Kernai nebija ne jausmas, cik daudz laika viņai ir, bet viņa strādāja ar sev raksturīgo ātrumu un rūpību, kam pateicoties bija nonākusi savā šībrīža postenī. Dabūju sevi Brin 2 stacijas vadītājas postenī, dabūju sevi iekšā arī Sargkapsulā. Esmu tik gudrs un likteņa nolādēts mērkakītis. Apslāpētā dauzīšanās kļuva arvien intensīvāka, bet kapsulā bija vieta tikai vienam pasažierim. Kernas sirds arvien bija bijusi cieta, bet nu viņa atklāja, ka tā jānocietina vēl vairāk, lai nedomātu par vārdiem un sejām — viņas uzticamajiem kolēģiem, kurus viņa kopā ar Seringu bija nolēmusi nāvei eksplozijā.
No kuras es pati vēl neesmu izbēgusi, viņa sev atgādināja. Un tad nonāca pie atrisinājuma: kaut kā saķīlēta aplinku risinājuma, kas ļautu palaist kapsulu arī ar visām Seringa rēgu sistēmām. Vai tas darbosies? Viņai nebija iespējas to pārbaudīt, bet arī citu variantu vairs nebija. Tāpat nebija, viņa pieņēma, laika.
Palaist, viņa deva komandu centrmezglam un apklusināja visus dažādos veidos ieprogrammētos obligātos jautājumus: “Vai esat pārliecināta?”, līdz sajuta apkārtesošos mehānismus sakustamies.
Tad sistēma vēlējās, lai Kerna, kā paredzēts, nekavējoties iegrimst aukstajā miegā, bet viņa lika tai pagaidīt. Ja kapteine nebūs pēdējā, kas atstās grimstošu kuģi, tad viņa vismaz varēs noskatīties tā bojāejā no attāluma. Un cik lielam būtu jābūt šim attālumam?
Ap to laiku jau vairāki tūkstoši ziņu cīnījās par viņas uzmanību. Ikviens komandas loceklis vēlējās ar Avranu runāt, bet viņai nevienam nebija nekā sakāma.
Arī Sargkapsulai nebija logu. Ja viņa vēlētos, tad varētu likt tai parādīt Prātacs ekrānā strauji sarūkošo Brin 2 staciju, nelielajai kapsulai iekrītot plānotajā orbītā.
Tagad viņa atgriezās pie Brin sistēmām — viņas iekšējo komunikācijas sistēmu pastiprināja Sargkapsulas centrmezgls — un deva komandu: “Palaist Mucu!”
Varbūt pie vainas bija neveiksmīgi izvēlēts mirklis, lai gan, atskatoties uz notikušo, drīzāk tas bija Seringa pirmais, rūpīgāk nostrādātais darbiņš — gana nemanāms, lai paslīdētu garām viņas pārbaudēm, jo, protams, Mucas un Kolbas palaišanas tiešie mehānismi nebija viņas redzeslokā. Uz citu pleciem, viņa bija teikusi, bet ne mirkli nebija padomājusi par cilvēkiem savu sasniegumu piramīdas lejasdaļā. Pat pašam zemākajam bija jāpiekrīt nest Avranas uzlikto nastu, vai arī visa ēka sabruktu.
Uzliesmojumu viņa pamanīja ne prāta projekcijā, bet gan pateicoties strauji plaukstošajam bojājumu ziņojumu salūtam no Brin 2 datoriem brīdī, kad visi kolēģi un stacija, un nodevējs Serings, un viņas darba augļi pēkšņi kļuva par tik vien kā vien strauji sabrūkošu putekļu mākoni, rēgainu gaistošas atmosfēras elpu ar dažām neidentificējamām organisku vielu pēdām.
Izlīdzini un stabilizē kursu. Viņa bija gaidījusi triecienvilni, bet Sargkapsula jau bija gana tālu, un Brin 2 matērija un enerģija salīdzinājumā ar šo attālumu bija tik mazas, ka nebija nepieciešami teju nekādi kursa labojumi, lai nodrošinātu Sargkapsulas palikšanu ieprogrammētajā orbītā.
Parādi. Viņa saņēmās, lai spētu paskatīties uz attēlu — bet patiesībā no tāda attāluma tas šķita gluži nenozīmīgs. Zibsnis: mazs, sadedzis kuģis, kurā mita visas viņas idejas un draugi.
Gala analīze liecinās, ka beigu beigās viņi nebija nekas vairāk kā pārmēru attīstīti mērkaķi, kas sabāzti vienā mucā. No šī attāluma uz milzīgā, nevērīgā Visa Pārējā fona bija grūti pateikt, kāpēc tam vispār jebkad ir bijusi kāda nozīme.
Briesmu bāksignāls, viņa pavēlēja. Jo viņiem uz Zemes būs jāzina, kas noticis. Viņiem jāzina, ka ir jāierodas, lai izglābtu Avranu — pamodinātu viņu kā Apburto princesi. Kā nekā viņa bija doktore Kerna. Tieši viņa bija cilvēces nākotne. Viņiem doktore bija vajadzīga.
