Kā lai es pārbaudu? - viņa jautāja.
Tas stikls ir piesārņojums, - viņš atbildēja. - Mums jātiek skaidrībā, kā tas te nonācis. Paskaties, vai mana mugursoma nav kaut kur vaļā.
Viņa skatījās. Nekas nebija vaļā.
Vai tu rūpīgi pārbaudīji?
-Jā, es rūpīgi pārbaudīju, - viņa aizkaitināta atteica.
Manuprāt, tu to izdarīji pārāk ātri.
Andrē, es rūpīgi pārbaudīju.
Mareks blenza uz zemes kaudzi viņiem priekšā. Arī tobrīd sīksīki akmentiņi ripoja pa to lejup. - Tas varēja izkrist no manas vai tavas mugursomas un pēc tam pārklāties ar zemi…
Jā, tas nav izslēgts.
Ja tu to varēji noslaucīt ar pirksta galu, tad tas nebija cieši iegremdējies.
Nē, nē! Pavisam vaļīgi.
labi. Tad tas ir vismaz kaut kāds izskaidrojums.
-Kas?
Kaut kādā veidā mēs esam ienesuši to lēcu sev līdzi, un, kamēr strādājām ar to vaskadrānas saini, tas izkrita no mugursomas un pārklājās ar zemi. Tad tu to ieraudzīji un noslaucīji. Tas ir vienīgais izskaidrojums.
Nu, laikam…
Mareks izņēma fotoaparātu un vairākas reizes nofotografēja stikliņu no dažādiem atstatumiem - vispirms ļoti maza, tad arvien lielāka. Tikai pēc tam viņš izņēma plastmasas maisiņu, ļoti uzmanīgi ar pinceti paņēma stikliņu un iemeta maisiņā. Viņš aizlīmēja maisiņu ar līmlenti un iedeva Keitai. - Šito iznes tu! Tikai, lūdzu, uzmanīgi! - Viņš likās drusku atslābis. Sāka jau jēdzīgāk izturēties.
labs ir, - viņa noteica. Viņi kapa pa slīpo irdni augšup, virzīdamies uz izeju.
Studenti sagaidīja viņus ar sajūsmas saucieniem, un vaskadrānas sainis tika nodots Elsijai, kas to aši aiznesa uz šķūni. Līksmoja un smējās visi, izņemot Čangu un Krišu Hjūsu. Viņiem bija uz ausīm austiņas, un viņi bija dzirdējuši visu, kas iekšā notika. Viņi izskatījās drūmi un satraukti.
Objekta piesārņojums bija ārkārtīgi nopietna lieta, un viņi visi to zināja. Tāpēc ka tas nozīmēja nevīžīgu izrakumu izpildi un līdz ar to darīja apšaubāmus visus citus pētnieku vienības atradumus. Pirms gada šāds tipisks skandāls izcēlās Lezeizī.
Lezeizī bija paleolīta izrakumu vieta, kur zem klintsradzes bija dzīvojuši pirmatnējie cilvēki. Arheologi rakās līmenī, kas attiecās uz periodu 320 000 gadu pirms tagadnes, kad viens no viņiem pēkšņi atrada pusiegremdētu prezervatīvu. Tas vēl bija metāliskajā iesaiņojumā, un nevienam ne prātā nenāca, ka tas varētu attiekties uz pētāmo periodu. Taču pats fakts, ka tas tur bija atrasts - pa pusei iegrimis zemē -, nozīmēja, ka izrakumi nav veikti pietiekami rūpīgi. Pētnieku vienībā tas izraisīja gandrīz vai paniku, kura nerimās pat tad, kad viens no aspirantiem tika ar negodu aiztriekts mājās uz Parīzi.
Kur ir tā stikla lēca? - Kriss jautāja Marekam.
Pie Keitas.
Viņa padeva maisiņu Krišam. Kamēr vairākums līksmoja, viņš novērsās un pacēla maisiņu pret gaismu.
Nepārprotami moderns, - viņš noteica un nelaimīgs pašūpoja galvu. - Es pārbaudīšu, kas tas ir. Tikai neaizmirstiet to iekļaut ziņojumā par objektu!
Mareks teica, ka neaizmirsīs.
Tad Riks Čangs pagriezās un sasita plaukstas. - Uzmanību! Prieki beigušies. Atgriežamies pie darba!
Pēcpusdienās Mareks bija nolicis loka šaušanas stundas. Studenti to uztvēra kā labu izklaidi un nekad nekavēja šis nodarbības; pēdējā laikā arī Keita bija viņiem piebiedrojusies. Mērķis šodien bija ar salmiem piebāzts putnu biedēklis, novietots apmēram piecdesmit jardu atstatumā. Šāvēji bija nostādīti rindā, turēja savus lokus, un Mareks staigāja viņiem aiz muguras.
Lai nogalinātu pretinieku, - viņš sacīja, - jums jāatceras: viņam gandrīz noteikti būs krūšu bruņas. Daudz mazāka ir iespēja, ka bruņas būs arī ap kājām un kaklu un ka galvā būs ķivere. Tādēļ, lai nogalinātu viņu, jāšauj galvā vai arī sānos, ko
nenosedz bruņas.
