Debesis raķešu gaismā pēkšņi kļuva sarkanas.
Par atbildi kā pērkona grāviens nodārdēja astoņdesmit lielgabalu zalve, no atsitiena rāvās atpakaļ stobri, rībieni apdullināja apkalpes, un svilpdami lietū aizlidoja šāviņi.
Vispirms savus parastos mērķus sasniedza haubiču šāviņi, tāpat kā iepriekš sprāgstot virs noslēpumainajiem lidaparātiem un kupola. Sekundi vēlāk tiem sekoja divdesmit četru collu dzelzceļa lielgabalu šāviņi. Tie bija notēmēti ar neticamu precizitāti — abās pusēs ielejai sprāga uzreiz divi…
Un sasita apakšējos aizslēgus!
No notekām izlauzās milzīgas ūdens masas un pārplūdināja ieleju, jo otrie aizslēgi, kas noslēdza kanālu, joprojām bija aizvērti. Tajā pašā acumirklī divu apvienoto pašgājēju septiņcollīgo mīnmetēju bateriju šāviņi trāpīja aizsprostu tajās sekcijās, kuras ūdens spiediens vairs tik stingri nebalstīja. Hārlinga aizsprosts sabruka un dārdēdams nogāzās ielejā.
Ūdens applūdināja kupolu un lidaparātus. Un kopā ar ūdeni tos trāpīja visi šāviņi, kurus desmitiem smago haubiču bateriju ar jau kūpošiem stobriem bija turējušas rezervē.
Izrādījās, ka profesoram Hesgreivam bijusi taisnība. Neredzamais aizsargvairogs, virs kura bija sprāguši šāviņi un bumbas, bija pazudis — ūdens kaut kādā veidā bija to iznīcinājis. Smago lādiņu lavīna sprāga virs mērķiem un to iekšpusē. Un mērķu vairs nebija .. .
Glābšanas grupā, kas devās augšup uz aizvaru torni meklēt Hārlingu, bija arī pats ģenerālis. Viņiem nebija gluži skaidrs, ko viņi cer ieraudzīt.. . bet tas, ko viņi ieraudzīja, katrā ziņā nebija gaidītais.
Hārlings, ģērbies vienīgi peldbiksītēs — visi pārējie viņa apģērba gabali bija izkārti žūt —, sēdēja agrās rīta saules staros kontroltelpā pie vienīgā galda. Viņš nikni rakstīja vienādojumus uz alus reklāmām un, neklausīdamies apsveikumus, paziņoja glābējiem, ka Hārlinga aizsprosts jau līdz pavasarim varēs atsākt darbu.