Taču Kriss nebija noskaņots klausīties; drīz vien viņa vārds tika minēts šķiršanās prāvā. Tikai Profesora personiskās iejaukšanās dēļ viņu neizslēdza no Jeilas. Kriša atbilde uz šīm pēkšņajām briesmām bija fanātiska nodošanās studijām; viņa atzīmes strauji uzlabojās; galu galā viņš absolvēja kā piektais labākais savā kursā. Taču šā procesa gaitā viņš kļuva konservatīvs. Tagad, divdesmit četru gadu vecumā, viņam bija nosliece uz satraukšanos un kuņģa kaitēm. Pārgalvīgs viņš bija tikai ar sievietēm.
•
Beidzot, - noteica Kriss. - Nu jau rādās.
Šķidro kristālu ekrānā iezīmējās spilgti zaļa kontūra. Caurspīdīgajā displejā bija redzamas dzirnavu drupas, apvilktas ar zaļo kontūru. Tā bija jaunākā arheoloģisko būvju modelēšanas metode. Agrāk vajadzēja paļauties uz parastiem arhitektoniskiem modelīšiem, ko darināja no balta putkartona, grieza un lika kopā ar rokām. Taču šī metode bija lēna, un kaut ko modificēt jau izdarītajā - grūti.
Mūsdienās visus modeļus taisīja ar datoru. Tos varēja ātri salikt un bija viegli labot. Turklāt bija radusies iespēja strādāt ar modeļiem izrakumu vietā. Datorā ievadīja topogrāfiski precīzus drupu atrašanās datus, lietojot fiksētu GPS stāvokli, un to attēls precīzā perspektīvā parādījās ekrānā.
Viņi vēroja, kā zaļā kontūra piepildās, rādot celtnes formu. Bija redzams pamatīgs, no akmens būvēts, pārjumts tilts ar trun ūdensratiem zem tā. - Kris, - ieteicās Džonstons, - es skatos, tu esi to iztaisījis nocietinātu. - Viņš izklausījās apmierināts.
Es zinu, ka tas ir riskanti… - teica Kriss.
Nē, nē! - attrauca Profesors. - Es domāju, šeit tam ir zināms pamats.
Literatūrā bija atrodamas atsauces uz nocietinātām dzirnavām un, protams, arī ziņas par neskaitāmām kaujām par dzirnavām un tiesībām uz tām. Taču reāli bija zināmas tikai dažas nocietinātas dzirnavas: vienas bija Bueržā un vēl vienas, tikai nesen atklātas, - kaimiņu ielejā, netālu no Montobanas. Lielākā daļa viduslaiku vēsturnieku uzskatīja, ka šādas nocietinātas dzirnavu būves ir retums.
Balsti pie ūdens līmeņa ir ļoti lieli, - sacīja Kriss. - Kā ar visu šai apkaimē, kad dzirnavas bija pamestas, vietējie ļaudis tās izmantoja par akmeņlauztuvēm. Viņi pievāca akmeņus savu māju celšanai, taču laukakmeņi balstu pamatos tika atstāti vienkārši tāpēc, ka bija pārāk lieli, nepārvietojami. Manuprāt, tas nozīmē, ka tilts bijis ļoti masīvs. Iespējams, ka nocietināts.
Tev droši vien taisnība, - sacīja Džonstons. - Un es domāju ari, ka…
Iečerkstējās Krišam pie jostas piespraustā rācija. - Kriš? Vai Profesors ir pie tevis? Uz objektu brauc ministrs.
Džonstons paskatījās pāri klostera izrakumiem uz zemesceļu, kas stiepās gar upes krastu. Uz viņu pusi, saceldams lielus putekļu mākoņus, drāzās zaļš džips ar baltiem burtiem uz sāniem. - Jā, nudien, - viņš sacīja. - Tas būs Fransuā. Kā vienmēr steidzīgs.
• •
Eduār! Eduār! - Fransuā Belēns sagrāba Profesoru aiz pie ciem un noskūpstīja uz abiem vaigiem. Belēns bija drukns, plikpaurains, enerģisks vīrs. Viņš runāja straujā franču valodā.
Mans mīļais draugs! Cik reti mums iznāk tikties! Kā tev klājas?
Paldies, labi, Fransuā! - sacīja Džonstons, pakāpdamies soli atpakaļ, atbraucēja sajūsmības viļņa nests. Ikreiz, kad Belēns bija pārmēru draudzīgs, tas nozīmēja, ka gaidāmas kādas problēmas. - Un tev, Fransuā? Kā jūties?
Tāpat vien, tāpat vien. Maniem gadiem gana labi. - Viņš pameta skatienu visapkārt, tad uzlika roku Džonstonam uz pleca un klusinātā tonī sacīja: - Eduār, man jālūdz tev pakalpojums. Man ir nelielas grūtības.
-Jā?
