Kalderānas plakankalne staroja zeltainā mirdzumā. Melnā migla bija atkāpusies līdz pat pamalei un pamazām izzuda.
Elizions nopūtās. Tas bija izdarīts! Gaisma bija atvairījusi tum
sas uzbrukumu. Dzīvība vēlreiz bija izrādījusies stiprāka par Mūžīgo Nebūtību.
Viņš pagriezās un pavērās Morvenā un Paravainā ar nopietnu seju, kurā bija jaušamas tā mūža pēdas, kas bija gandrīz tikpat ilgs kā senākajai no senajām planētām.
— Jūs zināt, ko pie mums stāsta no laiku pirmsākumiem, — viņš teica. — Kamēr vien ir kāds, kas tic labajam un ir gatavs par to cīnīties, ļaunumam nav lemts gūt galīgo uzvaru. Kamēr vien spīd gaisma, tumsa nespēs triumfēt. Un tomēr tumsa atkal un atkal turpinās uzbrukt, un mums dienu no dienas būs jābūt modriem.
Morvena un bruņinieks Paravains nostājās līdzās savam pavēlniekam un yisi kopā viņi vēroja gaišo dienu, jaunas dzīvības sākumu uz Avanterras. Viņu skatieni aizklīda līdz pat horizontam. Trūdu purvam austrumos, Pūķu kalniem dienvidos un Čukstu-mežam rietumos. Un, kaut arī jau bija agrs rīts, pie debesīm joprojām bija vērojams viens no Avanterras abiem mēnešiem.
Cilvēkzvaigzne. Tās bojāejas laiks vēl nebija pienācis.
Rāvenšteinas pils dzirkstīja gaismā. Rīts bija dzidrs un skaidrs, taču no austrumiem šurp virzījās biezi mākoņi. Ap lielo torni pūta spēcīgs vējš, raustīdams to cilvēku matus un apģērbu, kuri, par spīti ziemas aukstumam, bija sapulcējušies skatu laukumiņā.
Profesors Aureliāns Austrums sārtiem vaigiem stāvēja starp Mēriju Morganu un Persiju Valjantu. Laura, Lūkass un Kaja bija nostājušies pretī skolotājiem. Līdz viņiem atskanēja dažu skolēnu līksmās čalas, kas spēlējās parkā, taču viņi tās nedzirdēja. Laura, kas adīto cepuri bija uzvilkusi līdz pat acīm, jautājoši pavērās profesorā: — Tad mēs uzvarējām pavisam?
Aureliāns Austrums papurināja sirmo galvu. — Ak nē, Laura, — viņš atbildēja ar labsirdīgu smaidu, — vēl ne tuvu, un tev vēl būs
daudz darāmā. Kopš šī brīža tavs galvenais uzdevums būs pasargāt Apskaidrības kausu no tumsas piekritējiem.
— Viņi darīs visu, lai to atdabūtu sev! — mis Mērija brīdināja. — Jo, būdams viņu rokās, tas arī viņiem piešķir īpašus spēkus.
— Galu galā viņi tikpat lab’ kā mēs zina to, ka kausu varrēs aizvēst uz Avanterru tikai pēc trrim menešiem — Lieldienu, nākamo saulgrriežu svērkū laikā, — Persijs paskaidroja. — Viņiem būs krrietnī daudz laikā — un to viņī noteikti nepavadīs dīkā. Viņi izkals velnišķīgus planūs un neatstās neizmantotu nevienū neģēlību, lai sasniegtu savu mērķi.
Laura norija siekalas. Tas nu pēc atpūtas neizklausās, viņa nodomāja.
— Un turklāt! — profesors apdomīgi piebilda, — turklāt tev kauss atkal būs jāaizved atpakaļ uz Avanterru, uz Grāla pili.
Laura saviebās un aizsargādamās pacēla rokas. — Un kāpēc tieši es?
— Tu esi dzimusi trīspadsmitnieka zīmē, — Aureliāns Austrums pacietīgi atteica, — un tāpēc tev lemts kļūt par kausa nesēju. Tu esi vienīgā no mums, kas spēj pati saviem spēkiem iziet cauri burvju vārtiem...
— ...bet tev vispirms būs jāiemācās apieties ar savām īpašajām spējām! — mis Mērija Morgana viņu spēji pārtrauca.
Laura sarauca pieri. Nez vai man izdosies, viņa domāja.
Taču Persijs Valjants viņai iedvesa drosmi. — Esmu cieši parr-liecināts, ka tu ar prriekū uzņemsies savu uzdevumu. Galu galā tev paveras lieliska iespēja atbrrivot tēti no tumsas varras un atvest Mariusu atpakaļ!
