenīgās šausmas.
- Ēē, - Kroulijs novilka, - nu, gribu pateikt, kas notika...
- Klussssu!
-Jā, jā, - Kroulijs aši izmeta.
- Tātad, Ādam Jang, - ierunājās Metatrons, - mēs, pats par sevi saprotams, novērtējam tavu ieguldījumu, tomēr jāpiebilst, ka Armagedonam jāsākas tagad. Var rasties pagaidu grūtības, taču cēlais mērķis tiks sasniegts.
- Ak, - Kroulijs čukstēja eņģelim, - viņaprāt, lai glābtu pasauli, tā jāiznīcina.
- Ja ir ššķēršļi, tad jāzzina, kas darāmsss, - dūca Bel-cebuls. - Bet tassss jādara tūlīt, zēn. Tāds tavs liktenissss. Tā stāv rakstīts.
Ādams ievilka elpu, bet citi to aizturēja. Kroulijs un Azirafals jau labu brīdi bija aizmirsuši, ka jāelpo.
- Nudien nesaprotu, kāpēc viss un visi jānodedzina pa tīro, - Ādams iesāka. - Miljoniem zivju, vaļu, koku, aitu un tā tālāk. Kāds no tā labums? Tikpat kā mēs un Džon-sona banda. Pat ar pilnīgu uzvaru nesakausi pretinieku, jo patiesībā to nemaz negribi. Un tā viss iet uz riņķi. Bez sava gala sūtīsiet tādus kā tie divi, - Ādams pamāja uz Krouliju un Azirafalu, - lai radītu pasaulē jukas. Cilvēkiem jau tā pietiek grūtību, un tad vēl jūsējie jauc gaisu.
Kroulijs pačukstēja Azirafalam:
- Kas tā par Džonsona bandu?
Eņģelis paraustīja plecus:
- Laikam kāda sena atšķēlusies sekta, gnostiķu paveids. Varētu būt kas līdzīgs ofītiem.
Saraucis pieri, viņš turpināja:
- Bet varbūt setītiem? Nē, te es domāju koliridiāņus. Ak, atvaino, viņu ir tik daudz, ka grūti visus paturēt galvā.
-Jauc tik cilvēkiem prātus, - Kroulijs burkšķēja.