Kuteris nodrebēja un arvien dziļāk un dziļāk slīka mutuļojošajā jūrā. Kad Klejs jau nosprieda, ka kuģītis tūdaļ nogrims, viņš ar prieku atskārta, ka peldspēju tas tomēr nav zaudējis. Kuteris cēlās augšup tik ilgi, kamēr viļņi sašķēlās un noslīdēja no klāja. Kamēr kuģītis atguva līdzsvaru, uz- šķilās zibens - un Kleja acu priekša pavērās mežonīgas vētras plosīts okeāns. Bet priekšā vīdēja daudz mierīgāki ūdeņi - Skrandu salas aizvēja puse.
Klejs pavērās melnajās debesīs, un pāri viņa lūpām izlau- zas vardi: Augstais Dievs, lai notiek Tava griba! Un jau nākamajā mirkli viņš atsāka cīņu ar jūru - sagrieza kuteri pa dia- gonāli viļņiem un ieķērās stūrē, lai pārciestu nākamo bangu, kas gāzās iekšā pa izdauzīto logu. Līdz ar nākamo augsto vilni kuģītis beidzot ieslīdēja mierīgākos ūdeņos.
Iekams Klejs paguva atviegloti nopūsties, nācās atskārst, ka tie ir mierīgāki, tikai salīdzinot ar to vētru, kas palika aiz muguras. Salu no abām pusēm ieskāva spēcīgas bangas, izraisot neprognozējamu šūpošanos, taču beidzot viņš varēja stūrēt taisni uz piestātni. Klejs mazliet palielināja ātrumu un ieklausījās motora rēcošajā atbildē.
Šķita, ka ātruma palielināšana mazliet nostabilizējusi kuteri. Tas iras uz priekšu, krita lejup un cēlās atkal augšup, un tad atkal krita. Prožektora trūkums un izsistais stikls ļoti apgrūtināja virziena noteikšanu tajos īsajos mirkļos, kad kuteris atradās viļņa mugurā. Klejs sāka saprast, ka, iespējams, bulu prātīgi samazināt dzinēja apgriezienus - gadījumam, ja…
Ar apdullinošu krakšķi kuteris uzskrēja rifiem. Klejs spē- cigi atsitās pret stūri un salauza degunu; tad viņš tika atsviests atpakaļ un ietriecās stūres mājas sienā. Vilnis, kas šļā- cās pāri rifam, pagrieza kuģīti sānis, bet nākamā brāzma spēji ietriecās tā bortā. Spļaudams asinis un sāļo ūdeni un pulēdamies atgūties, Klejs aizgrīļojās līdz stūrei. Tad kuģīša sānos iezvēla trešais vilnis, Klejs vispirms tika izsviests uz klāja, bet pēc tam - ūdens un vēja mutuļojošajā haosā.
46
Hečs stūrēja "Žēlabaino Džeinu" kanālā. Aiz muguras palika recoša simfonija - troses sitas pret mastiem kuģīšiem, kas histēriski šūpojas enkuru ķēdēs. Vējš bija auksts, debesis klaja biezs lietus slānis. I lečs ieelpoja - gaisā bija tikpat daudz sāls, cik svaiguma. Tādu juru viņš tika redzējis ari bērnībā, taču ne reizi nebija ļāvies neprātīgai dziņai iziet trakojošajos viļņos.
Pēdējais skatiens uz krastu, un tad jau viņš, palielinājis kuģīša ātrumu, pilnība pievērsās jūrai. Viņi paslīdēja garam peldošajai zīmei 5 jūdzes stundā un Bez ķīļūdens - zīmes vējā bija sasvērušas uz sāniem, it kā atzītu sakāvi.
Līdzās nostājās Bontjēra, ar abām rokām cieši ieķērusies vadības paneli.
- Tātad? - viņa iekliedza Hečam tieši ausi.
- Es, Izabella, esmu pilnīgs muļķis, - Hečs atkliedza. - Es tos simptomus esmu redzējis tūkstošiem reižu! Esmu skatījies tiem tieši virsū. Katrs, kurš slimojis ar vēzi un bijis pakļauts radioterapijai, zina, ko tas nozīmē.
- Radioterapijai?
- Jā. Kas notiek ar šiem pacientiem? Viņus moka nelabums. Viņi zaudē enerģiju. Matus. Leikocītu skaits samazinās līdz minimumam. Pēdējas nedēļas laikā izmeklējot pacientus, esmu šos simptomus sastapis ik uz soļa!
Bontjēra samulsumā iepleta acis - par spīti ūdens šaltīm, kas šjācās sejā.