Divdesmit gari gadi, līdz viņas signāls sasniegs Zemi. Vēl daudz vairāk, līdz glābēji ieradīsies pie viņas pat tad, ja tiks izmantotas vislabākās kodolraķetes, lai paātrinātu lidojumu līdz trim ceturtdaļām gaismas ātruma. Bet viņas trauslais ķermenis spēs aukstajā miegā izdzīvot tik ilgi — un vēl ilgāk.
Pēc dažām stundām viņa redzēja noslēgumu: viņa redzēja, kā Muca sadūrās ar atmosfēru.
Tas nenotika ieplānotajā trajektorijā, jo degošā Briti 2 stacija bija to aizmetusi leņķī, kurā Muca par mata tiesu izvairījās no izmešanas kosmosa tukšumā. Ilgtermiņā tam nebija nozīmes. Muca sadega, kā meteors traucoties cauri zaļās pasaules atmosfērai. Savā ziņā doma par neprātīgajām šausmām, kuras noteikti piedzīvoja tās pasažieri — primāti —, mirstot baiļu un uguns radītajā neziņā, aizkustināja Avranu vairāk nekā pašas sugas biedru nāve. Un vai gan Serings nebūtu paziņojis, ka tas ir pierādījums viņa vārdiem?
Ieraduma pēc, pateicoties vairs nevajadzīgajai profesionālajai tieksmei visu pārbaudīt, viņa noteica Kolbas atrašanās vietu, vēroja, kā mazākais trauks šķērso atmosfēru rāmākā leņķī, nogādājot vitāli svarīgo kravu pasaulē, kurā nebija tai paredzēto mērkaķu.
Mēs vienmēr varēsim dabūt jaunus mērkaķus. Tā nebija īpaši tipiska mantra, bet tik un tā Kerna jutās labāk. Attīstības paātrināšanas vīruss pastāvēs gadu tūkstošiem ilgi. Projekts pārdzīvos tās radītāju nodevību un nāvi. Viņa pati par to gādās.
Gaidi izmaiņas radiosignālos. Pamodini mani, kad tādus pamani, viņa instruēja kapsulu.
Kapsulas dators nebija sajūsmā. Tas pieprasīja precīzākus parametrus. Kerna prātā pārlika, cik daudzveidīgi varētu risināties situācija mājās un kas viņai būtu jāuzzina. Visu variantu pārskatīšana būtu tikpat sarežģīta kā nākotnes pareģošana.
Dod man rīcības variantus.
Prātacs ekrānā straumēm traucās dažādas versijas. Kapsulas dators bija sarežģīts inženiertehnikas darbs — gana sarežģīts, lai varētu demonstrēt saprātu, pat ja tam tā vēl nebija.
Augšupielādes stacija, Kerna piefiksēja. Tā nebija vispatīkamākā doma pasaulē, bet vai gan viņa pati allaž nebija teikusi, ka dzīve būtu daudzkārt vienkāršāka, ja viņa varētu brīvi rīkoties un visu kontrolēt vienpersoniski? Kapsula varēja augšupiclādēt savā sistēmā viņas apziņu. Lai gan tā nebūtu ideāla kopija, tā tomēr veidotu Kernas un datora apvienojumu, kas spētu reaģēt uz ārējiem notikumiem, simulējot viņas pašas domu gaitu. Viņa caurskatīja brīdinājumus un piezīmes — tā bija attīstītāka tehnoloģija, nekā viņiem būtu vajadzējis izmēģināt. Bija paredzams, ka ar laiku mākslīgā intelekta tīkls daudz pilnīgāk iekļaus augšupielādēto Kernu tā, lai abu apvienojums spētu veikt arvien precīzāku notikumu kategorizāciju. Rezultātā potenciāli varētu rasties kaut kas gudrāks un spējīgāks nekā tikai cilvēka un mašīnas spēju summa.
Aiziet, viņa deva rīkojumu, atslābinājās un ļāva kapsulai sākt smadzeņu skenčšanu. Kaut nu glābēji ierastos ātri.
,A
1.2. Mazā, drosmīga medniece
Viņu sauc Poršija, un viņa medi.
Viņa ir astoņus milimetrus gara, bet savā mazajā pasaulītē viņa ir tīģeris — viltīga un nežēlīga. Tāpat kā visiem zirnekļiem, viņas ķermenim ir divas daļas. Nelielajā vēderā atrodas lapveida plaušas un lielākā daļa iekšējo orgānu. Galvkrūšu ievērojamākā iezīme ir divas milzīgas acis, kas pavērstas uz priekšu, lai sniegtu nevainojamu binokulāru redzi, un virs tām — divi mazi apmatojuma kumšķi, kas slejas augšup kā ragi. Viņas pūkainais apmatojums veido asimetriskus brūni melnus rakstus. Citiem plēsoņām viņa vairāk izskatās pēc sakaltušas lapas, ne upura.