- Es ... izpildītāja dēls?
- Cilvēks-spektrs Pāvels Ždanovs kā kvanku saime pēdējā Spēlē, kaut arī neapzināti, spēlēja tiesu izpildītāja palīga lomu. Jūs tiekat uzaicināts kļūt par jaunā Spēlētāja emisāru jaunajā Spēlē.
- Bet kāpēc tad es? - Ivors samulsa. - Savā dzīvē neko īpašu neesmu izdarījis. Turklāt es neesmu specvienību profesionālis.
- Mums ir pietiekami daudz specvienību profesionāļu, - Tiruvilejadala iesmējās. - Nepietiek gudru individuālu izpildītāju ar lielu psi rezervi un iekšēju brīvību.
- Vai jūs domājat, ka esmu cilvēks ar lielu ... ē-e ... psi-rezervi? Ivors pavīpsnāja.
- Mēs nedomājam, bet zinām. Mūsu novērotāji parasti nekļūdās, un viņi jums seko praktiski kopš jūsu dzimšanas brīža.
Ivors neticīgi samiedza acis.
- Priekš kam?
- Parastā potenciāli spēcīgu personību novērošanas prakse. Es jau teicu: jūs esat dēls tiesu izpildītājam un volhva meitai no planētas Gezema, kurai piemīt zinātājas spējas, un līdz ar to viņu paranormālo iespēju pēctecis.
- Bet es neko tādu ... - Ivors pakustinājar pirkstus: - neprotu!
- Psi rezerve dažkārt pamostas vēlu. Tomēr jūs jau parādāt dažas spējas, pārējās parādīsies īstajā laikā un īstajā vietā.
- Kādas vēl spējas?
- Ne jau visi kļūst par dzejniekiem jūsu pasaulē. Tas ir ieguldījums. Bet mēs esam atkāpušies no tēmas. Vai jūs piekrītat izkļūt no ikdienas dzīves straumes un nogriezties uz ceļa, kas vedīs uz absolūtu varu?
Ivors pasmīnēja, un saņēma asu psi pļauku sejā - Spēlētāja kurjera zelta acu skatienu, - instinktīvi nobloķēja sevi ar caurspīdīgu gribas vairogu (uzreiz kļuva vieglāk) un murmināja:
- Man nevajag nekādu varu.
- Vara vajadzīga visiem! Tiruvilejadala paziņoja ar nicinošu pārliecību. - Tā ir vienīgā substance visā Laiku Kokā, kas piešķir Spēlei, Spēlētājiem un pašam Kokam jēgu, veicinot radošo spēku un augstāku harmoniju izpausmi.
- Ja karu starp Spēlētājiem sauc par augstāko harmoniju ...
- Spēli par karu saucat jūs, cilvēki. Patiesībā tā palīdz Kokam izpausties visos laiku un Visumu variantos un kombinācijās.
- Nu, nezinu ... varbūt ... nedomāju ...
- Un jūs neinteresē to pieredzēt savām acīm? Pamodināt savas spējas un redzēt kaut ko tādu, ko neviens no jūsu tautiešiem nekad neredzēs?
- Kāpēc tad ne - interesanti...
- Tad, kur problēma? Bezgalīgi daudzās pasaulēs pastāvēšanas apstākļi ir tādi, ka cilvēkiem nav ne vārdu, lai tos aprakstītu, ne fantāzijas, lai iztēlotos domās. Bet tas viss kļūs pieejams jums!
- Es… baidos, - Ivors nevainīgi atzina.
Tiruvilejadals vai ...dala, bet varbūt ...dalo iesmējās.
- Mēs palīdzēsim jums atbrīvoties no šīm bailēm. Tātad - vai jūs piekrītat?
Jaunais vīrietis spītīgi sarauca uzacis.
- Es vēl neesmu pieņēmis lēmumu. Man jādomā.
- Labi, padomājiet. - viešņa piecēlās, vilinoši pašūpodama gurnus. - Ne kā vervēšanas metodi, bet kā dāvanu es varu piedāvāt seksuālu spēli. Esmu pārliecināta, ka gūsiet patiesu baudu!
- Nešaubos, - Ivors drūmi attrauca, dvēselē nomācot vēlmi satvert sievieti rokās un iemest viņu gultā.
Spēlētāja kurjera uzacis saviļņojās, viņa uzmeta skatienu dzīvokļa saimniekam un devās uz izeju. Jau uz gaisa ceļa, kas ved uz citām mājas apdzīvojamām vienībām, viņa apstājās un atskatījās.
- Par mūsu sarunu labāk nevienam nestāstīt. Lēmumu jāpieņem jums personīgi. Pretējā gadījumā jums būs jāiztīra atmiņa.
No kaimiņos esošās “vīnogu” dzīvojamās mājas parādījās piliena formas pinass, pie rudmatainās skaistules nobremzēja un aiznesa viņu debesīs. Ivors kādu brīdi pastāvēja, ar domīgu skatienu sekojot ierīcei, salīgi nodrebināja plecus un, zem deguna murminādams, steidzās atpakaļ mājā:
- Vēl viens draud skenēt atmiņu ... vai tik tēvocis Fedja Polujanovs nestrādā vienā komandā ar šo Tiruviru... vai kā tur viņu ...iadale... madāmu?..
