Iedams garām neskaitāmiem Bredokiem un Felano, Mūns atcerējās sarunas ar Bredoka personīgo sekretāru, ar galveno konstruktoru, ar apsardzes priekšnieku, ar lidlauka kalpotājiem. Aptauja nebija devusi nekā jauna. Pirms izlidošanas «Zelta bulta» rūpīgi pārbaudīta. Pēdējā no lidmašīnas saņemtā radiogramma ziņojusi, ka lidojums noris sekmīgi.
Mūns apstājās pie tabakas veikaliņa. Vienlaicīgi ar vitrīnā izliktajiem cigāriem viņš ieraudzīja garāmbraucošās mašīnas atspīdumu. Dažus soļus no veikaliņa mašīna apstājās. Tagad nebija vairs nekādu šaubu, ka tas ir tas pats zilais buiks, ko viņš laiku pa laikam manīja te priekšā, te aizmugurē. Viņam kāds sekoja.
— Aizvest jūs, ser? — atskanēja glaimīga balss.
Mūns spēji pagriezās. Viņa priekšā stāvēja cilvēks
pelēkā uzvalkā, dziļi virs acīm uzvilktu mīkstu, pelēku platmali. Roka aicinādama norādīja uz zilās mašīnas atvērtajām durvīm.
— Es dodu priekšroku pastaigai. Tas palīdz gremošanai.
— Man ir ziņas par «Zelta bultu», — čukstus paziņoja nepazīstamais.
— Klāstiet vaļā.
Nepazīstamais vēlreiz daudznozīmīgi norādīja uz mašīnu.
Mūns paraustīja plecus. Kā liekas, viņš ne ar ko neriskēja. Diez vai kādu cilvēku interesēs ir nobīdīt viņu
pie malas tagad, kad par katastrofas vaininieku viņš zināja tikpat daudz, cik Minerva Zingere par savu mītisko Pulsomonīdu. Cilvēks pelēkajā platmalē droši vien baidās no svešām ausīm.
Tikko viņš bija iesēdies, mašīna ar rāvienu izkustējās no vietas, uzņemdama vislielāko ātrumu.
— Runājiet! — teica Mūns.
— Jūs mani nesapratāt, mister Mūn, — atbildēja nepazīstamais. — Es zinu cilvēku, kas labprāt aprunātos ar jums par «Zelta bultas» bojā eju.
— Kur ir šis cilvēks? Varbūt esat nolēmuši mani iz- āzēt?
— Dievs pasarg! Ne jau par kumēdiņiem man saimnieks algu maksā. Lūk, viņš pats.
Šai brīdī līdzās viņu mašīnai parādījās cita. Abi vadītāji vienlaicīgi nobremzēja. Pēc mirkļa otrās mašīnas pasažieris jau sēdēja blakus Mūnam.
— Priecājos jūs redzēt, mister Mūn! Ceru, zināt, ar ko runājat?
— «Godīgums pāri visam», — Mūns citēja. — Jūs esat senators Džeks Felano.
— Vienmēr gatavs pakalpot. Piedodiet šo piesardzību . .. Vēlēšanu kampaņas laikā neriskēšu satikties pat ar savu mīļāko. Citādi rīt visā pilsētā būs izlīmēti plakāti: «Vai jūs uzticētu šim cilvēkam savu sievu?»
Mūns pētīja sarunas biedru. Šķietami sirsnīgajos, gandrīz vai vientiesīgajos pilnīgās sejas vaibstos un tuklo roku plastiskajās kustībās jaudās mānīgs lēnīgums, kas kuru katru brīdi var pārvērsties negaidīti raupjā sitienā. Felano klusēja, it kā sakopodams domas.
— Es klausos, — Mūns teica.
2*
— Un pareizi darāt. Jo uzmanīgāk jūs mani noklausīsieties, jo vairāk būs labuma. Visiem zināms, ka esmu ne tikai Bredoka politiskais ienaidnieks, bet pārstāvu arī viņa konkurentu intereses. Tāpēc nav vēlams, lai kādā avīzē parādītos foto «Džeks tērzē ar misteru Mūnu». Mani pretinieki nevilcinātos reaģēt ar kliedzieniem: «Senators Felano mēģinājis piekukuļot Mūnu!» Taču par to jūs tūdaļ varēsiet pārliecināties, tas nemaz tā nav. Piedāvāju jums pilnīgi godīgu spēli.
— Lūdzu, tuvāk pie lietas. Mēs pašlaik neatrodamies vēlēšanu mītiņā.
—• Jūs kļūdāties. Mēs pašlaik esam vēlēšanu sanāksmē, jo jums jāizdara izvēle starp divām partijām. Ja liksiet uz Bredoku, jūs gaida vesels vezums nepatikšanu un rezultātā — totāls zaudējums. Bredoks apsolījis jums desmit tūkstošus …
— Kā jums tas zināms?
— Nav svarīgi. Varat-uzskatīt, ka man piemīt tele- pātiskas spējas.
— … kuras izpaužas, pateicoties tādam orgānam kā mikrofons, — Mūns iestarpināja.
Felano paraustīja plecus.
— Netaisos apspriest ar jums rūpnieciskā kara taktiskos paņēmienus. Mums ir tīri lietišķa saruna. Bredoks apsolījis jums desmit tūkstošus, bet mēs piedāvājam apaļu summu …
— Divdesmit! — izmeta Mūns.
— Kā jūs to uzminējāt? — jautāja Felano.
— Esmu zināmā mērā arī telepāts. Zināt, tas ir vides iespaids. Nē, nē, šoreiz tas nebija tēmēts uz jums. Mana kompanjona sieva ir pazīstama gaišreģe.
— Tādā gadījumā jums skaidrs, kādi ir mūsu noteikumi? — tai pašā tonī jautāja Felano.
— Protams. Šo karalisko honorāru saņemšu, ja spēšu pierādīt, ka katastrofas cēlonis bijuši «Bultas» konstruktīvie defekti.
— Pilnīgi pareizi. Un jūs to pierādīsiet!
— Kādā veidā?
Felano pievirzījās tuvāk un uzlika savu mīksto roku uz Mūna ceļgala.
— Mister Mūn, es jums tūdaļ atklāšu noslēpumu, bet jums jāapsola, ka tas paliks starp mums.
— Zvērēt?
— Paldies, nevajag. Tātad — klausieties manī uzmanīgi. Bredoka konstruktoru birojā strādā mūsu cilvēks. Absolūti uzticams. No viņa esam saņēmuši visas ziņas. Gan «Bultām», gan «Zibeņiem» ir nopietns trūkums — vibrācijas līmenis pārsniedz atļauto.