>
Keita uzjautrināta klausījās Marekā. Viņš visu uztvēra ļoti nopietni. Lai nogalinātu pretinieku. It kā viņš tiešām grasītos to darīt. Stāvot Dienvidfrancijas pēcpusdienas saulē un dzirdot attālu auto troksni uz šosejas, šī doma likās drusciņ absurda.
-Taču, ja jūs gribat pretinieku tikai apturēt, - tuipināja Mareks, - tad šaujiet viņam kājā. Tad nekur vairs neaizskries. Šo- dien lietosim piecdesmit mārciņu lokus.
Piecdesmit mārciņas nozīmēja svara ekvivalentu loka stiegras atvilkuma spēkam. Loki bija visai smagi, un to stiegras atvilkt - grūti. Bultas bija gandrīz trīs pēdas garas. Daudziem studentiem bija grūti atvilkt, sevišķi iesākumā. Katru nodarbību Mareks parasti beidza ar svarcelšanas vingrojumiem, lai attīstītu vinu muskulatūru. >
Mareks pats varēja atvilkt simt mārciņu loku. Kaut arī tam bija grūti ticēt, viņš apgalvoja, ka tieši tādi īstenībā bijuši četrpadsmitā gadsimta loki - daudz lielāki, nekā jebkurš no pārējiem spētu lietot.
Labi, - noteica Mareks, - nostiept stiegru… nomērķēt…
šaut! - Aizlidoja bultas. - Nē, nē, nē, Deivid, nevelc, lidz pats sāc drebēt. Saglabā kontroli! Kari, neaizmirsti stāju! Bob, pārāk augstu. Dina, uzmani savus pirkstus! Rik, nu jau tev sokas
labāk. Nu tad vēlreiz - nostiept stiegru… nomērķēt… šaut!
•
Vēlu pēcpusdienā Sterns pa rāciju piezvanīja Marekam un lūdza atnākt uz šķūni. Viņš piebilda, ka ir labi jaunumi. Mareks atrada viņu pie mikroskopa pētām lēcu.
Kas tur ir?
Lūk, paskaties pats! - Viņš pakāpās sānis, un Mareks skatījās. Viņš redzēja lēcu un aso bifokālā šķīruma līniju. Šur tur uz lēcas bija traipiņi - balti aplīši, it kā no baktērijām.
Kas man būtu jāredz? - Mareks jautāja.
Kreisā mala.
Viņš pavirzīja platformu, lai kreisā mala nonāktu fokusā. Spilgtajā gaismā tā izskatījās ļoU balta. Tad viņš ievēroja, ka baltums it kā pārlijis pār malu, nonākot uz pašas lēcas virsmas.
Tās ir baktērijas, kas aug uz lēcas, - sacīja Sterns. - Tāpat kā akmens glazūra.
Par akmens glazūru bija iesaukta baktēriju un pelējuma pa- tina, kas veidojās zem akmeņiem. Tā kā akmens glazūra bija organiska, to varēja datēt.
Vai to var datēt? - jautāja Mareks.
Varētu, ja pieliktu oglekļa testam, - atbildēja Sterns. - Bet es jau uzreiz tev varu pateikt, ka nepietiek. No tāda mazuma nevar dabūt pienācīgu datējumu. Nav pat vērts mēģināt.
-Tātad?
Runa ir par to, ka tās baktērijas atrodas uz lēcas atsegtās malas, vai ne? Keita teica, ka šī mala bijusi virs zemes.
-Jā…
Tatad ta leca ir veca, Andrē. Es nezinu, cik veca, bet tas nav objekta piesārņojums. Riks jau sāka skatīties šodien atraktos kaulus, un viņš domā, ka daži no tiem ir jaunāki par mūsu periodu, no astoņpadsmitā, varbūt pat deviņpadsmitā gadsimta. Tas nozīmē, ka kādam no tiem varēja būt bifokālas acenes.
Nezinu. Ši lēca izskatās visai smalki darināta…
Tas nenozīmē, ka tā ir jauna, - iebilda Sterns. - laba slīpēšanas tehnika pastāvēja jau pirms divsimt gadiem. Es sarunāšu, lai šo lēcu pārbauda viens optiķis Ņūheivenā. Un es jau palūdzu Elsiju pasteigties ar tiem vaskadrānas dokumentiem, lai noskaidrotu, vai tajos neslēpjas kas neparasts. Tikmēr es domāju, ka mēs visi varam atslābināties.
Tiešām labi jaunumi! - plati smaidīdams, iesaucās Mareks.
Man jau likās, ka tu gribēsi zināt. Tiekamies vakariņās!
Viņi bija sarunājuši vakariņot Dommā, kas atradās kalnos dažas jūdzes no viņu objekta. Restorāns bija vecajā pilsētiņas laukumā. Pret vakaru Kriss, visu dienu sabijis rūclgs, atguvās no sliktās omas un mīļuprāt gaidīja vakariņas. Viņš prātoja, vai Mareks ir saņēmis kādu ziņu no Profesora un, ja nav, tad kas viņiem būtu šai sakarā jādara. Tas vairoja gaidu sajūtu.