Savā kabinetā Ivors apsēdās datorzonas kokona krēslā un piezvanīja Mirjamai. Bija pienācis laiks atzīt, ka viņš nav izdomājis veidu, kā iegūt drimmeri, un nezina, kā nepamanīts iekļūt Stumbrā.
6. nodaļa
Ciemoties pie Romašiniem, Ivors tagad ieradās kā savās mājās, lai gan vienmēr ar satraukumu gaidīja tikšanos ar Ignatu, no kura viņš ne nu gluži baidījās, bet piesargājās un ļoti cienīja. Ja Romašina nebija, jaunietis piedzīvoja atvieglojumu un vienlaikus vainas apziņu, kas tūlīt pazuda, uzliesmojot Mirjamas enerģijai. Šādos brīžos viņš ilgi domāja par meitenes tēva darbiem, tostarp trīsdimensiju gleznām (galvenokārt citu planētu ainavām), un nožēloja, ka nav dzimis mākslinieks.
Tā tas bija arī šoreiz, kad nākamajā rītā pēc tikšanās ar Spēlētāja kurjeru viņš ieradās pie Mirjamas, lai apspriestu turpmāko rīcības programmu.
Arī Romašina meitai neizdevās atrast nepilnību Stumbrā, lai apietu visus hronourbja sargus, un viņas ekstravagantais plāns neatšķīrās no Ivora trakās idejas - piespiest Fjodoru Polujanovu pie sienas, piespiest viņu pastāstīt visu par Ždanova vecākā komandas nosūtīšanu uz Stumbru un atdot drimmeri.
Kopā pasmējušies par savām idejām, jaunieši sadrūvējās, tad viņi tomēr izgāja no darbnīcas uz dzīvojamās mājas bloku, apsēdās pie informatora un sāka apspriest veidus, kā iekļūt Stumbrā, izmantojot pilnu hronourbja aprakstu, kas bija pieejams tikai drošības spēku darbiniekiem.
Viņiem paveicās: apraksts bija noglabāts Mirjamas tēva, kuram bija piekļuve daudziem dienesta slepenajiem failiem, inka atmiņā.
Ivors vēl nevienam, arī Mirjamai, nebija stāstījis par piedāvājumu, ko viņam izteica Spēlētāja Tiruvilejada kurjers (neiedomājās muļķis pajautāt, kas ir šis Spēlētājs, no kura Laika Zara un kādi viņa centieni), bet par sevi atgādināja pati kurjere, un Ždanovam, gribot negribot, nācās meitenei pastāstīt visu. Tāpēc, ka Tiruvilejadala piezvanīja tieši tajā brīdī, kad Ivors un Mirjama pētīja inka iedoto Stumbra griezuma attēlu.
Ivors pacēla roku ar video aproci pie acīm, un virs matēta melna kvadrāta izvērsās niecīgs pārraides apjoms: Spēlētāja vervētājas sarkanmatainā galva palūkojās uz Ždanovu.
- Vai esat pieņēmis lēmumu, Ždanova kungs?
- Vēl ne, - pārsteigts sacīja Ivors.
- Baidos, ka jūs pārvērtējat savu nozīmi. - Skaistule Tiruvilejadal pārvērtās par vīrieti ar putna seju. - Piezvanīšu vēl rīt. tad palūgšu, atbildēt ar jā vai nē.
- Es nepārvērtēju savu nozīmi, - Ivors sadusmojās, - bet man nepatīk, kad izdara spiedienu uz psihi!
- Tas vēl nav nekāds spiediens, - Tiruvilejadals burvīgi pasmaidīja, un pārraides apjoms, saritinājies starā, nodzisa.
- Kas tas bija? - Mirjama šaubīgi paskatījās uz Ivora sadrūmušo seju. - Un ko viņa no tevis gribēja?
Ivors pārlaida roku pār vaigu, nedaudz pavilcinājās un pastāstīja meitenei par savu tikšanos ar Spēlētāja kurjeru.
- Cik interesanti! Mirjama iesaucās, kad viņš pabeidza. - Vai tiešām atteiksies?
- Tu nesaproti, - Ivors drūmi sacīja. - Viņa nepateica, kura Spēlētāja pusē man tika piedāvāts spēlēt. Un ja nu tā, kurš atvēzējies pret mūsu Zaru, lai to "nogrieztu"?
Priecīgais pārsteigums Mirjamas sejā nomainījās uz pārdomām.
- Tev taisnība, es nepadomāju. Tāpēc pajautā viņai, kad viņa zvanīs nākamreiz.
- Maz ticams, ka viņa pateiks patiesību. Vēsture māca, ka vervētāji parasti nav godīgi un skrupulozi. Varbūt ir vērts pakonsultēties ar tavu tēvu?