Lauras karstākā vēlme pasaulē bija, lai tēvs atgrieztos atpakaļ pie ģimenes. Tā labā viņa bija gatava atdot visu. Un tomēr — viņa joprojām bija tikai meitene un vēl ne tuvu pieaugusi!
Laura paraudzījās pārējos sargātājos un, šaubu mākta, pašūpoja galvu. — Kā lai es ar to visu tieku galā? — viņa jautāja bez lielas pārliecības balsī.
Aureliāns Ausrrums mierīgi atbildēja viņas palīdzību meklējošajam skatienam. — Šis uzdevums tev var likties pārāk grūts, -viņš liegā balsī sacīja. — Bet to pašu tu taču nodomāji arī tad, kad uzzināji, ka nāksies sameklēt Apskaidrības kausu, vai ne?
Laura kādu brīdi padomāja un tad mēmi pamāja.
— Nu, redzi! — Profesors pasmaidīja. — Ja uzticēsies gaismas spēkam un nezaudēsi ticību pati sev, tad tev viss izdosies, Laura. Un turklāt... — viņš ieturēja nelielu pauzi un paraudzījās uz mis Mēriju un Persiju. Viņi abi smaidīdami pamāja, un, iekams profe-sors vēl bija atvēris muti, meitene zināja, ko viņš gribēja teikt:
— Turklāt neaizmirsti, ka mēs tev palīdzēsim!
— Un mēs, protams, arī! — iesaucās Lūkass un Kaja, un brālis, zināms, nevarēja atturēties no sīkas dzēlības. — Citādi jau tev nebūs nekādu izredžu, trūcīgais koeficienti
— Nu labi! — Laura uzspēlētā padevībā pacēla rokas, lai parādītu, ka nepretodamās pakļaujas liktenim. — Tad jau nebūs nekādu problēmu!
To teikdama, viņa starot staroja un jautri iesmējās. Draugi pievienojās, un smiekli pārņēma arī pieaugušos. Daudzbalsīgā smiešanās bija dzirdama tālu. Vējš no pils mūriem to aiznesa līdz pat Nežēlīgajam bruņiniekam parkā, kur tie pamazām izskanēja.
Tad sāka snigt. Beidzot!
Līksmos cilvēkus apbēra prāvas pārslas. Pārslu virpulis sagriezās biezāks, un Lūkass un Kaja pavēra plaukstas, priecādamies par sniega kristāliņiem, kas izkusa uz viņu siltās ādas.
Taču Laura pēkšņi iedomājās par Ziemassvētkiem — pirmo reizi kopš ilga laika. Līdz svētvakaram bija atlikušas tikai divas dienas, un viņa vēl nebija ne sagādājusi dāvanas, ne citādi sagatavojusies. Tomēr meitene bija pārliecināta, ka svētki izvērtīsies patiešām skaisti. Viss atkal būs labi.
Itin viss.
SATURS
1. nodaļa. Savāds sapnis 7
2. nocJaja. Trīspadsmitnieka zīmē 20
3.- nodaļa. Zobena lāsts 3.3
4- nodaļa. Piedzīvojums sākas 46
5. nodaļa. Tumšie spēki 62
6. nodaļa. Slepens vērotājs 81
7. nodaļa. Nakts noslēpumi 96
8. nodaļa. Liktenīgs uzdevums 106
9. nodaļa. Briesmīga mācību stunda 117
10. nodaļa. Citu domas 130
11. nodaļa. Briesmīga pārvērtība 141
12. nodaļa. Mošķezerā saliņa 154
13. nodaļa. Bendesmežā 168
14. nodaļa. Čūskas varā 179
15. nodaļa. Divkāršs pārsteigums 199
16. nodaļa. Ceļojums sapnī 214
17. nodaļa. Slēptuve bibliotēkā 228
18. nodaļa. Čukstošā migla 243
19. nodaļa. Mīklains uzbrukums 258
20. nodaļa. Kaucošais lemurs 276
21. nodaļa. Kapeņu šausmas 288
22. nodaļa. Vētras dēmons 301
23. nodaļa. Akmens milzis 316
24. nodaļa. Slepenā dārgumu krātuve 332
25. nodaļa. Nežēlīgā bruņinieka uzbrukums 346
26. nodaļa. Žurkas 359
27. nodaļa. Moku kambaris 376
28. nodaļa. Nodevīgais zieds 387
29. nodaļa. Nāves briesmas lamatās 399