Zinu, - atteica Donigers. - Viņi redzēs izmaksu apjomu un tempu un gribēs zināt, kad tas beigsies. Viņi grib redzēt konkrētus rezultātus. Un tos es viņiem šodien parādīšu.
Kādus konkrētus rezultātus?
Triumfu, - sacīja Donigers. - Tie sīkperdeļi gribēs triumfu. Satriecošus jaunumus par vienu no projektiem.
Krāmere ievilka elpu. Gordons sacīja: - Bob, visi projekti ir ilgtermiņa.
Vienam no tiem jābūt tuvu beigām. Piemēram, Dordoņai?
Tas nav ne tuvu beigām. Es neieteiktu šādu pieeju.
Man vajag triumfu, - noskaldīja Donigers. - Profesors Džonstons ar saviem jeilīšiem jau trīs gadus par mūsu piķi ganās pa Franciju. Mums vajadzētu būt kaut kam, ko no tā parādīt.
Vēl ne, Bob. Šā vai tā mums vēl nav visa vajadzīgā zeme.
Mums pietiek zemes.
Bob…
Daiena aizbrauks. Viņa pratīs šos iespaidot.
Profesoram Džonstonam tas nepatiks.
Es nešaubos, ka Daiena tiks galā ar Džonstonu.
Viens no asistentiem pavēra konferenču telpas durvis un paskatījās gaitenī. - Tū līt! - ierēcās Donigers. Un viņš tiešām tūlīt devās uz durvīm.
Paskatījies pār plecu uz kolēģiem, viņš izmeta: - Izdariet to! -
iegāja zālē un aizvēra aiz sevis durvis.
•
Gordons ar Krāmeri gāja prom pa gaiteni. Uz grīdas klik- stēja Krāmeres augstie papēži. Gordons pameta skatienu lejup un redzēja, ka ļoti korektajam, melnajam Jil Sander kostīmam pieskaņotas melnas, pusslēgtas kurpes. Tas bija klasiskais Krā- meres tēls: vienlaikus pavedinošs un nepieejams.
Vai tu to iepriekš zināji? - jautāja Gordons.
Krāmere pamāja. - Bet ne pārāk ilgi. Viņš man pateica pirms stundas.
Gordons neteica neko. Viņš apvaldīja aizkaitinājumu. Gordons bija kopā ar Donigeru jau divpadsmit gadu, kopš Advanced Magnetics laikiem. ITC ietvaros viņš bija vadījis vērienīgu pētījumu norisi divos kontinentos, dučiem pieņēmis darbā fiziķus, ķīmiķus, datorspeciālistus. Viņam arī pašam nācās mācīties par metāliem - supervadītājiem, fraktāļu kompresiju, kvantu daļiņām un ātrplūsmas jonu apmaiņu. Viņam līdz nelabumam nācās noņemties ar teorētiskās fizikas pētniekiem - tie ir visdraņķīgākie -, un tomēr tika sasniegtas arvien jaunas robežas; attīstība ritēja pēc grafika; izmaksu pārtēriņi bija atrisināma apjoma. Taču, par spīti šiem panākumiem, Donigers joprojām īsti neuzticējās viņam.
Toties Krāmerei bija īpašas attiecības ar Donigeru. Sadarbību ar firmu viņa bija sākusi kā advokāte. Donigers nosprieda, ka šī speciāliste ir gan gudra, gan eleganta, un nolīga viņu. Nākamā gada laikā viņa bija Donigera mīļākā, un, kaut arī šis posms sen bija beidzies, Donigers joprojām ieklausījās viņas viedoklī. Gadu gaitā viņai bija izdevies novērst vairākas potenciālas krīzes.
Desmit gadus, - sacīja Gordons, - mums ir izdevies noklusēt šo tehnoloģiju. Ja tā padomā, tas taču ir brīnums! Traubs bija pirmais starpgadījums, kad kaut kas izgāja no kontroles. Par laimi, tas nonāca pajolīga policista rokās un nekur neizplatīsies. Taču, ja Donigers steidzinās darbus Francijā, ļaudīm var rasties aizdomas. No tās Parīzes reportieres jau vajadzēja tikt vaļā. Ka tik Bobs nenorauj visus aizsegus.
Es zinu, ka viņš to visu ir apdomājis. Tā ir otra lielā problēma.
Atklāšana publikai?
Jā. Rezultātu atklāšana.
Viņu tas neuztrauc?
Uztrauc. Bet izskatās, ka viņam ir kāds rīcības plāns šai situācijai.
Es ceru, - norūca Gordons. - Mēs nevaram rēķināties, ka pa mūsu netīro veļu vienmēr rakņāsies tikai pajolīgi policisti.
Nākamajā rītā policists Džeimss Voneka ieradās Makinlija slimnīcā, gribēdams satikt Beverliju Cosiju. Viņam likās, ka vajadzētu pārbaudīt vakar mirušā veča sekcijas rezultātus. Viņam pateica, ka Beverlija uzgājusi uz MRI nodaļu trešajā stāvā. Tad nu arī viņš devās turp.
