Ir problēma ar tranzīta bloku. Izskatās, ka sprādziens ir bojājis arī atlikušos ūdens vairogus. Gordons veica datorsi- mulāciju, un tā rāda, ka četri vairogi saplīsīs, kad tos piepildīs ar ūdeni.
Daiena, tu atkal nāc man virsū ar elementārām lietām, - sacija Donigers un paraustīja kaklasaiti. - Tātad viņi grib atgriezties, bet nav aizsardzības? -Jā.
Nu, mēs ar to nevaram riskēt.
Tas nav tik vienkārši…
Ir gan vienkārši, - atcirta Donigers. - Mēs nevaram uzņemties šādu risku. Tad jau labāk, lai viņi vispār neatgriežas, nekā lai atgriežas sakropļoti.
Bet…
Kāds bet? Ja Gordonam ir šī datorprognoze, tad kas viņu trenc?
-Viņš netic šai prognozei. Viņš saka, ka tā esot pārāk sasteigta un aptuvena, un, viņaprāt, tranzīts var izdoties visnotaļ labi.
Mēs nevaram šādi riskēt, - sacīja Donigers, purinādams galvu. - Viņi nedrīkst atgriezties bez vairogiem. Punkts.
Krāmere ieturēja pauzi, kodīja lūpas. - Bob, es domāju, ka…
Paklau, - pārtrauca Donigers, - vai mums te būtu īslaicīgs atmiņas zudums? Tu biji tā, kas neļāva Sternam doties atpakaļ, lai nebūtu jāriskē ar transkripcijas kļūdām. Tagad tu gribi, lai viss tas draņķa bars atgriežas bez aizsardzibas? Nē, Daiana.
Labi, - piekāpās Krāmere, klaji negribīgi. - Es iešu un parunāšu ar…
Nē! Nekādas runāšanas! Aizliedz! Ja citādi nevar, izrauj kontaktu. Bet neļauj šiem cilvēkiem atgriezties! Man ir taisnība, un tu to zini.
•
Kontroles telpā Gordons pārjautāja: - Ko viņš teica?
Viņi nedrīkst atgriezties. Nekādā ziņā. Bobs stingri pieteica.
Bet viņiem jāatgriežas! - iebilda Deivids Sterns. - Jums viņiem jāļauj.
Nē, es to nevaru, - sacīja Krāmere.
Bet…
Džon, - Krāmere vērsās pie Gordona. - Vai Deivids ir redzējis Velsiju? Tu viņam parādīji Velsiju?
Kas ir Velsijs?
Velsijs ir kaķis, - sacīja Gordons.
Velsijs ir sašķelts, - paskaidroja Krāmere. - Viņš bija viens no pirmajiem izmēģinājuma dzīvniekiem, kurus mēs sūtījām uz turieni. Tad, kad mēs vēl nezinājām, ka tranzītā jālieto ūdens vairogi. Viņš ir briesmīgi sašķelts.
Sašķelts?
Krāmere pagriezās pret Gordonu. - Tu viņam neko neesi teicis?
Esmu, protams, - atteica Gordons un pievērsās Sternam. - "Sašķelts" nozīmē, ka viņam ir ļoti smagas transkripcijas kļūdas. - Viņš atkal pagriezās pret Krāmeri. - Bet tas bija pirms vairākiem gadiem, Daiena, tad mums bija problēmas arī ar datoriem, ne tikai ar…
Parādi viņam! - sacīja Krāmere. - Tad paskatīsimies, vai viņš vēl tik dedzīgi gribēs savu draugu atgriešanos. Tomēr lietas būtība ir tāda, ka Bobs lēmumu jau pieņēmis, un atbilde ir "nē". Ja nav drošu vairogu, neviens nedrīkst atgriezties. Nekādā ziņā.
Pie datoriem viens no tehniķiem sacīja: - Mums ir viens lauka rags.
•
Viņi sapulcējās ap monitoru, skatīdamies viļņainajā līnijā un izcilnīšos tajā.
Pēc cik ilga laika viņi atgriezīsies? - jautāja Sterns.
Spriežot pēc šā signāla, apmēram pēc stundas.
Vai var pateikt, cik viņu ir? - jautāja Gordons.
Vēl ne, bet… vairāk nekā viens. Varbūt četri vai pieci.
Tātad visi, - noteica Gordons. - Viņi droši vien dabūjuši rokā Profesoru, un tagad visi atgriežas. Viņi ir izdarījuši to, ko mēs viņiem lūdzām, un tagad viņi atgriežas.
Viņš pagriezās pret Krāmeri.
Piedod, - viņa teica. - Ja nav drošu vairogu, neviens neatgriežas. Tas nav apspriežams.
