57. zīm.
Sauļots audums. (Etn. muz.)
Saules emblema apaļā veidā sastopama mūsu izrakumos kopā ar visām citām gaismas kulta dievibā. Tā lietota gan kā pakariņš, gan kā citāds izrotājums. Rata veids sastopams neskaitāmos variantos (49, 50, 51. zīm.). Saules gredzena vidū
bez spieķiem pēc vajadzības ieiet dažādi ornamentali kuplinājumi (52 zīm.). Vajadzības brīdī saules emblemas apaļums pāriet stūrainā traktējumā, kā to rāda vārgu kalums 53. zīm. un daudzos audumos. Vēlākā attīstībā saule stipri attālīnas no saviem pirmparaugiem (54. zīm.). Vēlākos gadu simteņos tai parādas arī stari (55. zīm.). un tā rada pāreju uz tā saukto „liesmojošo sauli,“ kas noderējusi par paraugu saules moderniem attēlojumiem pēdējos gados.
Saules motivs parādas kupli komponēts nevien metala rotas lietās (56. zīm.), bet arī audumos (57. zīm.), adījumos (58. zīm.), izšuvumos (59. zīm.) un koka darbos (60. zīm.). To amatnieki sauc gan par rozi, dālderi, vaska rituli t i gan arī citādi.
Saules motivs vēl arvienu ir izplatītākais elements latviešu ornamentā. Ne par velti tas iekļuvis valsts ģērboni un to nēsājuši pierē karavīri cīnīdamies par savas valsts patstāvību
Saule ir vai vienīgais elements, kurš nav aizmirsts mainoties tautas apstākļiem un pasaules uzskatiem. Pastāv pat domas, itkā tas būtu vienīgais īpatnējais un raksturīgākais latviešu elements. Tomēr šāds uzskats ir īsredzīgs, jo saule3 emblemu savā laikā ir lietojušas arī daudzas citas tautas, kaut gan mazāk plaši variantu ziņā. Tik kuplus variantus, kādus saulei var piešķirt latviešu raksts, nevar sniegt neviena cita tauta pasaulē. Neskatoties uz to, saule ir tikai viena no visiem citiem elementiem, kurus sniedz gaismas jeb debesu kults un kuri ietilpst vispārējā reliģiozā sistēmā. Saules emblemas plašais
pārsvars ir visai saprotams, tomēr aiz visa tā latviešu raksts nav gluži aizmirsis ari pārējos, ne mazāk krāšņos un svarīgos ornamentalos elementus. Tos nākās tikai pazīt un uzmeklēt ,,Sau-ļotāju“, jeb „saules stila“ zieda laikmets vēsturīgā laikā ir sevišķi krāšņš ap Daugavu, malieņu un sēļu zemi. Turienes izstrādājumi rāda nevien augsti attīstītu izpildīšanas techniku, bet arī pārbagotas kompozicijas un negaidītus kombinējumus ar pārējiem latviešu stila elementiem.
IX.
Blakus saulei kā ornamentalu tā ari mitisku motivu dairjas min arī mēnesi.
Māsiņ mana rakstītāja,
Rakst man kara karodziņu Deviņiem dzīpariem.
Deviņiam zariņiem.
Māsa raksta visu nakti Ne zvaigznīte neuzlēca,
Es rociņu vien pieliku,
Man uzlēca mēnestiņš Man uzlēca mēnestiņš,
Ar visām zvaigznītēm. 37979.
Skaitlim deviņi, kas minēts šai daiņā esot maģiska nozīme, jo tas esot atvasināts no kara dieva mēneša fāzēm (griežiem). Tāpat zimboliska nozīme esot izšuvumu diegu krāsām : (A. Švabe. Kara daiņas).
Raksti zilu vai sarkanu,
Kā es varu karā jāt. 31979.
Kā karavīrs mēnesis turēts daudz vietās.
63. zīm.
Bronzas pakariijš. (Dom. muz.
Kur tecēsi, mēnestini,
Ar to zvaigžņu pudurīti?
— Karā eimu, karā teku Jaunu puišu palīgā. 33833.
Mēnestiņš, karavīrs,
Dienu, nakti laiviņā ;
Saules meita pastarīte Zēģelīšu audējiņa. 33849.
Mēnesitis kafavlris,
Tecēj dienu, tecēj nakti:
Dienu tek tīrus taukus,
Nakti rijas kuldināt. 33850.
Mēnesis ir ari grūtdieņu un bāreņu pārstāvis.
Teci gaiši mēnestiņi,
Pār visām atmatām,
Nakti veda sērdienīti,
Tai nebija sudrabiņa. 34003.
Kā mēneša kumeļus daudzina rīta un vakara zvaigznes.
Saka ļaudis, mēnešam Nevaid sava kumeliņā:
Rīta zvaigzne ar vakara Tie mēneša kumeliņi. 33897. Variantos sās zvaigznes tie minētas arī kā līgavas un sulaiņi.
Tautas māņos menesis ir mē^a jeb nāves nesējs. Kad me-nesim ar pirkstu rādot, tad tas nopūstot. Kad jauna gada naktī
mēness gaišumā ēnai nav galvas, tam tanī gadā jāmirst (J. L. B. rakst. kr. II.). Tāpat ari pūšamos vārdos tas tiek vienmēr minēts kā deldētājs. Bez šaubām šeit liela loma nevien mēneša raksturīgajam izskatam, ku^s atgādina asu griežamo ieroci — cirpi, bet ari tā dilšanai.
Savā raksturīgajā cirpja izskatā tas, redzams, ticis lietots ari ornamentā, kā to norāda tautas dziesma,
Priekšā saule, p«kaļā,
Vidū 11 k i s mēnestiņis. 4574.
Līkajā formā mēnesis visu pirms sastopams arķeoloģiskos izrakumos blakus saules u. c. emblemām. Krievu arķeologi šās mēneša emblemas nosauca ,,JIyH-HHiļbi“ uzsvērdami tās kā raksturīgus Latgales atradumus. Tomēr šie mēnešveidlgie pakariņi sastopami ļoti bieži arī citos Latvijas apvidos.
Dabā novērotā līkajā formā mēnesis redzams tēlots 61. un 62. zīmējumā. Tomēr biežāk tas pakļaujas amatnieku rokai un rituma jūtām, kuras nepacieš mēmus, neornamentētus laukumus. Ar ornamentu izrotātas mēnestiņas pievestas 63. un 64. zīm. no Rīgas Domes muzeja. Vēl tālāk to pārveidojot vērība tiek piegriezta mēneša ragiem.