- Svētā Mihaēla zobens ir radioaktīvs. Padomā! Ilgstošā radiācijas ietekmē tiek nogalinātas kaulu smadzeņu šūnas, būtībā tam netiek ļauts dalīties. Tā sakropļo imūnsistēmu, un cilvēks kļūst par vieglu upuri jebkurai infekcijai. Tādēļ arī "Talasas" strādnieki nāca pie manis ar visām tām dīvainajām slimībām, kas novērsa manu uzmanību. Ja tiek traucēta šūnu dalīšanās, liek kavēts dzīšanas process, cilvēks zaudē matus. Redzi, cik lēni dzist mana roka? Augsts radiācijas līmenis noved pie osteoporoz.es un zobu zaudēšanas. Simptomi ir tādi paši kā cingai.
- Un tas izskaidro arī problēmas ar datoriem.
- Ko tu ar to gribi teikt?
- Radiācija izraisa bojājumus mikroelektronika. - Bontjēra piemiedza acis un cieši vērās Hečā. Par viņas seju lija lietus un jūras ūdens. - Bet kādēļ mums bija jādodas šajā slepkavnieciskajā vētrā?
- Tagad mēs zinām, ka zobens ir radioaktīvs. Bet tas ari ir viss, ko mēs par to zinām. Tas bijis ieslēgts svina šķirstā un tomēr ari pec septiņsimt gadiem spēj nogalināt ikvienu, kas nonāk ar to saskarē. Dievs vien zina, kas var notikt, ja Naidelmans to paņems rokā! Mēs to nedrīkstam pieļaut.
Kad kuģītis izpeldēja no Ugunsgalvas aizvēja puses, viļņi ar nežēlīgu niknumu ietriecās "Žēlabainās Džeinas" korpusa. I lečs apklusa un sāka griezt stUri, pulēdamies lureties pa diagonāli viļņiem. Gaiss bija ūdens pilieniņu un šļakstu pilns. Viņš ieskatījās kompasā, pielaboja kursu un pievērsās radionavigācijas sistēmai.
Bontjēra ar abām rokam ieķērās margās un pielieca galvu, lai sejā nešļāktos lietus straumes.
- Bet kas tad ir šis zobens?
- Dievs viens zina. Lai kas tas arī butu, tas ir bīstams kā elle. Personīgi es negribētu…
Viņš pēkšņi apklusa un vērās taisni uz priekšu. Tumsā neskaidri iezīmējās balta līnija - diezgan augstu virs kuģīša. Hečs sāka prātot, vai tas varētu būt milzīgs kuģis.
- Jēziņ! - viņš nočukstēja, pats pārsteigts par lietišķumu savā balsi. - Tu tikai paskaties!
Tas nebija kuģis. Šausmu pārņemts, Hečs atskārta, ka ta ir milzīga viļņa balta mugura.
- Palīdzi noturēt stūri! — viņš uzkliedza.
Paliekusies uz priekšu, Bontjēra ar abām rokām ieķērās stūrē, bet Hečs izmisīgi rīkojas ar droseli. Kuģītis sāka rāpties stāvajā ūdens sienā, bet Hečs tikmēr palielināja dzinēja apgriezienus, pūlēdamies noturēt "Žēlabaino Džeinu" vajadzīgajā virzienā. Kad kuģis atradās pašā virsotnē, to apšļāca baltu putu mutuļi un mežonīga vēja brāzma. Hečs izmisīgi turējāspretī spēcīgajai ūdens gāzmai un aizturēja elpu.
šķita ka kuģis uz brīdi sastindzis viļņos, bet jau nākamajā mirklī tas pēkšņi tika atbrīvots un, mežonīgi virpuļodams, pārpeldēja pāri ūdens valnim. Hečs tūdaļ samazināja apgriezienus, un kuģis strauji gāzās lejup. Brīdī, kad kuģis starp augstajiem viļņiem bija apslēpts vējam, iestājās biedējošs, pārdabisks miers. Pēc tam no tumsas iznira nākamais putu mākoņa klātais zaļganā ūdens milzenis.
- Aiz Vraku salas būs vēl ļaunāk, - Hečs nokliedza.
Bontjēra neatbildēja. Kad "Žēlabainā Džeina" ar griezīgu krakšķi ietriecās nakamajā vilni, viņa vēl ciešāk ieķērās stūre.
Ieskatījies radionavigācijas sistēmas ekrānā, Hečs saprata, ka kuģis tiek nests uz. dienvidaustrumiem ar ātrumu četri mezgli stundā. Viņš palaboja kursu - vienu roku 1 lečs turēja uz droseles, bet otru uz stūres. Bontjēra palīdzēja noturēt stūri vajadzīgajā pozīcijā.
- Profesoram taisnība, - Hečs nokliedza. - Bez tevis es netiktu galā.
Vējš un lietus bija izrāvis Bontjēras matus no cepures apakšas, un tie kā valdzinošs melns vilnis krita pār muguru. Sievietes seja bija pietvīkusi - vai nu no bailēm vai ari no satraukuma.
Kuģi satvēra nākamā banga, un Hečs atkal pievērsās mutuļojošajai jurai.