Tu zini to žurnālisti no L'Express…
0 nē! - sacīja Džonstons. - Tikai ne to!
Bet, Eduār…
Es jau ar viņu runāju pa telefonu. Viņa ir no tiem sazvērestību cienītājiem. Kapitālisms ir slikts, visas korporācijas ir ļaunas…
Jā, jā, Eduār! Tas viss ir taisnība! - Viņš paliecās tuvāk.
Bet viņa guļ ar kultūras ministru.
Tas neko īpaši nemaina, - sacīja Džonstons.
Eduār, lūdzu! Ļaudis sāk viņā ieklausīties. Viņa var radīt nepatikšanas. Man. Tev. Šim projektam.
Džonstons nopūtās.
Tu taču zini, daudzi šeit domā, ka amerikāņi iznīcina visu kultūru, tāpēc ka pašiem tādas nav. Uztraucas par filmām un mūziku. Un ir apspriesti arī ierosinājumi aizliegt amerikāņiem strādāt franču kultūras objektos. Hmm…
Tie ir veci jaunumi, - sacīja Džonstons.
Un arī tavi sponsori, ITC, lūdza, lai tu ar viņu runā.
Tiešām?
Jā. Kāda mis Krāmere lūdza, lai tu ar viņu runā.
Džonstons atkal nopūtās.
Tas aizņems tikai dažas minūtes tava laika, es apsolu, - sacīja Belēns, pamādams uz džipa pusi. - Viņa ir mašīnā.
-Tu pats personiski viņu atvedi? - brīnījās Džonstons.
Eduār, es tev visu laiku klāstu, ka šī sieviete jāuztver nopietni! - atbildēja Belēns. - Viņu sauc Luīze Delvēra.
Atbraucēja izkāpa no mašīnas. Kriss redzēja, ka viņa ir apmēram četrdesmit piecus gadus veca, slaida un tumšmataina, izteiktiem sejas vaibstiem. Viņa bija eleganta, piederīga tam nobriedušu Eiropas sieviešu tipam, kas neuzbāzīgi pauž izsmalcinātu seksualitāti. Viņa bija saģērbusies kā uz ekspedīciju, haki kreklā un biksēs, kaklā karājās fotoaparāta, videokameras un magnetofona siksnas. Rokā viņa nesa bloknotu un soļoja šurp - pats lietišķības iemiesojums.
Taču, jo tuvāk viņa tika, jo soļi palēninājās.
Delvēra izstiepa roku. - Profesor Džonston, - viņa sacīja angliski, bez akcenta, smaids bija patiess un silts, - es esmu ārkārtīgi pateicīga, ka jūs atvēlējāt laiku, lai tiktos ar mani.
Nav par ko, nav par ko! - attrauca Džonstons, saņemdams viņas roku. - Jūs esat braukusi tālu ceļu, mis Delvēra. Es priecāšos jums palīdzēt, kā vien spēšu.
Džonstons vēl joprojām turēja viņas roku. Delvēra vēl aizvien smaidīja. Tas turpinājās labu brīdi, kamēr viņa sacīja, ka Profesors ir pārāk laipns, un viņš iebilda, ka tieši otrādi - tas ir tikai nožēlojams mazumiņš.
Viņi gāja cauri klostera izrakumiem ciešā bariņā: Profesors un mis Delvēra priekšā, Belēns un Kriss aiz muguras, ne pārāk tuvu, tomēr mēģinādami dzirdēt sarunu. Belēna sejā bija kluss, apmierināts smaids; Krišam ienāca prātā, ka ir dažādi veidi, kā tikt galā ar neērtiem kultūras ministriem.
Kas attiecas uz Profesoru, viņa sieva bija mirusi pirms daudziem gadiem, un, par spiti baumām, Kriss nekad nebija viņu redzējis kopā ne ar vienu citu sievieti. Bija interesanti viņu tagad vērot. Džonstons nemainīja savu runas manieri; viņš vienkārši pievērsa reportierei nedalītu uzmanību. Viņš radīja iespaidu, ka tobrīd nekas visā pasaulē nav svarīgāks par šo sarunu. Un Krišam bija sajūta, ka Delvēras jautājumi kļūst daudz mazāk uzbrūkoši, nekā viņa bija ieplānojusi.
Kā jūs zināt, Profesor, - viņa sacīja, - mana avīze jau kādu laiku strādā pie raksta par amerikāņu kompāniju ITC.
Jā, es to zinu.
Vai taisnība, ka ITC sponsorē šos izrakumus?
Jā, tieši tā.
Mums ir ziņas, ka viņi ziedojot miljonu dolāru gadā.
Tā ir tiesa.
Vienu brītiņu viņi gāja klusēdami. Likās, ka žurnāliste uzmanīgi mēģina formulēt nākamo jautājumu.
Avīzē daži kolēģi domā, - viņa sacīja, - ka tā ir neparasti liela summa viduslaiku arheoloģiskai izpētei.