Keita lēni piecēlās kājās blakus lūkai. Viņa stāvēja šaurā tel- piņā, ne vairāk kā četras pēdas platā, ar augstiem mūriem katrā pusē, izņemot kreiso, no kuras nāca uguns gaisma. Šai dzeltenajā gaismā viņa tieši priekšā ieraudzīja durvis. Aiz muguras viņai bija stāvas kāpnes, kas veda uz telpas augšdaļu, apmēram trīsdesmit pēdu augstāk.
Bet kur viņa atradās?
Kriss paskatījās pār lūkas malu un norādīja uz uguns pusi. Viņš čukstēja: - Man liekas, es zinu, kāpēc viņiem neizdevās no pils puses atrast šo eju!
Kāpēc?
Tā ir aiz kamīna.
Aiz kamīna? - Un tad viņa aptvēra, ka Krišam taisnība. Šī šaurā telpiņa noslēdza vienu no Larokas slepenajām ejām: aiz lielās zāles kamīna.
Keita pavērās pa kreisi un atklāja, ka cauri liesmām skatās taisni lielajā zālē. Kamīns bija deviņas pēdas augsts. Viņa redzēja Olivera augsto galdu, pie kura sēdēja bruņinieki un ēda, pagriezuši kamīnam muguru. Līdz viņiem nebija vairāk par piecpadsmit pēdām.
Tev taisnība, - Keita čukstēja. - Mēs esam aiz kamīna.
Viņa atskatījās uz Krišu, pamāja, lai lien laukā. Viņa dzīrās
vērt durvis, kas atradās priekšā, bet tobrīd sers Gijs pagriezās pret kamīnu, lai ielidinātu tajā cāļa kaulu. To izdarījis, viņš pagriezās atpakaļ un atsāka ēst.
Jātiek ārā no šejienes, nodomāja Keita.
Bet bija jau par vēlu. Gija pleci pakustējās; viņš atkal griezās pret kamīnu. Viņš skaidri redzēja Keitu, viņu skatieni sastapās. - Ak dievs! - iekliedzās Gijs. Viņš piecēlās no galda un izvilka zobenu.
Keita metās pie durvīm, vilka tās, bet durvis bija vai nu aizslēgtas, vai iesprūdušas. Viņa nespēja tās atvērt. Viņa pagriezās pret šaurajām kāpnēm otrā pusē. Viņa redzēja, ka sers Gijs vilcinādamies stāv otrā liesmu pusē. Viņš vēlreiz paskatījās uz Keitu, tad metās cauri liesmām virsū. Keita redzēja, ka Kriss raušas ārā pa lūku, un uzsauca: - Atpakaļ! - Viņš klausīja, bet Keita pati metās augšup pa kāpnēm.
Sers Gijs cirta viņai pa kājām un par mata tiesu netrāpīja, zobens nožvinkstēja pret akmeņiem. Viņš nolamājās, tad pameta skatienu lejup uz vaļējo lūku. Acīmredzot viņš Krišu nepamanīja, jo Keita dzirdēja, ka Gijs tūdaļ seko viņai.
Viņai nebija ieroča; viņai nebija nekā.
Viņa bēga.
•
Kāpņu augšgalā, ap trīsdesmit pēdu no zemes, atradās šaura platformiņa. To sasniegusi, viņa sajuta zirnekļu tīklus, kas bija biezi pieķērušies viņai pie sejas. Viņa nepacietīgi notrausa tos. Platformiņa nebija platāka par divām pēdām. Tas bija bīstami, bet ne viņai - alpīnistei.
Seru Giju tas tomēr uztrauca. Viņš ļoti lēni virzījās augšup pa stāvajām kāpnēm, spiezdamies ar plecu pie sienas, turēdamies pēc iespējas tālāk no kāpņu malas; kur iespējams, turēdamies mūra spraugās. Viņam bija izmisīgs skatiens un smaga elpa. Tātad drošsirdīgajam bruņiniekam bija bail no augstuma. Tomēr, kā Keita redzēja, nepietiekami bail, lai apstātos. Lai vai kā, neērtais stāvoklis darīja viņu tikai niknāku. Viņš blenza uz Keitu ar slepkavīgu skatienu.
Platformiņai priekšā bija durvis ar monētas lieluma lūram- caurumu. Kāpnes acīmredzot bija būvētas, lai vestu uz šo novērošanas punktu, no kura varēja redzēt lielo zāli un visu, kas tajā notiek. Keita spēcīgi pagrūda durvis, taču tās, izrādās, nebija domātas vēršanai: tās atdalījās no stenderēm un nokrita lejā uz lielās zāles grīdas. Keita gandrīz vai nokrita tām līdzi.