Viņš atrada Beverliju mazā smilškrāsas telpā pie balta skenera. Viņa runāja ar Kalvinu Čī, MRI tehniķi, kas sēdēja pie datora un citu pēc cita monitorā atvēra melnbaltus attēlus. Attēlos bija redzama piecu apļu rinda. Čī secīgi virzoties pa attēlu rindu, apļi kļuva arvien mazāki.
Kalvin, - sacīja Beverlija, - tas nav iespējams. Tas izskatās pēc mākslīga darinājuma.
Tu man lūdz pārskatīt datus, - viņš teica, - un pēc tam tu man netici? Es tev saku, Beva, nekas te nav mākslīgs. Tā ir īstenība. Lūk, skaties uz otru roku!
Čī nospieda dažus taustiņus, un ekrānā parādījās horizontāls ovāls ar pieciem bāliem apļiem tā iekšpusē. - Redzi? Tā ir kreisās rokas delna vidusdaļas griezumā. - Viņš pagriezās pret Voneku. - Apmēram tā izskatītos, ja noliktu roku uz miesnieka bluķa un pa taisno pārcirstu.
Cik mīļi, Kalvin!
Nu, es gribu, lai visiem ir skaidrs.
Viņš atgriezās pie ekrāna. - Labi, pieturas punkti. Pieci apļi ir pieci delnas kauli. Šitās te ir cīpslas, kas iet uz pirkstiem. Atcerieties, muskuļi, kas darbina delnu, lielākoties atrodas apakšdelmā! labi. Šis mazais aplītis ir radiālā artērija, kas caur locītavu piegādā delnai asinis. Tā. Tagad no delnas locītavas virzāmies pa šķērsgriezumiem ārup. - Attēli mainījās. Ovāls kļuva šaurāks, un kauli attālinājās cits no cita, kā amēbai daloties. Tagad bija redzami četri aplīši. - Tā. Tagad mēs esam prom no delnas un redzam tikai pirkstus. Mazās artērijas katrā pirkstā, kad virzāmies tālāk, sadalās, kļūst mazākas, bet jūs vēl varat tās saskatīt. Redzat? Šeit un šeit… Tā. Tagad virzāmies tālāk pirkstgalu virzienā, kauli kļūst lielāki, tas ir proksimālais posms, tā locītava… un tagad… vērojiet artērijas, skatieties, kā tās virzās!… posmu pa posmam… un tagad!
Voneka sarauca pieri. - Izskatās, ka nesakrīt. Tāds kā pār- lēciens.
Kaut kas ir pārlēcis, - sacīja Čī. - Arteriolas ir novirzījušās. Tās nesakrīt. Parādīšu vēlreiz. - Viņš atkārtoti parādīja iepriekšējo posmu, tad nākamo. Skaidri redzams - sīciņo artēriju aplīši izskatījās palēkuši sānis. - Tāpēc jau tam džekam bija gangrēna pirkstos! Nebija asinsrites, tāpēc ka nesakrita arteriolas. Tā nu tas ir!
Beverlija šūpoja galvu. - Kalvin…
Es tev saku. Ne jau tikai šeit, arī citās viņa auguma vietās. Tāpat sirdī. Viņš nomira no sirdstriekas? Nav brīnums, tāpēc ka viņa sirds kambaru sienas arī nesakrīt.
Tie ir veci rētaudi, - sacīja Beverlija, purinādama galvu.
Kalvin, izbeidz! Viņam bija septiņdesmit viens gads. Lai kas bija vainas viņa sirdij, tā bija darbojusies vairāk nekā septiņdesmit gadu. Tāpat rokas. Ja tiešām būtu šāda arteriolu nesakritība, viņam jau sen tie pirksti būtu nokrituši. Taču nenokrita. Faktiski tā bija jauna kaite, palika sliktāk, kad viņš jau bija slimnīcā.
Tātad tu man gribi teikt, ka aparāts melo?
Citādi nevar būt. Vai tad tajā nevar gadīties reģistrēšanas kļūdas? Un vai mērogošanas programmatūrā negadās blusas?
Es pārbaudīju aparātu, Beverlij. Tas ir kārtībā.
Viņa paraustīja plecus. - Piedod, es tam neticu. Kaut kur jābūt kļūdai. Paklau, ja tu esi tik pārliecināts par savu taisnību, aizej uz patoloģijas nodaļu un pārbaudi pašu ķermeni!
Es gribēju to darīt, - sacīja Čī. - Līķis jau ir aizvests.
Tiešām? - ierunājās Voneka. - Kad?
Piecos no rīta. Atbrauca no viņa darbavietas.
Khm, tā darbavieta taču ir tālu, Sandijā, - sacīja Voneka.
Varbūt viņu vēl ved.
Ne, - Čī pašūpoja galvu. - Šorīt kremeja.
-Jā? Kur?
Galepas krematorijā.
Viņu kremēja šeit? Pie mums? - brīnījās Voneka.
Es jums saku, - teica Čī, - kaut kas ar šito veci ir baigi dīvains.